Valsts akciju sabiedrības «Centrālā reģiona ceļi» Jelgavas ceļu rajona vadītājs Jānis Liniņš ir ilggadējs savas nozares speciālists, kas pašreizējai ielu situācijai saskata saknes, kā pats saka, «dziļā vēsturē».
Valsts akciju sabiedrības «Centrālā reģiona ceļi» Jelgavas ceļu rajona vadītājs Jānis Liniņš ir ilggadējs savas nozares speciālists, kas pašreizējai ielu situācijai saskata saknes, kā pats saka, «dziļā vēsturē». Pēc kara pilnīgi sagrautajā Jelgavā jauni trasēto ielu pamatmateriālam izmantoja gruvešus un ķieģeļu lauskas, dažās vecajās – klāja asfaltu uz bruģa. Ļoti nestabilais pamats ir Jelgavas ielu «pirmais vājais punkts», kas tagad liek sevi manīt, un, kā novērtē J.Liniņš, pastāvot pašreizējai transporta intensitātei, nekas labs nav gaidāms.
Otra lieta – ielu būvē izmantotais asfalts savā laikā ticis ražots no samērā nepārbaudīta bitumena – naftas pārstrādes atkrituma, no kura izspiests viss, kas vajadzīgs degvielai un smērvielām. Arī pašu asfalta ražošanas tehnoloģiju no tagadējā viedokļa speciālists vērtē kā primitīvu:
– Tāds materiāls, kāds Ruļļu kalnā bija, to arī lietoja. Dozācija – pēc intuīcijas.
Pilsētā, kā zina teikt J.Liniņš, toreiz plaši lietots tā sauktais smilšu asfalts. Smilts tā ražošanai ņemta no upes. Asfalts liets vienā kārtā. Piecdesmitajos gados tādā veidā sabūvēta lielākā daļa asfalta seguma. Pie toreizējās transporta kustības intensitātes to varēja arī atļauties, spriež ilggadējais ceļinieks, bet vienlaikus jāatzīst, ka par nākotni tādējādi netika domāts.
Sešdesmitajos gados asfaltbetona ražošanā parādījušies modernāki agregāti, ar sietiem, kas dalīja smilts piedevas rupjākās un smalkākās frakcijās, taču arī gandrīz visus sešdesmitos gadus asfaltbetona ražošanai izmantota upes smilts.
– Vasarā tāds asfalts kļuva plastisks: automašīnām bremzējot, sastūmās viļņos, – J.Liniņš atzīst, ka klājums, kam uz mazāk noslogota ceļa varbūt pat nav ne vainas, pilsētas ielās ir neizturīgs un neiederīgs.
– Bitumena mūža ilgums ir desmit līdz piecpadsmit gadu. Pēc tam sākas tā sabrukšana. Valstīs, kur gādā, lai brauktuves būtu kārtībā, ik pēc desmit gadiem asfalta segumu atjauno. Pēc piecpadsmit gadiem jau var gaidīt, ka notiks «globāla» seguma sabrukšana, – tas vairs nav speciālista pareģojums, jo globālās sabrukšanas fakts, šķiet, nu ir jelgavnieku acu priekšā.
J.Liniņš, kam pēc sava amata «gar ielām nav nekādas darīšanas», vērojis, kā labotāji rūpīgi strādā Rūpniecības ielā. Izzāģē, liek šķembu pamatu, aizpilda ar «Igatē» ražotu asfaltbetonu. Tur ir laboratorija, materiāls varētu būt kvalitatīvāks. Taču:
– Darbam ir arī blakusefekts. Liekot šādu ielāpu, bedri visapkārt izkaļ ar pneimatisko āmuru vai labākajā gadījumā izzāģē. Bet tādā veidā sagrauj struktūru tai segai, kas paliek apkārt un rada visus priekšnoteikumus jaunai bedrei. Ilgajā darba pieredzē vēl neviens mani nav pārliecinājis, ka apaļa bedre ir sliktāka nekā kantaina, – apgalvo J.Liniņš.
Nesaprazdami, kā glābt neglābjamo situāciju, jaunie speciālisti tagad strādājot tā, kā rakstīts grāmatās, – cērt bedres kantainas, iegruntē, pilda. Jā, kādu nieku labāk tāds pildījums stāv, taču darbs liels, temps – šausmīgi lēns. Ja tādā veidā plāno labot visas ielas, tad, pēc J.Liniņa aplēsēm, tas šogad nav padarāms. Viņš uzskata, ka bedres tomēr nevajadzētu mocīt ar āmuriem, bet gan ar saspiestu gaisu iztīrīt, ar bitumena emulsijām iegruntēt tā, lai aizpilda arī sīkākās spraugas, un taisīt vien ciet. Lielākās – ar asfaltbetonu, sīkākās – vienkārši ar emulsiju un šķembiņām. Savukārt Raiņa, Pasta, Pētera ielu J.Liniņš nestādoties priekšā, kā varētu salāpīt. Tur var līdzēt vienīgi pārbūve.
Bedru labošanai, pēc J.Liniņa domām, ir jābūt pēc iespējas operatīvākai un ekonomiskākai. Šajā ziņā viņš nekritizē arī dažā vietā kā pagaidu variantu ieliktos ķieģeļus – tā vismaz apkārtējā asfalta sega netiekot sabojāta. Bet agrākai darbu sākšanai, viņaprāt, noderīgs varētu būt Saulkalnē un Tukumā ražotais bitumaks.
– Nekāds labais materiāls jau tas nav, toties bedrēs to var klāt jau martā, savukārt asfaltu sāk tikai aprīlī ražot.
Jālabo lētāk, lai vairāk naudas paliek jaunām ielām – tāds ir ilggadējā ceļu būves speciālista ieteikums.
