Pēc piecām sezonām Latvijas Basketbola līgas (LBL) elitē jaunajā groza bumbas sezonā BK «Jelgava» savu dalību pieteicis 2. divīzijas čempionātā, kas nav uzskatāma par profesionālu līgu. Šādam kluba vadības lēmumam ir daudz likumsakarību, kas radušās šo piecu gadu gaitā, un komandas spēlēšana zemākā līmenī ir tikai loģisks solis atpakaļ.
2011./2012. gada sezonā, kad «Jelgava» debitēja LBL, komanda Kaspara Vilcāna vadībā izcīnīja līdz šim augstāko – sesto – vietu kluba pastāvēšanas vēsturē, gūstot 11 uzvaras un piedzīvojot 15 zaudējumus. Taču pēc daudzsološa un sekmīga sākuma sekoja straujš kritiens lejup.
2012./2013. gada sezonā sastāvs, iespējams, tika nokomplektēts vēl spēcīgāks, lai gan sagatavošanās posmā un sezonas laikā nauda tika tērēta arī vairākiem apšaubāma meistarības līmeņa amerikāņu basketbolistiem. Vienam no tiem augustā pat tika samaksāta 2000 latu (aptuveni 2845 eiro) alga, un viņš tika atlaists, bet oficiālās spēles vēl nebija sākušās. Vienībā togad bija pieteikti seši jelgavnieki, un skatītāju apmeklējums auga ar katru spēli. Bet īsi pirms Ziemassvētkiem tika nolīgts 180 centimetru garais Šedriks Heins, kurš izcēlās ar ļoti individuālu spēli, nedarbojoties komandas interesēs, bet tikai spodrināja savu statistiku, izraisot sašutumu gan pašu spēlētāju vidū, gan skatītāju un fanu rindās. Komandā tobrīd jau bija septiņi aizsargi, turklāt saspēles vadītāji Gatis Justovičs un Sandis Silavs teicami spēja diriģēt komandas uzbrukumu. Lai nu kā, bet K.Vilcāns spēja manevrēt starp regulāri mainīgo virknējumu, līdz pēc garākas zaudējumu sērijas un publiskiem izteicieniem visas komandas virzienā par iespējamu saistību ar spēļu ietekmēšanu un totalizatoru 2013. gada februārī tika atlaists. Intervijā «Zemgales Ziņām» Kaspars apgalvoja, ka ar klubu abpusēji vienojušies par attiecību izbeigšanu. Nezīlēsim kafijas biezumos, kā būtu, ja K.Vilcāns būtu palicis vadīt komandu, kurai tobrīd bija reāls «play-off» potenciāls, taču šis, iespējams, bija «Jelgavas» kluba vadības kļūdainākais lēmums piecgades laikā.
Ielāps ātri tika uzlikts, un par BK «Jelgava» galveno treneri kļuva Mareks Bajārs, kurš basketbola sabiedrībā vairāk bija zināms kā jauniešu komandu treneris, un pirms tam Saldū bija strādājis ar LBL 2. divīzijas komandu. Regulārajā čempionātā tika izcīnīta likumsakarīga septītā vieta, un iekļūšana izslēgšanas mačos aizgāja gar degunu. Jelgavnieki zaudēja pēdējos sešos no septiņiem mačiem, M.Bajāra komandas vadīšana bija zem katras kritikas, vienības mikroklimats bija sagrauts, par ko sūdzējās arī spēlētāji.
2013./2014. gada sezonā ap «Jelgavas» komandu sāka mākties jau pavisam tumši negaisa mākoņi. M.Bajārs tika nolīgts arī uz šo sezonu, jo uz Jelgavu neviens augstākas raudzes speciālists nevēlējās doties zemās algas un sliktās slavas dēļ. Spēlētājiem jau iepriekš bija kavējušās algas, un šāda informācija izplatās ātri. Komandas sastāvā bija palikuši vairums kaut kādā veidā pierunātu pērnās sezonas līderu. Leģionāri bija devušies mājup, bet vietā nolīgts centra pozīcijā bez šīs pozīcijas prasmēm spēlējošais baltkrievs Vjačeslavs Skidans. Nospēlējis 25 no 36 sezonas spēlēm, regulāri kavējis treniņus it kā veselības problēmu dēļ, 31 gadu vecais sportists pēc sezonas, kurā «Jelgava» atkārtoti nespēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, bija palicis Latvijā bez naudas un pases. Bija arī redzēts pilsētas ielās kopā ar bezpajumtniekiem, nereti alkohola reibumā. Vismaz pašlaik zināms, ka viņš sekmīgi nokļuvis dzimtenē.
