Lems, kurā laikā automašīnām ļaut braukāt pa dambi.
«Ziņu» rīcībā nonākusi neoficiāla (bet droša) informācija, ka betona bluķus uz Lielupes aizsargdambja (Ruduļu poldera) ieracis tuvumā topošās vasaras mājas saimnieks. Kamēr policija sadarbībā ar vietējo Līvbērzes pašvaldību meklē vainīgo, poldera saimnieks – Zemkopības ministrija – gatavojas patvaļīgi uzlikto barjeru novākt un lemt par braukšanas ierobežojumiem neatbilstošos laikapstākļos.Nav pirmā patvaļas reizeRuduļu polderis gar Lielupi ir valsts īpašums, to apsaimnieko valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Meliorācijas departamenta Zemgales reģiona Meliorācijas nodaļas Jelgavas sektors, kas šo pienākumu pirms gada pārņēmis no Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas. Jelgavas sektora vadītāja Filimonija Brigmane uzsver dambja nozīmi – plūdu un palu laikā šis uzbērums ir nopietns tuvējās apkaimes un māju aizsargs no applūšanas. Tādēļ pret to jāattiecas ar lielu nopietnību, jo lēnā un mierīgā Lielupe pavasaros var izrādīties arī drauds.Pēc «Ziņu» otrdienas publikācijas ministrijas struktūrvienība apņēmusies pēc dokumentācijas noskaidrot, vai pa šo polderi sākotnēji plānota automašīnu pārvietošanās. «Ir tādi aizsargdambji, piemēram, uz Līvbērzi no Kalnciema ceļa gar Bērzes upi, pa kuriem izveidota kārtīga brauktuve,» skaidro F.Brigmane. Bet ir arī tādi, kur domāts uzbraukt tikai apkalpojošajam personālam, lai veiktu dambja ikdienas uzturēšanas (zāles pļauja, krūmu izciršana un citi) darbus. Iespējams, arī Ruduļu polderis ir no tiem, pa kuriem intensīvi braukāt sākotnēji nav paredzēts. Kā zina teikt poldera apsaimniekotāja, šī nav pirmā reize, kad uz aizsargvaļņa parādījušies betona bluķi. Tāda aina atklājusies arī pērnruden novembrī, taču toreiz tie nebija daļēji ierakti. Vīri, kas devās izzāģēt gar polderi augošos krūmus, varēja tos nocelt malā. Pašvaldība pret makšķerniekiemLīvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja Ilze Vītola teic, ka iespējamais ceļa aizsprostotājs viņai ir zināms, taču vaininieku nosaukt pagaidām nevēlējās. Vispirms esot darbs policijai, jo tāda nesaskaņota rīcība uzskatāma par likuma pārkāpumu. Taču I.Vītola sarunā ar «Ziņām» vairākkārt uzsvēra, ka makšķernieku visatļautība arī būtu jāierobežo un «gluži gar upes krasta līniju braukāt nevajadzētu». Pašvaldības vadītāja nobažījusies ne tikai par vietējo ceļu izdangāšanu pavasaros, bet arī nereto cūcību, kas atklājas pēc copmaņu rosības upes krastā. Tādēļ Līvbērzes pašvaldība apsver iespēju, ka varētu pagriezienā no Kalnciema ceļa uz vairākām mājām upes krastā uzlikt zīmi «Caurbraukt aizliegts», lai tie, kas tur nedzīvo, vispār nebrauktu uz dambja. Par copētāju nevīžīgumu nikns ir arī viens no makšķerniekiem, kam tuvējā apkaimē pieder īpašums. Viņš, gan nevēloties atklāt savu vārdu, apgalvoja, ka Lieldienu laikā kopā ar ģimeni upes krastā savācis vairākus maisus gružu. Tomēr ne jau visi esot «cūkmeni», turklāt «pankūkas» zīme nenozīmē, ka gadiem iecienītās copes vietas tiks pamestas. Šis vīrs vairāk noraizējies par betona bluķu ieracēju, jo redzams, ka viņš vēlējies būt «vienlīdzīgāks par citiem». Makšķernieki ievērojuši, ka tuvumā topošās vasaras guļbaļķu mājas saimnieks mitrā laikā ar glauno mašīnu pie jaunbūves piebrauc nevis pa savu izdangāto pagalmu, bet gan pa dambi. Tad spēkratu atstāj jau tā šaurā ceļa vidū, tādēļ citiem garām tikt grūti. Kad viendien smalkajai automašīnai atklājies garāmbraucēja noskrambāts sāns, drīz vien uz poldera uzradušies arī betona bloki. Gan piebilstams, ka pirmdien jaunbūves pagalmā uzrunātie strādnieki par ceļa «nobloķēšanu» raustīja plecus, kaut blakus mājas iedzīvotāja norādīja – bijuši vairāki vīri, kas blokus izcēla no kādas mašīnas piekabes. Domā par atpūtas iespējāmTik skarbai rīcībai, kā plāno Līvbērzes vietējā vara, nepiekrīt Ruduļu poldera īpašnieces Zemkopības ministrijas pārstāve F.Brigmane. Viņa gan raizējas, ka agros pavasaros un vēlos rudeņos dambja virsma tiek izdangāta, tādējādi ar laiku var tikt apdraudēta vaļņa būtība – pasargāt no applūšanas. Tāda pati bīstamība, pēc viņas teiktā, rodas arī no ieraktajiem bluķiem, jo šīs darbības posta dambja virskārtu. «Taču mums jādomā arī par iedzīvotāju iespējām atpūsties,» viņa saka un pieļauj, ka tuvākajā laikā varētu lemt izvietot norādes, kas liegtu braukt pa dambi noteiktā laikā. Viens variants ir mašīnu kustību atļaut no maija līdz oktobrim, bet pārējā laikā makšķerniekiem un citiem interesentiem gar vai pa valni būtu jādodas kājām. Zemgales reģiona Meliorācijas nodaļas Jelgavas sektora vadītāja arī apliecina, ka struktūrvienība kā poldera apsaimniekotājs drīzumā organizēs nelikumīgi uzlikto betona bluķu aizvākšanu.***Pētot šā notikuma apstākļus, «Ziņu» rīcībā nonākusi informācija par vairākiem citiem gadījumiem, kad Līvbērzes pagastā Lielupes krastā, iespējams, nelikumīgi celtas būves un rakti dīķi. Šo informāciju skaidrosim kādā no nākamajiem «Ziņu» numuriem.
