«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, saka Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.
Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.
Muižas saimnieks liela plūškoka garšas īpašības un stāsta, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.
Muižā netiek algots cilvēks, kas nepārtraukti atrastos uz vietas un gādātu par produktu tirdzniecību, bet visbiežāk jau kāds ir sastopams. V. Jākobsons ir ļoti gandarīts par sadarbību ar Spīdolas ģimnāzijas audzēkņiem, jo vasarā viņi ir labi palīgi gan saimnieciskos darbos, gan ekskursiju vadīšanā. Īpaši vasarās interesentu, kas vēlas aplūkot muižu, ir diezgan daudz. «Man likās, ka kaut ko vajag papildus pašai muižai. Tagad mums ir arī zvanu muzejs. Gribu sakārtot ražošanu tā, lai arī tur var cilvēkus vest ekskursijās,» stāsta saimnieks. Plānā vēl ir rīkot kādus pasākumus, lai muižu un savu produkciju parādītu plašākam interesentu lokam.
Muižā saražoto produktu klāstā atrodamas gan 100 procentu dabiskas sulas, gan sīrupi no plūškoka un citām ogām, kā arī pēc iemīļotām receptēm gatavoti konservējumi no muižas dārzos augušiem dārzeņiem.
Īpašais augs – plūškoks
V.Jākobsons slavē plūškoku, ko ne velti īpaši iecienījuši vācieši, angļi un skandināvi. Melnais plūškoks ir augs ar gadu tūkstošiem senu vēsturi dziedniecībā. Jau tradicionālajā Ķīnas medicīnā tas lietots, piemēram, ārstējot reimatismu vai ievainojumus, un arī mūsdienu rietumu medicīna atzīst plūškoka daudzveidīgās dziednieciskās īpašības: tas stiprina imunitāti, attīra asinis, mazina iekaisumus un palīdz ātri pieveikt saaukstēšanos, drudzi un pat gripu. Pretstatā Vācijai vai Anglijai, kur plūškoks pieejams un tiek arī plaši lietots, Latvijā tā ziedi un ogas ir diezgan piemirsti.
Jau izsenis plūškoka ziedi, augļi, dzimumi un pat lapas tautas medicīnā lietoti pret dažādām slimībām. Plūškokam ir pozitīva ietekme alerģiju un elpošanas ceļu saslimšanu ārstēšanā. Tā ogas bagātas ar C vitamīnu, darbojas arī kā antioksidants un uzlabo asinsriti. Lietots regulāri, stiprina imunitāti. Sākoties vēsajam gadalaikiem, dienā būtu jāizdzer glāze plūškoka sulas (šķaidītas) vai vakarā – plūškoka ziedu tējas. Var arī karstam dzērienam pievienot plūškoka ziedu vai ogu sīrupu. Ja saaukstēšanās jau skārusi organismu, pirms gulētiešanas ieteicams izdzert glāzi karstas plūškoka sulas vai ziedu tējas, un tādējādi pa nakti saaukstēšanos varot «izsvīst», jo plūškoka sula veicina svīšanu un samazina drudzi. Pētījumi pierāda, ka, lietojot plūškoku, iespējams ievērojami saīsināt slimošanas laiku saaukstēšanās, gripas, bronhīta, plaušu karsoņa gadījumos.
Plūškoka ziedu un ogu izstrādājumus var lietot arī, lai ārstētu, piemēram, reimatismu, artrītu, nieru un urīnpūšļa slimības. Plūškoka sula izvada no organisma lieko šķidrumu un kalpo kā diurētisks līdzeklis, tādējādi veicinot ķermeņa svara samazināšanos.
Ap tūkstoš zvanu
Blankenfeldes izstrādājumu etiķetes rotā muižas attēls, tā nesaraujami saistīta ar visu, kas šeit top. Atbraukušie var apskatīt arī saimnieka īpašo daudzus gadus vākto zvanu kolekciju.
Pirmo zvanu V.Jākobsons nopircis jau 1978. gadā Rietumvācijas pilsētā Ķelnē. Liela daļa zvanu iegādāti dažādās pasaules valstīs, dodoties biznesa ceļojumos, ārzemju vizītēs un atpūtas braucienos.
Zvanu kolekcijā skatāmi gan eksponāti no tādām tālām un eksotiskām valstīm kā Japāna, Gvatemala, Ķīna, Koreja, Indija, Tibeta, Austrālija, Meksika, gan vērtīgi atradumi no Eiropas valstu antikvariātiem, krāmu tirdziņiem un suvenīru veikaliem. Kopumā kolekcijā ir aptuveni tūkstoš zvanu.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmo reizi vēsturē tā minēta 1426. gada 6. martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana von Mengeles nopirka Klauss von Medems. Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18. gadsimta vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgts pagalms, ko ietver vārtu māja, stallis/vāgūzis, mūra žogs no senākās muižas apbūves un trīs mazi paviljoni, kas celti 19. gadsimtā. Vārtu tornis celts 20. gadsimta sākumā. Vecās kungu mājas vietā 1743. gadā uzbūvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19. gadsimta vidū tai tapusi piebūve, pārtaisīts jumts. ◆
