Jelgavas Biznesa inkubatorā ir 22 uzņēmumi, bet tā potenciāls ļauj tuvāko piecu gadu laikā uzņemt vēl vismaz 15 katru gadu.
Jau aptuveni divus gadus Jelgavā, daudzstāvu ēkā Peldu ielā 7, darbojas Jelgavas Biznesa inkubators, kas sniedz atbalstu tur izvietotajiem jaunajiem uzņēmumiem un trešajām personām, kas nav inkubatora klienti. Nesen tas paplašinājies un tagad aizņems nevis divus ēkas stāvus, bet gan četrus. Tas pārņēmis arī bijušo Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) biznesa inkubatoru.Jelgavas domes izsludinātajā atklātajā konkursā par biznesa inkubatora izveidi šīs tiesības ieguva pilnsabiedrība «Jelgavas Inovāciju centrs», kas savu darbību sāka 2007. gada augustā. Pavisam nesen līdz ar darbības paplašināšanu tā mainījusi nosaukumu uz «JIC Biznesa inkubators», stāsta izpilddirektors Agris Ķipurs. Inkubatora gada budžets veidojas no publiskā finansējuma un uzņēmumu līdzmaksājumiem. Publisko finansējumu veido ES struktūrfondu, valsts, Jelgavas domes un, iespējams, arī universitātes budžeta finansējums. ES struktūrfondu finansējums (85 procenti) plus valsts budžeta līdzmaksājums (15 procenti) pieciem gadiem Jelgavas un Dobeles biznesa inkubatoram būs vairāk nekā 1,6 miljoni latu. Uzņēmumu līdzmaksājumi ir otra lielākā inkubatora finansējuma sadaļa (tie var veidot 15 – 70 procentu publiskā finansējuma), bet tā ir svārstīga, jo atkarīga no uzņēmuma vecuma un inkubatorā pavadītā laika. Jelgavas dome no sava budžeta iecerējusi katru gadu atvēlēt 40 000 latu līdz 2013. gadam, taču, ņemot vērā saspringto situāciju pašvaldības budžetā, tas vēl var mainīties. Iespējams, nākotnē būs arī finansiāls atbalsts no LLU un citām pašvaldībām, bet tas patlaban vēl ir neskaidrs, piebilst A.Ķipurs. Palīdzēt var, bet ne visā«Uzņēmumi ir dažādi. Lai gan pastāvam salīdzinoši neilgi, mums ir savi veiksmes stāsti un arī neveiksmes. Visvairāk spējam palīdzēt tieši ražotājiem, kas vērsti uz jaunu produktu attīstīšanu, nodrošinot finansējuma piesaisti, jo ikdienā strādājam ar ES struktūrfondiem, riska kapitāla fondiem un privātajiem investoriem. Sadarbība ar kredītiestādēm tagad kļuvusi mazāk aktuāla, bet turpinām palīdzēt uzņēmumiem izstrādāt biznesa plānus un sagatavojam tos sarunām ar kredītiestādēm. Spējam arī gandrīz pilnībā finansēt produkta prototipa jeb pirmā modeļa izstrādi,» turpina izpilddirektors.Piemēram, SIA «Burger Metrics», kas ražo mērinstrumentus un iekārtas, mēs no struktūrfondiem piesaistījām ap 60 000 latu finansējumu iekārtu un to dizaina izstrādei. Šis uzņēmums saņem arī eksporta veicināšanas, grāmatvedības, juridiskos un publicitātes nodrošināšanas pakalpojumus, atklāj A.Ķipurs, piebilstot, ka visi inkubatora uzņēmumi iepriekš minētos pakalpojumus iegūst ar ļoti būtiskām atlaidēm, piemēram, pirmajā gadā pat ar 80 – 85 procentu atlaidi. Savukārt SIA «7 Ozoli Furniture», kas izgatavo digitāli apdrukātas mēbeles, valdes loceklis Andris Pokulis stāsta, kā inkubators viņam palīdzējis izveidot unikālu mājas lapu un sniedzis dizaina izstrādes pakalpojumus. Uzņēmuma mājas lapā ir īpaši rīki, ar kuriem iespējams apstrādāt ikvienu izvēlētās mēbeles detaļu, iekrāsojot to kādā no tūkstošiem krāsu toņu vai uzliekot