Sesto gadu lielāko daļu agrākās RAF teritorijas jeb 23 hektārus zemes un 111 tūkstošus kvadrātmetrus telpu apsaimnieko «NP Jelgavas Biznesa parks», kura mātes kompānijā «Nordic Partners Properties» vairāk nekā piecdesmit procenti kapitāldaļu pieder Latvijas uzņēmējiem. Lielākā daļa telpu vēl joprojām nav aizpildītas, taču ekonomisko lejupslīdi pārdzīvojuši visi piecpadsmit biznesa parka iemītnieki.
Skats uz agrāko RAF no Jelgavas – Rīgas dzelzceļa jau gadus piecpadsmit ir diezgan nepievilcīgs – grafiti iesācēju apzīmēta sēta, lielais ražošanas korpuss ar izsistiem logiem. Taču, nogriežoties agrākajos rūpnīcas vārtos no Aviācijas ielas, iespaids ir krietni labāks. Vecās ēku sienas klāj moderna siltumizolācija un apdare, redzamas svaigas norādes un uzņēmumu izkārtnes. Rosās cilvēki darba drēbēs, pa vārtiem brauc autofurgoni ar izejvielām vai gatavo produkciju. «Nordic Partners Properties» pārdošanas un mārketinga direktore Dace Briede-Zālīte biznesa parku sauc par «viesnīcu uzņēmumiem». Ražotājiem tiek piedāvāts jumts virs galvas un nepieciešamās komunikācijas (elektrības jaudas, IT risinājumi, labi pievadceļi). Viens no būtiskākajiem plusiem parka izveidē Jelgavā, viņasprāt, ir mašīnbūves, ražošanas tradīcijām bagātā pilsēta. Septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados RAF strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši. Piecpadsmit «NP Jelgavas Biznesa parks» nomnieku nodarbinot ap trim simtiem darbinieku. Taču uzņēmuma attīstītāji cer, ka perspektīvā aizpildīsies visa agrākā autorūpnīcas teritorija un darba vietu būs vairāk. Tādēļ tiek saglabātas lielās elektrības jaudas, kādas savulaik bija RAF. D.Briede-Zālīte teic, ka viens no astoņiem «Nordic Partners Properties» apsaimniekotajiem biznesa parkiem ir pilnībā aizpildīts (tas atrodas Rīgā), pārējie ir dažādās attīstības stadijās ar 40 – 50 procentu kopējo noslodzi. Jelgavas parks noslogots par 40 procentiem. Pasaules prakse rādot, ka bieži vien uzņēmējiem esot izdevīgāk nomāt, nevis iegādāties un uzturēt ražošanas telpas. 2005. gadā, kad «Nordic Partners Properties» nopirka tukšos RAF korpusus, tie bijuši izdemolēti. Vecajā mikroautobusu montāžās cehā stāvējuši rezervuāri ar eļļainu, videi kaitīgu šķidrumu. Vēl pērn japāņu viesi kā neredzētu eksotiku filmējuši, kā no četrpadsmit metru augstajiem ceha griestiem gāzušās lietusūdens strūklas. Tagad jumts ir pilnībā atjaunots. Kopsummā «Nordic Partners Properties» ēku rekonstrukcijā ieguldījis ap desmit miljoniem latu. Gaida nodokļu atlaidesAttiecības ar Jelgavas pašvaldību D.Briede-Zālīte raksturo kā draudzīgas. Pilsēta atbalstot uzņēmēju prasības, vedot šurp ieinteresētus ciemiņus, kas varētu būt potenciālie investori. Uzņēmuma «NP Jelgavas Biznesa parks» valdes locekle Arta Nordmane piebilst, ka iepriekš elektrības pārtraukumu dēļ ražotājiem radušās kļūdas datorsistēmās. Tad kopā ar kaimiņiem – autobūvētājiem «AMO Plant» un plastmasas cauruļu ražotājiem «Evopipe» – izteikti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, ko atbalstījusi arī pašvaldība, un rasti risinājumi. Nākotnē «Nordic Partners Properties» gribētu no pašvaldības sagaidīt lielākas nodokļu atlaides tai nekustamā īpašuma daļai, kas ir «iekonservēta», jo renovācija prasa lielus kapitālieguldījumus, bet nodokļi jāmaksā kā par ražojošu uzņēmumu. Uzņēmēji jūt augšupejuRažošanas telpās satiktais uzņēmuma SIA «Glaskon» maiņas meistars rīdzinieks Oļegs Baranovs stāsta, ka uzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā, taču ražotni izdevīgāk bijis izvērst Jelgavā, kas no galvaspilsētas ir netālu. Meistars teic, ka vairums uzņēmuma darbinieku esot vietējie. Jelgavas Biznesa parkā SIA «Glaskon», kas ražo stikla paketes, ir no 2007. gada un nomā divarpus tūkstošus kvadrātmetru. Būvtehnikas instrumentu iznomātāju SIA «STATS serviss» valdes loceklis jelgavnieks Āris Zeltiņš uzteic «Nordic Partners Properties» atsaucību un pretimnākšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā, ko ar būvniecību saistīti uzņēmumi izjuta jo īpaši. Uzņēmums, kas nodarbina piecus cilvēkus, ir dažādojis savus pakalpojumus, iznomājot celtniecības tehniku. Tagad to piedāvā arī zemniekiem, ostām un citās jomās. Paplašināt darbību plāno Biznesa parkā mītošais ar somu kapitālu dibinātais uzņēmums SIA «Ferroplan», kas ražo konveijeru ruļļus. Ražošanas daļas vadītājs Uldis Lācis teic, ka ražošanā iezīmējas augšupeja. Visa «Ferroplan» produkcija tiekot eksportēta uz Somiju. Arī Biznesa parkā izvietotā dāņu dibinātā uzņēmuma SIA «Smurfit Kappa Baltic» vadītājs jelgavnieks Jānis Vilmanis teic, ka apgrozījumam ir tendence palielināties. Uzņēmums, kas nodarbina 22 strādniekus, ražo gofrētā kartona iepakojumu, ko izmanto gan pārtikas, gan elektronikas, gan citu preču iepakošanai. «Esam sākuši ražot arī rotaļu mājiņas. Tās bērni no kartona var salikt, kā arī izkrāsot,» par inovatīvo produktu stāsta J.Vilmanis. Pagaidām neviena īrnieka nav padomju laikiem raksturīgi lielajā RAF administratīvajā korpusā. Taču tas ir nosiltināts, no ārpuses izskatās kā jauns. D.Briede-Zālīte tic, ka izdosies aizvien vairāk Jelgavas Biznesa parku tuvināt pasaules praksei, kur industriālie parki ir kā ražotāju viesnīca, kur visu aprūpi un pakalpojumus uzņēmies parka uzturētājs. «NP Jelgavas Biznesa parkā» agrākajā RAF teritorijā mītošie uzņēmumi Jelgavas TV, mediju bizness A/s «Mārupes metālmeistars», metālapstrāde SIA «Glaskon», celtniecības stikla pakešu ražošana SIA «STATS serviss», agregātu noma SIA «Smurfit Kappa Baltic», kartona iepakojuma ražošana A/s «Baltijas Gumijas fabrika», gumijas apstrāde SIA «Elargo Trade», minerālmēslu un citu ķīmijas produktu uzglabāšana SIA «Ferroplan», metālapstrāde SIA «Nordic Metalplast», metālapstrāde, ceļa zīmju izgatavošana. A/s «PET Baltija», PET pudeļu pārstāde SIA «Trogs un Ko», autodaļu veikals SIA «Auto alianse» un SIA «Santal Company», zemesgabalu nomnieki A/s «Telekom Baltija», antena SIA «Mind Art» birojs
