Rīgā ielu pazemes pārejās un tuneļos nepamanīts nepaliek kāds melnbalts plakāts, kas garāmgājējus mudina boikotēt «šopingu».
Rīgā ielu pazemes pārejās un tuneļos nepamanīts nepaliek kāds melnbalts plakāts, kas garāmgājējus mudina boikotēt «šopingu». Tātad diena bez iepirkšanās, diena atpūtai ar draugiem dabā.
Ko īsti nozīmē boikots un cik tas ir svarīgs? Sabiedriskā organizācija vai interesentu grupa bieži vien aicina patērētājus nepirkt kādu produktu vai preci un neizmantot kādas kompānijas pakalpojumus ar mērķi panākt komerciālu spiedienu.
Tas parasti tiek darīts, lai kompānija mainītu savu politiku – pārtrauktu kādu sociālo vai dabas vidi apdraudošu aktivitāti vai uzsāktu ētiskāku praksi. Firmas parasti ir diezgan jutīgas pret šādiem boikotiem, jo tie var radīt lielus zaudējumus, sliktu tēlu sabiedrībā un samazināt akciju vērtību, pat novest līdz bankrotam. Piemēram, laikā, kad Dienvidāfrikas Republikā plosījās aparteīds, tur aktīvi darbojās Barklaja banka, atbalstot pastāvošo režīmu. Visā Rietumu attīstītajā pasaulē tika pasludināts šīs bankas boikots, ja tā neatteiksies no savas darbības. Tā laikā bankas klientu tirgus daļa studentu lokā nokrita no 27 līdz 15 procentiem.
Boikota pasludināšanas iemesli var būt dažādi. Reizēm firma var kļūt par ignorances objektu tikai tāpēc, ka tā ir starptautiska korporācija: līdzīgi kā ar «McDonalds» vai «Coka – cola».
Boikotu kā metodi firmu politikas ietekmēšanai var izmantot arī tad, ja uzņēmums ir jutīgs pret patērētāju uzvedību. Šajā gadījumā kā piemēru var minēt aicinājumu ignorēt Franču vīna ražotājus, lai pievērstu uzmanību Francijas valdības veiktajiem testa atombumbu sprādzieniem Klusajā okeānā. Pasaulē patērētāju lokā vispopulārāk ir boikotēt lielveikalus, firmas, kuras pārkāpj dzīvnieku un cilvēku tiesības, multinacionālās kompānijas un firmas, kuras piesārņo apkārtējo vidi un izmanto ģenētiski modificētus organismus pārtikas rūpniecībā.
Daži fakti informācijai. Pašreiz cilvēki patērē 40% no visas fotosintēzē iegūtās enerģijas, bet ar patēriņa straujo palielinājumu 2050. gadā šis rādītājs sasniegs 80%. Cilvēki bagātākajās pasaules valstīs patērē 30 – 40% vairāk kaloriju, nekā viņiem būtu nepieciešams. Iedzīvotāju skaits uz pasaules palielinās, un paplašinās arī plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Bagātāko pasaules iedzīvotāju piektdaļa (1,2 miljardi) patērē 64% no pasaules ienākumiem, bet nabadzīgākā piektdaļa patērē 2%. Katru dienu izmirst no 50 līdz 400 dzīvnieku un augu sugu. ANO ir aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu visus pasaules iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, pamatizglītību, pajumti un primāro medicīnisko aprūpi, būtu nepieciešami 13 miljardi latu. Tas ir nedaudz mazāk nekā uz pasaules tiek tērēts golfa spēlei. Lielāka kļūst starptautisko korporāciju ietekme sabiedrībā, kas nenozīmē to atbildības palielināšanos. Pēdējo 22 gadu laikā zemnieki zaudējuši 500 miljardus tonnu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tuksnešu platības pēdējo gadu laikā ir paplašinājušās par 120 miljoniem hektāru. Ar papīru un malku, ko ASV katru gadu izsviež atkritumos, pietiktu, lai 200 gadu apsildītu 5 miljonus māju. Attīstītajās valstīs vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek patērēta enerģija, kas ir līdzvērtīga 2 000 kilogramu ogļu, bet jaunattīstības valstīs šis skaitlis ir 400 kilogramu gadā.