tām fotogrāfiju. To visu katrs var paveikt uzņēmuma mājas lapā ar sava datora palīdzību.Fibrolīta griestu paneļu ražotājam uzņēmumam «JTS» piesaistīts 250 000 latu finansējums griestu paneļu kvalitātes pilnveidei un eksporta veicināšanai. Kā stāsta uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Marjana Teivāne, patlaban firma produkciju eksportē uz Dāniju, Holandi, Spāniju un Šveici. Toties SIA «Ekopilsēta», kas sniedz energoaudita pakalpojumus, izmanto inkubatora grāmatvežu un juristu palīdzību. «Inkubatorā neesam vēl gadu, bet jūtamies stipri. Mūsu pakalpojums ir ļoti jauns, radies no ES direktīvas prasībām. Taču cilvēks strādā ne vien tādēļ, lai saņemtu naudu, bet arī lai redzētu rezultātu. Brīžiem savam darbam nesaskatām jēgu, jo tiek nosiltināti vien pieci procenti ēku, kurās esmu strādājis,» teic uzņēmuma pārstāvis Jānis Jenerts.Inkubators paplašinās un attīstāsViens no Biznesa inkubatora jaunumiem ir tā saucamā ekspertu paneļa izveide, kad jaunajiem uzņēmējiem tiek dota iespēja sevi prezentēt un pēc tam dzirdēt pieredzējušu uzņēmēju viedokli un ieteikumus. Šo ekspertu vidū ir tādu Latvijā pazīstamu uzņēmumu kā «SAF tehnika», «Madara Cosmetics», «PAA vannas», «Zaļās gaismas investīcijas», «Real Sound Lab» un citu vadītāji, bet Jelgavu pārstāv uzņēmēji Igors Graurs no akciju sabiedrības «Amo Plant», Edgars Viļķins no SIA «Evopipes» un Imants Kanaška – Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs.Tomēr ir lietas, kurās inkubators uzņēmējiem nevar palīdzēt – tiešā veidā iegādāties ražošanas iekārtas, finansēt uzņēmuma darbinieku algas vai biroja aprīkojumu.Patlaban inkubators var piedāvāt telpas Jelgavā un Dobelē 2000 kvadrātmetru platībā. To nomas maksa Jelgavā, Peldu ielā 7, ir pieci lati kvadrātmetrā, turklāt tai tiek piemērotas jau iepriekš minētās atlaides. Līdz šim Biznesa inkubators darbojās ēkas 4. un 5. stāvā, šīs telpas pilnībā tika nodotas apakšnomā inkubatora uzņēmumiem, sasniedzot 100 procentu telpu noslogojumu. No augusta būs pieejami vēl vismaz 1600 kvadrātmetri brīvu telpu – gan birojiem, gan darbnīcu un laboratoriju izveidei, kā arī vieglajai rūpniecībai.«JIC Biznesa inkubators» nesen uzvarējis konkursā par biznesa inkubatoru izveidi Dobelē, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Bauskā un tuvākajā laikā šajās pilsētās iekārtos arī atbilstošas telpas. Jelgavas Biznesa inkubatoram ir idejas, kā izmantot no LLU biznesa inkubatora pārņemtās telpas Rīgas ielā pie Valdekas pils, piemēram, ierīkojot tur bāzi pēc savas darbības nozares radniecīgiem uzņēmumiem. Ar LLU inkubators sadarbojas arī kā ar pakalpojumu sniedzēju, bet vairāki bijušie studenti kļuvuši par uzņēmējiem un inkubatora klientiem. Skaitļi un fakti Interesi par Biznesa inkubatoru izrādījuši aptuveni 100 dibināti vai dibināšanas procesā esoši uzņēmumi. Biznesa inkubators var sniegt pakalpojumus šādu nozaru uzņēmumiem: apstrādes rūpniecībai, izņemot dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, datorprogrammēšanai, konsultēšanai un ar to saistītām darbībām, informācijas pakalpojumiem, zinātniskās pētniecības darbam, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem, tehniskajai pārbaudei un analīzei u.c.