Sākās arī milzīgs totalizatora skandāls, kurā tika iesaistīti BK «Jelgava» spēlētāji Edgars Čunda un Artūrs Bricis. Apstiprinātu pierādījumu nebija, taču vairākus basketbolistus izsauca uz pārrunām pie Latvijas Basketbola savienības vadītājiem un viņiem bija jāizlaiž dažas oficiālās LBL spēles. Lai gan, noskatoties ierakstus, «pat zirgam skaidrs», ka puikas spēlējušies ar mača likteni, kā vien paticis. Tobrīd, kad skandāls sasniedza visus lielākos Latvijas medijus un aizdomas bija jau par konkrētiem gadījumiem un spēles epizodēm, «Jelgavas» vadība nekādus lēmumus nepieņēma. Vismaz tādus, kas zināmi publiski. Sezona tika noslēgta devītajā vietā. M.Bajārs pēc tās nav manīts nevienā, pat ne LBL 2. vai 3. divīzijas, komandu pieteikumā.
Pēc visām peripetijām no BK «Jelgava» stūres «nolēca» Uldis Krūklītis, un par valdes locekli tika iecelts Dins Ušvils, kas klubu vada joprojām.
2014./2015. gada sezonā komanda, kā ierasts, sāka treniņus vēlā vasarā, kad pie apvāršņa parādījās ambiciozais un jaunais Mārtiņš Gulbis. Kopā ar pašmāju treneri G.Justoviču šis duets par kluba budžetu, kāds nu tas tobrīd bija, spēja savākt komandu no vēl pieejamajiem basketbolistiem, kam septembra sākumā nebija līguma. Cepuri nost abiem treneriem un spēlētājiem, kas tajā un 2015./2016. gada sezonā cēlās un krita par komandu, jo jācīnās bija ne tikai ar pretiniekiem, bet arī kluba budžeta radītajiem caurumiem, pašu kluba vadītāju un vēl citām likstām.
Spēlētājiem pašiem vajadzēja Zemgales Olimpiskajā centrā treniņiem uzstādīt un novākt grozus. Pirms un pēc spēlēm kluba darbinieki palīdzēja izlaist un savākt tribīnes. Leģionāriem nācās dzīvot viesnīcā vairākiem vienā istabā, turklāt 210 centimetru garajam amerikānim Eliotam Eliasonam vajadzēja gulēt uz grīdas, jo kluba vadība gultu viņa augumam nevarēja atļauties iegādāties. Spēlētājiem nebija iespēju tikt mājas spēļu zālē uz individuālām nodarbībām savā brīvajā laikā. Algas vismaz nekavējās.
Pēc pieciem gadiem klubs nonācis pie sasistas siles, sākot ar pirmajos trijos gados izsaimniekoto naudu, ko ražīgi deva «Evopipes», «LDz Cargo», pilsētas pašvaldība un citi, kā arī ar gadu gaitā nepiesaistītajiem jaunajiem, talantīgajiem basketbolistiem, kas bija, bet tika palaisti vējā.
Īsi pirms jaunās sezonas pēc citu pilsētu perspektīvo treneru – Krista Pīternieka, Mārtiņa Tīsa – un pašmāju G.Justoviča izbrāķēšanas bez liekām ceremonijām par komandas galveno treneri sameklēts Varis Krūmiņš. Jelgavas SSC direktors Juris Kaminskis apgalvo, ka priekšroku devis trenerim ar pieredzi, lai gan zināms arī, ka abus vieno sena draudzība un makšķernieka hobijs.
Pagājušās desmitgades vidū basketbola speciālists visnotaļ veiksmīgi darbojās ar Latvijas jauniešu un kadetu izlasēm, 2007. gadā Eiropas čempionātā ar U18 izcīnot pat bronzas medaļas. Taču der arī atcerēties, ka LBL 1. divīzijā pēdējās sezonās viņš ticis atstādināts no amata vēl pirms sezonas beigām gan «Valmierā», gan «Valkā/Valgā».
