Svētdien e-pastā saņēmu vēstuli no dēla, kurš dzīvo karadarbības (pagaidām!?) neskartajā Harkovā: «Šodien pilsētas centrā bija mītiņš, veltīts prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma krišanas gadadienai. Diemžēl visumā mierīgo pasākumu, kā jau droši vien zini no TV vai radio, izjauca terora akts, tāds «neliels» sprādziens – trīs bojāgājušie. Sākumā ziņoja par diviem, bet vēlāk it kā esot nomiris arī trešais cietušais. Citādi pie mums viss kārtībā, laiks pamazām kļūst aizvien pavasarīgāks, sveicini vecmāmiņu!»
Citādi viss kārtībā – tas droši vien nozīmē, ka otra lielākā pilsēta teritoriāli lielākajā Eiropas valstī (pēc Krievijas, kuras lielākā daļa atrodas Āzijā) atšķirībā no Doņeckas, Luhanskas, Mariupoles, Debaļceves un citām tuvāk Donbasam esošajām vietām vēl nav kļuvusi par sabombardētu vai šāviņu saplosītu drupu kaudzi, kuru iedzīvotāji lielu diennakts daļu spiesti pavadīt pagrabos vai citos bumbu patvertnēm pielāgotos mitekļos. Var teikt – palaimējies, jo Harkova arī atrodas Ukrainas austrumos un līdz Donbasam nav nemaz tik tālu (pēc Ukrainas mērogiem, protams).
Mans dēls gan demonstrācijā nav piedalījies, jo žēl bijis tik pavasarīgā svētdienā atkal doties uz pilsētas centru. Bet ne tikai tāpēc. Trūkst īstas skaidrības par to, kuri tad ir tie īstenie ukraiņu patrioti? Vai tie, kas izlaupīja valsti jau pirmajos «oranžās revolūcijas» gados, vai tie, kas tagad cenšas nogalināt pēc iespējas vairāk kādreizējo skolas vai studiju biedru (šad un tad trāpot arī nejaušiem garāmgājējiem)? Harkovā (kas krietni samazinātā mērogā būtu ekvivalents mūsu Daugavpilij, arī krievu un ukraiņu skaitlisko un visādu citādu attiecību jomā) skolotam jaunam cilvēkam tas ir grūti risināms jautājums.
Savukārt mēs varam priecāties, ka Masļeņica Jelgavā noritēja bez slāvu tautu savstarpējo attiecību skaidrošanas. Varbūt arī tāpēc, ka pilsētas «spices» vīri šoreiz, šķiet, pieņēma prātīgāko lēmumu un ļāva rīkoties nacionālajām biedrībām un to brīvprātīgajiem palīgiem, iztiekot bez svinīgām runām. Jo – kod kurā pirkstā gribi, divdomīga situācija varēja izveidoties jebkurā gadījumā. Pārslavējot krievu biedrību «Istok», kas no laika gala bijusi galvenā svētku organizētāja, varēja sakaitināt jau tā iekšējo pretrunu plosīto ukraiņu «Džerelo». Labāk miers mājās un pankūkas galdā. ◆
