Jūnija pēdējā diena bija nozīmīga visiem Jelgavā labi pazīstamā sporta veida BMX pārstāvjiem, jo Starptautiskā olimpiskā komiteja šo sporta veidu iekļāva olimpisko spēļu sacensību sarakstā.
Jūnija pēdējā diena bija nozīmīga visiem Jelgavā labi pazīstamā sporta veida BMX pārstāvjiem, jo Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) šo sporta veidu iekļāva olimpisko spēļu sacensību sarakstā.
«Mēs gribam olimpiskās spēles padarīt interesantas jauniešu auditorijai. BMX sacensības ir skatāms pasākums. Ticam, ka šis jauninājums noteikti uzlabos olimpisko programmu,» šādi 30. jūnijā SOK prezidents Žaks Roge apstiprināja to, ka 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā par medaļām (beidzot) cīnīsies arī BMX braucēji un braucējas.
Tiesa, tagad Starptautiskajai riteņbraukšanas federācijai (UCI) būs jāizlemj, kuras divas (BMX startēs gan puiši, gan meitenes) riteņbraucēju disciplīnas izsvītrot, jo olimpiādes sacensību disciplīnu skaitam jāpaliek nemainīgam – 300. Jāatzīst, ka šādu SOK lēmumu nevarētu uzskatīt par pārsteidzīgu. Par BMX masveidīgumu liecina kaut vai ASV ļoti populārās profesionālās sacensības, kas notiek vairākās līgās. Vienā no tām (starp citu, tur BMX jau sasniedzis profesionālo līmeni) ar panākumiem startē titulētais valmierietis Ivo Lakučs. Turklāt par tradīcijām bagātu turnīru kļuvis gan Eiropas, gan pasaules čempionāts.
BMX nopietnību spodrina arī motosporta ekipējuma grandu «Fox», kā arī riteņbraukšanas inventāra korifeju «TREK» un «GT» produkcijas pielāgošana šā sporta tehniskajām niansēm. Jāteic, ka BMX jau iekļauts ekstrēmo sporta veidu sarakstā, kas izraisījis milzīgu interesi jaunāka gada gājuma auditorijā. To apstiprināja arī SOK prezidents Ž.Roge.
Latvijas BMX federācijas sabiedrisko attiecību koordinators Ilgvars Ābols paziņoja, ka ar šo sportu riteņbraucēji mūsu valstī nodarbojas jau kopš 1989. gada. Par Eiropas čempioniem elites un junioru (galvenās disciplīnas, kurās arī izcīnīs Olimpiskās medaļas – red.) grupās kļuvuši I.Lakučs un Artūrs Matisons. Turklāt jelgavnieks Edgars Rubenis sevi parādījis kā stabilu pirmā desmitnieka braucēju.
Uz Pekinu sportisti dosies pēc pieciem gadiem, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tiem, kas 2008. gadā jau startēs minētajās grupās. Kā potenciālu medaļu kandidātu sevi pārliecinoši pieteicis mūsu Uldis Balbeks, kas pērn kļuva par Eiropas čempionu 14 līdz 15 gadu veco grupā.
Ne tik optimistiskās domās ir Jelgavas BMX kluba «Mītavas kumeļi» vadītājs Stepans Jonkus. «Kā šā sporta veida pārstāvim ir ļoti patīkami, ka beidzot SOK savos olimpiādes sarakstos iekļāvusi BMX. Tomēr mani māc bažas, jo saasināsies tās problēmas, kas saistītas ar lielo sportu.
Kādu atbalstu saņemsim no valsts, šķiet, varēs redzēt tikai pēc Atlantas olimpiskajām spēlēm, bet prognozes optimismu nevieš. Pagaidām vēl neesmu ticies ar nevienu no Latvijas BMX valdes. Zinu tikai, ka visi ir mazliet apmulsuši, turpretī ārzemēs jau rīkojas. Piemēram, riteņbraukšanas sporta lielvalstis Francija un Itālija jau ilgi pirms 30. jūlija paredzēja pozitīvu SOK balsojuma rezultātu un laikus izstrādāja attīstības programmas. Itālijā šis sporta veids nebūt nav populārākais, bet ar olimpisko zīmi viņi cer panākt, ka BMX iesaistīsies 1000 braucēju un sportam tiks atvēlēti milzīgi līdzekļi. Līdzīgu programmu jau sākts īstenot arī Francijā.
Varu droši paredzēt, ka strauji attīstīsies Šveices, Holandes un Vācijas BMX saimniecība, jo viņiem naudas netrūkst. Turklāt pašiem sportistiem klāsies arvien grūtāk. Agrāk konkurence pat sāka kristies, jo vienkārši trūka izaugsmes motivācijas, bet tuvākajā nākotnē tā saasināsies milzīgos tempos. Daudzi braucēji jau svārstās, vai nepamest BMX. Pat talantīgais Ģirts Jonkus pārgāja uz treku.
Esmu apbruņojies ar cerību, ka Latvija nezaudēs dominējošo pozīciju Eiropas BMX un noturēsies tagadējā līmenī. Viens gan ir skaidrs – ar entuziasmu virsotnē ilgi nebūsim, būs smagi jāstrādā. Minētās valstis ātri iedarbinās savas attīstības programmas, bet pieļauju, ka Latvija turpinās «gulēt drēbēs». Vēl grūti spriest par potenciālajiem medaļu kandidātiem, jo I.Lakučam tad jau būs 29 gadi, bet mūsu U.Balbeks vēl būs par jaunu. Visvairāk cerību lieku uz pašreizējiem junioru grupas braucējiem.
Liela daļa mūsu talantu BMX iegājuši pārāk vēlu. Pārzinot dažādas nianses, nevaru piekrist, ka pietiek, ja bērns sāk braukt deviņu gadu vecumā – pirmie soļi šajā sportā jāsper vismaz sešgadīgam.
Kopumā tomēr jāatzīst, ka iekļaušana olimpisko spēļu sarakstā ir milzīgs ieguvums BMX sportam, un man, bez šaubām, par to ir liels prieks. Kaut vai tāpēc, ka līdz šim lēmumam bija jāgaida 14 gadu.»
