Tase pienā vārīta kakao un kliņģera šķēle – tā ir daudzu bērnības svētku neatņemama atmiņa. Pamazām kakao vietā stājās tēja un kafija. Bet kad tās ir apnikušas, kāpēc gan atkal neiedzert malku tumīga un salda kakao?
Tase pienā vārīta kakao un kliņģera šķēle – tā ir daudzu bērnības svētku neatņemama atmiņa. Pamazām kakao vietā stājās tēja un kafija. Bet kad tās ir apnikušas, kāpēc gan atkal neiedzert malku tumīga un salda kakao?
Kādreiz tik deficītajām «Zelta» un «Sudraba» markas kakao paciņām blakus veikalu plauktos rindojas dažādi šķīstošo kakao un šokolādes dzērienu pulveri, bet īsti kārumnieki vēl joprojām ar karoti leksē saldo, brūno masu no kondensētā kakao bundžas. Arī daudzi konditorejas izstrādājumi nav iedomājami bez kakao piedevas.
Kakao sēklas – naudas vietā
Kakao izcelšanās ir saistīta ar Centrālo Ameriku un Dienvidamerikas ziemeļu daļu, kur atrodas divu upju – Amazones un Orinoko – baseini. Indiāņi kakao kokus audzēja jau pirms 2000 gadu, un par šā dzēriena izgudrotājiem uzskata Meksikas senos iedzīvotājus actekus. «Kakauatl» acteku valodā nozīmē kakao koka sēkla, bet «chocolat», burtiski tulkojot, ir putojošs šķidrums.
No grauzdētām un saberztām sēklām acteki gatavoja biezu dzērienu, kuram pievienoja vaniļu, papriku un kukurūzas miltus.
Kakao koka sēklas Meksikā tika izmantotas arī sīknaudas vietā.
Pēc Amerikas atklāšanas kakao sēklas sāka ievest Spānijā un no turienes tās izplatījās pa visu Eiropu. Sākumā no kakao gatavoja asu dzērienu ar pipariem un kukurūzas miltiem, bet tikai 17. gadsimtā to sāka saldināt ar cukuru.
19. gadsimta beigās ar kakao koku audzēšanu sāka nodarboties arī Āfrika, kur kakao sēklas ieveda portugāļi. Bet pirmās fabrikas kakao sēklu rūpnieciskai apstrādei sāka darboties Anglijā.
Kakao auglis – oga vai pāksts?
Savvaļā kakao koks var izaugt pat 15 metru augstumā. Taču plantācijās tehnisku apsvērumu dēļ koki ir no diviem līdz pieciem metriem augsti. Mūžzaļajam kokam ir zarains stumbrs un plata lapotne. Kakao koka ziedi izaug tieši uz stumbra un vecākajiem zariem. Ziedi ir sīki un neizskatīgi, taču to ir ļoti daudz. Parasti tikai no 0,5% ziedu veidojas augļi. Tie nobriest piecus līdz astoņus mēnešus pēc apputeksnēšanās. Botāniķi tos pieskaita ogām, bet tirgotāji sauc par pākstīm. Augļa iekšpusē ir skābens mīkstums, kurā atrodas 30 līdz 50 bālganas mandeles formas sēklas, no kurām iegūst kakao. Gatavi augļi ir 15 līdz 20 cm gari, sver līdz 500 gramiem un ir sarkanbrūni vai tumši dzelteni.
Kakao koks augļus sāk dot aptuveni piektajā gadā, un ražu var vākt 30 gadu.
No sēklas līdz smaržīgam dzērienam
Nobriedušus augļus nogriež, pāršķeļ un raudzē kopā ar mīkstumu. Šajā procesā sēklas kļūst cietas, iegūst aromātu un brūno krāsu. Pēc tam sēklas skalo un žāvē.
Kakao pupiņas tālāk grauzdē un atdala sēklu čaulas. Pēc tam tās sasmalcina un maļ – tā rodas kakao masa, kas satur apmēram 53% augstas kvalitātes kakao sviesta. Pārstrādes procesā iegūst kakao pulveri, no kura gatavo dzērienu. Kakao ir arī viens no galvenajiem šokolādes komponentiem.
Kakao ir vērtīgs pārtikas produkts. Tas ir barojošs, un organismam to ir viegli pārstrādāt. Kakao satur nedaudz teobronīna un kofeīna. Tas iedarbojas uzmundrinoši uz sirdi un asinsriti, tomēr tā iedarbība nav kaitīga, tādēļ kakao droši var lietot bērni.
Kakao ar olas dzeltenumu
15 g kakao pulvera, 1 svaigs olas dzeltenums, 20 g cukura, 1 glāze piena.
Olas dzeltenumu saputo ar cukuru, tad pievieno kakao pulveri. Samaisa un iegūto masu tievā strūkliņā ielej karstā vārītā pienā.
Šokolādes dzēriens
30 g rīvētas šokolādes, 10 g cukura, 1 glāze piena.
Šokolādi bez piedevām sarīvē uz smalkās rīves, samaisa ar cukuru, pielej pienu un uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Pasniedz karstu.
Kakao masas galvenās sastāvdaļas (procentos)
Kakao sviests 53
Olbaltumvielas 13
Ogļūdeņraži 3
Minerālsāļi (magnijs, dzelzs, fosfors, u.c.) 7
Kofeīns līdz 0,5
Teobromīds līdz 2
