Kā pirmsjāņu nedēļā turpina uzplaukt vasara, tā turpina ziedēt un plaukt politiķi, cenšoties ne tikai atrast gludāko saskarsmes punktu starp partijām, bet arī uztaustīt stingrāko pamatu, uz kura varētu būvēt pavisam jaunu politisku spēku.
Kā pirmsjāņu nedēļā turpina uzplaukt vasara, tā turpina ziedēt un plaukt politiķi, cenšoties ne tikai atrast gludāko saskarsmes punktu starp partijām, bet arī uztaustīt stingrāko pamatu, uz kura varētu būvēt pavisam jaunu politisku spēku. Acīmredzot varam jau norakstīt vēsturē vārdu savienojumu «PCTVL» – politisko organizāciju apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» jeb, kā viņi paši sevi dēvēja krievu valodas transkripcijā, vienkārši «bites». Tas, ka zem viena karoga būs visai grūti sadzīvot Jāņa Jurkāna Tautas saskaņas partijai (TSP), Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskajai partijai un Tatjanas Ždanokas «Līdztiesībai», bija skaidrs no «bišu» dūkšanas sākuma. Liekas, ka šis izjukšanas notikums teju vai aizēnoja šodien Saeimā notiekošo Valsts prezidenta ievēlēšanu. Notikušais radījis jaunu situāciju Latvijas politikā, iepriekšējos līderus un pastarīšus samainot vietām.
Tautas saskaņas partijas 9. kongress notika 2003. gada 15. februārī, kad par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Jāni Jurkānu. Tieši tad arī tika nolemts TSP izstāties no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Ja palūkojas, patiesībā TSP savā politiskajā darbībā mēģina darīt to pašu, ko trīs sociālistiskās partijas. Nav arī noliedzams, ka šo soli spert likusi politiskā konjunktūra – Latvijas iestāšanās NATO un gaidāmais pozitīvais balsojums referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka, šai partijai esot vienā kompānijā ar rubikiešiem un ždanokiešiem, cerības startēt Eiroparlamenta vēlēšanās ir gandrīz tuvu nullei. Turklāt, kā to atzinuši daudzi politologi, J.Jurkānam apnicis būt mūžīgajam opozicionāram. Tagad, kad savērpusies intriga ap Ventspils uzņēmumu privatizācijas noslēpumiem, iespēja nokļūt no opozīcijas varas pozīcijā nemaz tik nereāla neizskatās. Ne velti tā satraucas «tēvzemieši», tikko tiek pieminēta viņu ieinteresētība «Ventspils naftas» privatizācijas procesā. Nebūtu nekāds brīnums, ja viņus pozīcijā nomainītu ar TSP, jo no «bitēm» Tautas saskaņas partija aizgāja, paskaļi aizcērtot durvis. Turklāt arī abi palikušie «bitenieki» visai drīz sakašķējās savā starpā.
Jāņem vērā, ka J.Jurkāns ne vienreiz vien demonstrējis savu lojalitāti «Jaunā laika» līderim un viņa sludinātajai ideoloģijai. Tomēr, atceroties TSP un viņa priekšsēdētāja seno draudzību ar austrumu kaimiņu, nojaušams, ka nokļūšana valdībā un vēl vairāk – vēlāk arī Eiroparlamentā, Krievijai būtu jauns «logs uz Eiropu».
«Bišu» atlikums tagad Saeimā izveidojis Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) frakciju piecu deputātu sastāvā. Savukārt Tatjanas Ždanokas vadītā apvienība «Līdztiesība» aicinājusi politiķus no citām partijām piedalīties politisko organizāciju apvienībā «PCTVL». Lai gan «PCTVL» tagad veido vairs viena pati «Līdztiesība», tā neplāno apvienību likvidēt un ir gatava to organizatoriski reorganizēt. Turklāt viņi arī uzsver, ka juridiski «PCTVL» turpina pastāvēt, kaut arī «Līdztiesībai» Saeimā ir tikai trīs deputāti, bet Rīgas Domē – seši.
Pikantumu notikušajam piešķir fakts, ka Latvijas Sociālistiskā partija jau paziņojusi, ka iesniegusi Uzņēmumu reģistrā lūgumu «PCTVL» izslēgt no sabiedriski politisko organizāciju reģistra, un, tikko tas būs noticis, neviens vairs nedrīkstēs izmantot šādu nosaukumu vai tā saīsinājumu, reģistrējot jaunu partiju vai pārdēvējot jau pastāvošu politisku organizāciju. Apvienības «Līdztiesība» līdere T.Ždanoka gan apšaubīja iespēju bez viņu līdzdalības likvidēt «PCTVL», jo par to lēmums jāpieņem apvienības koordinācijas padomē, kas nav darīts.
