Aizliegts sajaukt bīstamos un sadzīves atkritumus.
Diemžēl vēl joprojām sadzīves tehnika, būvmateriāli, bīstamie atkritumi un citas «pazaudētās» mantas Latvijā meklē savus īpašniekus mežos un ceļmalās. Redakcijā ar palīgā saucienu vērsās lasītājs Igors, kurš vēlējās noskaidrot, kur var nodot izlietotās dienasgaismas spuldzes un baterijas. Centāmies noskaidrot, kas ir bīstamie atkritumi un kur tie jānogādā, lai neradītu kaitējumu ne sev, ne dabai.
Kur likt bīstamos atkritumus?
Izdegušās spuldzes vest uz mežu vai izsviest atkritumu konteinerā, kā to dara liela daļa sabiedrības? Varbūt krāt mājās zem gultas? Vai vides dienests ar kaut ko tamlīdzīgu nodarbojas? Kur likt bīstamos atkritumus? Šādi jautājumi nav jārisina katram cilvēkam individuāli, bet gan par to jārūpējas tiem, kas saņem par to atalgojumu. Vajadzētu rīkot vairāk akciju un informēt sabiedrību par šādiem jautājumiem, uzskata lasītājs.
Informē vietējās pašvaldības
Valsts vides dienesta vecākā inspektore Ilze Luika norāda, ka publiskajā telpā iedzīvotājiem ir informācija par atkritumu šķirošanu un nogādāšanu speciālos punktos, tomēr šajā jomā ir, kurp tiekties.
«Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības organizē visu sadzīves atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, tādējādi arī informējot savus iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu,» saka I.Luika.
Spuldzes – bīstamie atkritumi
Kā zināms, sadzīves atkritumos nedrīkst mest visu veidu gāzizlādes (energoefektīvās jeb ekonomiskās), dienasgaismas, augstspiediena un zemspiediena spuldzes, jo tās uzskatāmas par videi bīstamiem atkritumiem. Tās jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem un jānogādā pārstrādei kādā no pieņemšanas punktiem Latvijā vai lielākajos sadzīves preču tirdzniecības veikalos, iegādājoties jaunu spuldzi un apmaiņā nododot veco. Pieņemšanas punktos jānogādā visu veidu spuldzes, kurām ir atbilstošs marķējums, ‒ energoefektīvās jeb ekonomiskās, dienasgaismas, augstspiediena un zemspiediena. Iemesls, kāpēc izlietotās spuldzes apsaimnieko atsevišķi, ir tas, ka tās satur dzīvsudrabu. Citās jomās tā izmantošana ir aizliegta augstā toksiskuma dēļ. Visvairāk dzīvsudrabu satur vecākas dienasgaismas spuldzes – aptuveni 0,3 miligramus. Savukārt jaunās paaudzes energoekonomiskās spuldzes jau mazāk – ne vairāk par 0,2 miligramiem dzīvsudraba. Lai arī viena spuldze satur maz dzīvsudraba, esot lielam spuldžu skaitam, šis daudzums kļūst ievērojams. Piemēram, ja Latvijā gada laikā tiek savākts vidēji miljons šādu spuldžu, kopējais dzīvsudraba daudzums jau ir 20–30 kilogramu. Ņemot vērā tā toksiskumu, dabai var tikt nodarīts ievērojams kaitējums.
Kur nonāk savāktās spuldzes?
Latvijā izlietoto spuldžu apsaimniekošanu nodrošina SIA «Ekogaisma». Kompānija dibināta 2005. gadā, un tās dibinātāji ir lielie spuldžu ražotāji Eiropā, kuri ir Eiropas Spuldžu ražotāju federācijas biedri: «Philips», «BLV», «GE», «Osram». Savukārt «Ekogaismas» kolektīvās sistēmas dalībnieki ir spuldžu ražotāji un importētāji Latvijā. Izlietotās spuldzes pēc to savākšanas konteineros tiek transportētas uz pārstrādes vietu. Latvijā pārstrāde notiek Liepājā uzņēmumā «Lampu demerkurizācijas centrs», kas ir lielākais šāda profila uzņēmums Baltijā. Pārstrādes procesā radušos dzīvsudraba tvaikus savāc atsevišķi un noglabā atbilstoši vides prasībām. Pārstrādes rezultātā tiek iegūts arī stikls, metāls un plastmasa, ko uzņēmums nodod tālāk otrreizējai izmantošanai.
Ir speciāli nodošanas punkti
Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikts, ka atkritumu savākšana, uzglabāšana, šķirošana, pārstrāde vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem. Latvijā ir izveidoti šķiroto atkritumu savākšanas punkti un laukumi, kuros iedzīvotāji var nodot mājsaimniecībās radušos bīstamos atkritumus. Tajos iespējams nodot ne tikai izlietotās spuldzes, bet arī baterijas un akumulatorus, elektriskās un elektroniskās iekārtas un citus sadzīvē radušos bīstamos atkritumus. Šķiroto atkritumu savākšanas laukumu darbībai ir saņemtas atbilstošas Valsts vides dienesta izdotās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
Šķiroto atkritumu savākšanas punktos un laukumos savāktie mājsaimniecību radītie bīstamie atkritumi tiek nodoti pārstrādei. Jāpiebilst, ka vadošais nozares uzņēmums Latvijā, kas nodrošina pilnu bīstamo atkritumu savākšanas, transportēšanas, apsaimniekošanas un pārstrādes servisu, ir akciju sabiedrība «BAO».
Kur likt izlietotās baterijas?
● Latvijā bateriju nodošanas punkti atrodas visos «Rimi», «SuperNetto», «Narvesen», «Elvi» veikalos, kā arī «Lukoil» degvielas uzpildes stacijās un «Latvenergo» apkalpošanas punktos. Atsevišķi bateriju savākšanas konteineri uzstādīti daudzās Latvijas skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs un uzņēmumos.
● Jebkura juridiska persona var noslēgt līgumu par bateriju savākšanas konteinera uzstādīšanu, tādējādi rūpējoties par tīru un sakārtotu vidi. Bateriju kastes iztukšošanu iespējams pieteikt pa e-pastu: ekopaka@dpd.lv, bao@bao.lv vai tālruni 67612259. Bateriju savākšanā AS «BAO» sadarbojas ar kurjerpastu «DPD Latvija».
Kas ir bīstamie atkritumi?
● Bīstamie atkritumi atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma definīcijai ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka to sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificēti toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēni vai infekciozi atkritumi. Bīstamie atkritumi negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi, ja tos nepareizi apsaimnieko – neatbilstoši uzglabā, pārstrādā vai noglabā. Tādēļ bīstamie atkritumi jāatdala no pārējiem, jo, nokļuvuši kopējā atkritumu plūsmā, var izraisīt nelaimes gadījumus (uzliesmojot, sprāgstot, izdalot toksiskas gāzes).
● Ir divu veidu bīstamie atkritumi – sadzīviskie un rūpnieciskie, kuros ietilpst: smērvielas un eļļas, eļļu filtri, svina akumulatori, medikamenti, baterijas, naftas produkti un minerāleļļas, dzīvsudraba luminiscences spuldzes, dzīvsudraba termometri, krāsu, laku, līmju atlikumi, koksnes aizsarglīdzekļi, organiskie šķīdinātāji, augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu atkritumi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu atlikumi (skābes, sārmi), bīstamo ķīmisko vielu iepakojums.
