Vasaras svelmē aktualizējies ceļa posma Eleja–Mūrmuiža sabrukušais stāvoklis, kura uzlabošanās drīzumā nav gaidāma.
Autobraucēji novērojuši, ka valsts reģionālā autoceļa P103 Dobele–Bauska posma no Elejas dzelzceļa pārbrauktuves līdz Vilces pagasta Mūrmuižai
(29.–40. kilometra) bedru labošanā izmantotas šķembas un bitumena emulsija, kas karstā laikā kūst un apdraud satiksmes drošību. Gar ceļa malām pamanīti mētājamies braucot atrauti bitumena gabali. VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» skaidro, ka šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi, tomēr aicina autovadītājus izvēlēties ceļa apstākļiem piemērotu braukšanas ātrumu.
Sūdzības par posmu no Elejas dzelzceļa pārbrauktuves līdz Mūrmuižas autobusa pieturai Jelgavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes speciālisti saņēmuši jau vairāku gadu garumā, informē pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša.
Apjomīgiem projektiem nepietiek līdzekļu
«Vēl 2013. gadā pašvaldība VAS «Latvijas valsts ceļi» nosūtīja Vilces pagasta iedzīvotājas iesniegumu ar 491 iedzīvotāja parakstiem un aicinājumu rast iespēju šo konkrēto ceļa posmu uzlabot. Oficiālajās sarakstēs uzņēmums vienmēr norādījis, ka apjomīgiem projektiem – autoceļu atjaunošanai vai rekonstrukcijai – finanšu līdzekļu nepietiek un ka steidzamības kārtā konkrēto ceļa posmu nav iespējams sakārtot,» skaidro E.Kreicberga-Kapša. Viņa arī vērš uzmanību, ka «Latvijas valsts ceļi» informējuši sabiedrību – uzkarsis autoceļš, ja tā klājumam izmantotas sīkšķembas un bitumena emulsija, var izrādīties braukšanai apgrūtinošs. Tādēļ daudzviet uzstādītas brīdinājuma zīmes un ātruma ierobežojumi, ko uzņēmumam lūgusi izdarīt arī pašvaldība.
Jelgavas novada pašvaldība arī norāda uz VAS «Latvijas valsts ceļi» nekonsekvenci atbildēs par plānoto šī ceļa posma rekonstrukciju. 2013. gadā uzņēmums esot apstiprinājis Mūrmuižas–Elejas ceļa posma iekļaušanu Satiksmes ministrijas izstrādātajā 2014.–2020. gada valsts autoceļu sakārtošanas programmā. Savukārt šī gada maijā, atbildot uz iedzīvotāja vēstuli, pausts, ka uzņēmums «mēģinās rast iespēju iekļaut minēto posmu izstrādātajā valsts autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas plānā». «Jelgavas novada pašvaldība cer sarakstes veidā ar VAS «Latvijas valsts ceļi» šo ceļa posmu aktualizēt, lai iedzīvotāji netiktu lieki maldināti,» sola E.Kreicberga-Kapša.
Kusa pērn labotās bedres
«Kā zināms, vairāk nekā 50 procenti valsts ceļu tīkla ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet kopējais finansējuma jeb laikus neizdarīto darbu deficīts kopš 1991. gada jau sasniedz 4,5 miljardus eiro. Autoceļš P103 Dobele–Bauska tiešām ir sliktā stāvoklī, bet minētais posms – sabrukušā stāvoklī,» apstiprina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāve Anna Kononova.
Autoceļa Dobele–Bauska 35,3.–35,847. kilometra posms ir avārijas stāvoklī, un tas ir viens no posmiem, kurā karstā laikā visbiežāk tiek novērotas svīduma vietas, skaidro VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» pārstāve Sigita Audere, piebilstot, ka svīšana novērota arī pagājušajā nedēļā. Viņa stāsta, ka šādu autoceļu bedru remontam visplašāk tiek izmantotas šķembas un bitumena emulsijas tehnoloģija. «Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi,» norāda
S.Audere. A.Kononova skaidro, ka, pēc VAS «Latvijas valsts ceļi» Jelgavas nodaļas speciālistu sniegtās informācijas, šogad lāpītās bedres Elejas–Mūrmuižas posmā turas, taču pagājušās nedēļas karstajā laikā sāka kust pērn aizdarītās.
Aicina ievērot ātruma ierobežojumu
«Ilgstoši saglabājoties augstai gaisa temperatūrai, kāda bija pagājušajā nedēļā, uzkarst arī autoceļu segums. Līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem veidojas svīduma vietas un ceļš var būt slidens. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem, melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un sāk kust,» skaidro S.Audere un norāda, ka VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» atkārtoti apstrādājis minētā posma svīdumu vietas, tās vienmērīgi nokaisot ar smilti, tādējādi uzlabojot transportlīdzekļu riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri.
Komentējot smilts un šķembu ietekmi uz autotransportu, viņa teic, ka smilts nevar radīt bojājumus, jo tās graudiņu izmērs ir 0,4 milimetri. «Tāpat uz autoceļa posma tika izvietotas ceļazīmes Nr.116 «Uzbērta grants vai šķembas» un ierobežots autotransporta kustības ātrums līdz 50 kilometriem stundā,» informē S.Audere. Viņa norāda – bedru veidošanos veicina intensīvā kravas autotransporta satiksme. Stabilizējoties gaisa temperatūrai, no jauna izveidojušās bedres vakar tika aizdarītas. Bedres uz ceļiem tiekot remontētas visa gada garumā.
Par problēmām aicina ziņot
Autoceļa P103 posms no Elejas līdz Mūrmuižai izbūvēts 1974. gadā, ieklājot asfaltbetonu 3+4 centimetru biezumā, bet 1984. gadā posmā veikta virsmas apstrāde, stāsta A.Kononova. Turpmākos gados vienīgie uzlabojumi saistīti ar ceļa ikdienas uzturēšanas darbiem, tai skaitā bedru lāpīšanu. «Posms jau ilgu laiku ir sabrukušā stāvoklī, finansējuma trūkuma dēļ remontdarbi tur diemžēl pagaidām nav paredzēti arī tuvākajos gados. Līdzekļu trūkuma apstākļos ceļi tiek remontēti prioritārā kārtā – priekšroka ir tiem posmiem, kur ir vislielākā satiksmes intensitāte un atbilstošs ekonomiskais pamatojums, kā arī balstoties uz plānošanas reģionu izvirzītajām prioritātēm,» skaidro A.Kononova.
Par visiem negadījumiem un problēmām, tai skaitā par bitumena svīdumiem, valsts autoceļu tīklā autovadītāji aicināti ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 80005555. Šī informācija tiek operatīvi nodota ceļu uzturētājiem. «Arī par šo posmu autobraucēji bija ziņojuši, par ko viņiem pateicamies. Tieši autobraucēji pirmie var konstatēt problēmas uz ceļiem,» tā A.Kononova.
