Jelgavas Domes Biznesa inovācijas centrā grāmatvedību pašlaik kārto seši uzņēmēji.
Jelgavas Domes Biznesa inovācijas centrā (BIC) grāmatvedību pašlaik kārto seši uzņēmēji. Visi ir mazā biznesa pārstāvji ar nelielu strādājošo skaitu (algoto darbinieku skaits sniedzas līdz desmit). Apmēram puse uzņēmējdarbībā ir iesācēji. Daļa uzņēmēju sākumā izmēģinājuši algot savu grāmatvedi, tomēr vēlāk par labāku atzinuši BIC piedāvājumu.
BIC nozīmē lielākas garantijas
Centra vadītāja Inta Slavinska un administratore Ruta Zvilna atzīst, ka centra grāmatvedības pakalpojumi mazajiem uzņēmējiem, kas grāmatvedim nespēj nodrošināt pilnu slodzi, katrā ziņā ir izdevīgi. Ne viens vien uzņēmējs savā līdzšinējā praksē, algojot grāmatvedi uz pusslodzi vai vēl mazāku slodzi, «iekritis». Pastāvošās līgumattiecības jeb tā saucamā dzeltenā karte faktiski nereti nozīmē principu «šodien gribu, strādāju, rīt – kaut kas nepatīk – eju projām». Grāmatvedi pilnīgi neinteresē arī tas, kas aiz viņa paliek. Tāpat ne vienam vien gan materiāli, gan morāli iznācis pārliecināties, ko nozīmē grāmatvedības kļūdas, kas «ievelkas» gadu garumā. Biznesa centrs tomēr nozīmē lielākas garantijas, jo kā juridiska persona tas par savu darbu atbild lielākā mērā un ir ieinteresēts, lai pārbaudēs uzņēmēju grāmatvedībā neatklātos nepilnības.
Risina neskaidrības ar ieņēmumu dienestu
Praksē darījumu cilvēkiem bijis jāpārliecinās, ka pārpratumi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu gadās visai bieži. Nereti skaidru atbildi tā arī neizdodas iegūt. Tas saistīts gan ar zināmā baiļu sindroma piedevu attiecībās, gan ar nepietiekamo kompetenci. Savukārt centra pārstāvji neskaidros jautājumus nekautrējas uzdot, kamēr saņemta atbilde, atļaujas skaidrot uzstājīgāk un pat oponēt. Turklāt ieņēmumu dienestā konsultanti un kontrolētāji dažkārt vienu un to pašu jautājumu skaidro dažādi.
– Varbūt vēl nedarām īsti pareizi, jo kā juridiskai iestādei mums būtu tiesības prasīt juridiskus skaidrojumus rakstiski, lai attiecīgajā situācijā būtu rakstisks apliecinājums grāmatveža pozīcijai, – domā I.Slavinska.
Attiecības ar nodokļu administrētājiem tiek raksturotas kā labas, jo centrs atšķirībā no uzņēmējiem tomēr ir citā statusā. Tajā pašā laikā ir maldīgi domāt par centra darbiniekiem kā par «stučītājiem» un informācijas izpaudējiem. Līgumā par grāmatvedības pakalpojumiem iekļauts arī punkts par konfidencialitāti, kas aizliedz informāciju izpaust un problēmu «iznest» ārpus kabineta durvīm. Aptaujātie centra pakalpojumu izmantotāji uzsver, ka viņiem ir mierīga sirds par grāmatvedības līmeni un pašiem nav jākārto attiecības ar ieņēmumu dienestu.
Piedāvā citu veidu pakalpojumus
Biznesa inovācijas centrs palīdz sagatavot arī biznesa plānus, lai saņemtu kredītu vai iesaistītos kādā projektu konkursā. Pieprasījums gan nav sevišķi liels (vidēji mēnesī sagatavots apmēram viens biznesa plāns), tomēr rezultāti esot veiksmīgi. Ja pieteikums noraidīts, vaina neesot meklējama sagatavotajā dokumentu paketē, bet subjektīvos faktoros (vai nu bizness atzīts par nepietiekami perspektīvu, vai nav nepieciešamā nodrošinājuma aizdevuma saņemšanai).
Protams, maldās tie, kas domā, ka biznesa plāns sastādāms bez paša aktīvas līdzdalības, jo, kā uzsver I.Slavinska, attiecīgā joma uzņēmējam ir jāpārzina, ideja jāprot aizstāvēt un tās būtība jāizprot. Centra kompetencē ir konsultācijas ekonomikas jautājumos un pakalpojuma tehniskā puse. Biznesa plāna izmaksas atkarīgas no tā apjoma un no paša uzņēmēja ieguldījuma. Savukārt konsultācijas centrs sniedz bez maksas. Uz tām gan jānāk pieņemšanas laikā, lai darbinieks nebūtu aizņemts ar steidzamiem darbiem.
Uzņēmēji savām vajadzībām var izmantot centra faksu un kopētāju, kā arī iepazīties ar darījumu cilvēkiem domātu periodiku («Latvijas Vēstnesi», «Ekonomistu», «Bilanci» un citiem izdevumiem). Ja rocība ļautu, centrā varētu izveidot uzņēmējdarbības bibliotēku, kurā būtu viss par nodokļiem un darba likumdošanu, pēdējās aktualitātes, literatūra par ekonomiku. Pagaidām tas ir ieceru līmenī.
Orientējas uz grāmatvedību
Tā kā uz centru nāk konsultēties par uzņēmumu dibināšanu, perspektīvā tā darbību varētu paplašināt, pieaicinot juristu. Pašlaik uz lūgumiem par firmas izveidi jāatsaka. Ne tāpēc, ka centrs nespētu izstrādāt vajadzīgo dokumentu paketi, bet tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs atzīst juridisku firmu pakalpojumus. Savukārt gatavību iesaistīties neskaidro darba likumdošanas jautājumu risināšanā centrā uzņēmējiem izteikusi Domes kadru daļa. Tādējādi pakalpojumu spektrs varētu būt samērā plašs.
Tā kā šis ir pēdējais gads, kad BIC saņem PHARE palīdzību, centram jādomā par pašfinansēšanos. Tāpēc galvenais, uz ko tas orientējas, ir grāmatvedības pakalpojumi. Lai centrs uzturētu grāmatvedības speciālistu, būtu vajadzīgi desmit pastāvīgie klienti. Turklāt jārēķinās ar papildu izdevumiem jaunākās likumdošanas informācijas pasūtīšanai, papīra iegādei, datora un citas biroja tehnikas uzturēšanai, kā arī grāmatvedības speciālista zināšanu papildināšanai.
Pašfinansēšanās acīmredzot ietekmēs arī līdzšinējo pakalpojumu cenu. Pēc I.Slavinskas domām, grāmatvedības kārtošanas cenai uzņēmumam, lai saglabātu klientus, nevajadzētu pārsniegt 30 latu mēnesī. Papildus tiek domāts arī par citiem pašfinansēšanās variantiem un sava piedāvājuma tirgus paplašināšanu. Tiek pieļauta iespēja kārtot pašvaldības uzņēmumu grāmatvedību. Šī joma problēmas varētu sagādāt arī iestādēm, kam turpmāk būs jāgatavo bilances.
