Laikā, kad Latvija un Baltkrievija vairs nebija lielās padomijas sastāvdaļas, bet kopīgā abām kaimiņienēm joprojām bija krietni vairāk nekā neatkarīgā, nācās būt Mogiļevā. Tā ir trešā lielākā Baltkrievijas pilsēta, apgabala centrs Dņepras krastos. Tās pašas Dņepras, vienu no kuras pietekām sauc par Pripeti. Bija pats vasaras vidus, tāpēc vakaru izlēmu pavadīt pie ūdeņiem.Mans interešu objekts tolaik bija iekšsaimniecību ceļu tīkla attīstības plānošana, un nākamajā dienā par šo tēmu bija sarunāta vizīte pie ļoti ietekmīga cilvēka vēl ietekmīgākā iestādē – partijas (neskaidrošu, kuras) apgabala komitejā. Svarīgais cilvēks pieveda mani pie kartes un piekodināja redzēto nevienam neizpaust. Kartē dažādā intensitātē bija iekrāsota Mogiļevas apgabala teritorija. Jo tumšāka krāsa, jo lielāka deva Černobiļas atomstacijas radioaktīvo nokrišņu skārusi attiecīgo rajonu. Pavisam neiekrāsotu vietu tikpat kā nebija.«Ceļi ir laba lieta, bet kā ar cilvēkiem?» zinot, ka tāpat neatbildēšu, jautāja laipnais partijas darbinieks. Atcerējies peldi, viesnīcā rūpīgi nomazgājos. Atgriezies Latvijā, šo procedūru veicu vēl rūpīgāk. Lai gan labi sapratu, ka Dņepra tek virzienā no Baltkrievijas uz Ukrainu, bet Pripetes ieteka atrodas zemāk par Mogiļevu. Fakts, ka Ukrainas pilsētā ar nosaukumu Pripete, kurā reiz mita Černobiļas AES apkalpojošais personāls, vairs neviens nedzīvo, iedarbojās pārliecinošāk par ģeogrāfiskiem secinājumiem.Speciālisti lēš, ka pirms 25 gadiem lielākā daļa radioaktīvo nokrišņu izkrita nevis pašā Ukrainā, bet Baltkrievijā, piesārņojot aptuveni trešo daļu kaimiņvalsts. Varam noliegt atomstacijas nepieciešamību savā zemītē, bet kur garantija, ka bez Ignalinas tepat pie mūsu robežām netaps kāds cits bīstams objekts? Labi, ka Japāna ar savām zemestrīcēm tik tālu…
