Aizvadītajā nedēļā konferences «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību» noslēgumā notika diskusija par nepilsoņu integrāciju un Pilsonības likumu starp dažādu politisko partiju līderiem.
Aizvadītajā nedēļā konferences «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību» noslēgumā notika diskusija par nepilsoņu integrāciju un Pilsonības likumu starp dažādu politisko partiju līderiem. Diskusiju vadīja Ainārs Dimants, nedēļas laikraksta «Fokuss» galvenais redaktors.
Uz diskusiju tika aicināti 11 ievērojamāko Latvijas partiju vadītāji. Atsaucās tikai sešu partiju līderi: Aleksandrs Kiršteins (Nacio-nālā reformu partija, NRP), Viesturs Boka (DP «Saimnieks»), Jānis Lapinskis (Sociālistiskā partija, SP), Juris Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, LSDA), Sandris Točs (Jaunā partija, JP) un Māris Vītols (Tautas partija, TP).
A.Kiršteins: Pētījumā atklājas, ka 20 procenti nepilsoņu jūtas saistīti ar Krieviju un tikai 10 procenti ar Eiropu. Bet Latvija taču ir Eiropā. NRP skatījumā izmaiņas Pilsonības likumā vajadzīgas līdz tai robežai, kādi patlaban ir priekšlikumi, atbalstot vecuma «logu» atcelšanu. Domāju, ka 2000 tagadējo nepilsoņu zīdaiņi pēc 18 gadiem neapdraudēs latviskumu. Izglītībā minoritāšu skolām var dot brīvību pamatskolas līmenī, bet pēc tam visos būtiskākajos priekšmetos eksāmeni jākārto latviski ja vēlas dzīvot Latvijā. Nepieciešama īpaša institūcija, kam būtu jānodarbojas arī ar tiem nepilsoņiem, kas ir kādreiz izbēgušie vai izsūtītie pirmskara Latvijas pilsoņi un to pēcteči.
V.Boka: Sociālā spriedze veicina citus konfliktus. Savukārt labklājības stiprināšana būs sekmīga tikai saliedētā sabiedrībā. Tieši ar iz-glītību var risināt integrācijas problēmas.
J.Lapinskis: Pilsonība jādod visiem, kas bija Latvijas iedzīvotāji 1990. gada 4. maijā, t.i., vēlējuši to Augstāko Padomi, kas pieņēma Neatkarības deklarāciju (Lietuvas variants). Jo vairāk iedzīvotāju iebraukuši, jo vairāk tie jācenšas iesaistīt valsts pārvaldē. Nacionālā mitoloģija neko nesekmēs. Minoritāšu izglītība ir jānodrošina, neuzspiežot latviešu valodu citos priekšmetos. Nepieciešama Integrācijas ministrija institūcija ar politisku atbildību.
J.Bojārs: Pilsonībai nav cilvēktiesību raksturs. Pilsonības likumi ir politiski likumi. Ir jāapzinās starpība starp valsts garantēšanu un neatkarīgas valsts garantēšanu. Nevēlas naturalizēties? Paši vainīgi! Pilsonībā neviens nav jāvelk ar varu tā ir goda un cieņas lieta. Visā Eiropā (t.i., ES) imigrācijas noteikumi ir ļoti stingri. Pastāv atbilstošas starptautiskas normas, kas ir jāpilda. Un tās nepieprasa dalīt pilsonību visiem. Tāds uzskats, ka dzimšana dod tiesības uz pilsonību, nav pareizs, lai gan arī dzimšanai ir sava nozīme. Piespiedu ceļā nevienu neizdosies integrēt, un nav vajadzīga nekāda Latvijas mīlēšanas ministrija. Varētu būt vajadzīga integrācijas programma. Piešķirt pilsonību visiem ir neiespējami. Viss ir savās vietās! Secinājums: nav ko muļķoties!
S.Točs: Ir tādi Latvijas pilsoņi, kas joprojām nezina valsts valodu krievu vecticībnieki Latgalē kopš 17. gadsimta. Integrācija skar arī tādus pilsoņus, tāpat arī nepilsoņus. Galvenā problēma valodas apguve. Valodas zināšanām jābūt jebkurā gadījumā. Taču pašu naturalizācijas kārtību varētu atvieglot, turklāt jāpārskata vēstures zināšanu pārbaude, ko nevarētu nokārtot pat daudzi pilsoņi. Pats problēmas smagums jau liecina, ka vajadzīga atsevišķa institūcija.
M.Vītols: TP atbalsta «logu» atcelšanu, jo tas sevi nav attaisnojis. Jāpastiprina valsts līdzdalība minoritāšu izglītības attīstīšanā, tajā iekļaujot valsts valodas apguves politiku. Integrācijas institūcija, iespējams, ir neizbēgama.
Vai minoritāšu skolām jāsaņem valsts garantēts finansējums?
V.Boka: Kur ir valsts intereses, tur, loģiski, arī valstij jāfinansē. Īpašs likums nav vajadzīgs.
A.Kiršteins: Kā jau sacīju, visās skolās ir vienota pamatizglītība, un minoritāšu skolās tāpat. Vidusskolās izglītības pārbaudēm jānotiek valsts valodā. Tas daudziem ir zināms no Minsteres ģimnāzijas kārtības. Tu vari tur mācīties latviski, bet eksāmenus bez vācu valodas zināšanām nenokārtosi. No tā izriet finansējuma nosacījumi.
J.Lapinskis: Minoritāšu izglītībā jābūt finansējumam no valsts, un vajadzīgs speciāls likums, kas dod psi-holoģiskas garantijas, nomierina iedzīvotājus.
Kāds katra partijas līdera skatījumā ir valsts galvenais mērķis?
J.Bojārs (ar smaidu): Es te mazliet atkāpšos. Manī aizdomas rada nosaukums Tautas partija… Sabiedrībai ir liela pieredze ar tādām tautas partijām komunisti sevi arī sauca par tautas partiju… Sociāldemokrātu centieni un mērķi jau ļoti sen ir pazīstami. Minēšu piemēru. Kad vēl bija Interfronte, tās vadībā uzstājās Aleksejevs. Kad viņš no valsts dabūja atpakaļ savus namus, no komunistiem uzreiz pazuda! Jāceļ valsts labklājība!
S.Točs: Mērķis stabila, droša sabiedrība!
M.Vītols: Jānodrošina stabilitāte. Jānovērš atsvešinātība starp valsts varu un sabiedrību.
J.Lapinskis: Sabiedrība ir ārkārtīgi sašķelta. Nepieciešama vienkopienas sa-biedrības radīšana.
A.Kiršteins: Savas tautas izdzīvošanas garantēšana un nodrošināšana. Protams, divkopienu sabiedrība ir ļoti no-žēlojama, no tās jārod izeja.
V.Boka: Galvenais radīt un sekmēt cilvēka cienīgu dzīvi.
Konferences dalībnieces, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānes, politoloģes Ilzes Ostrovskas komentārs:
Jācer, ka valsts un sa-biedrības atsvešināšanās nav fatāla. Sabiedrība attīstās, vērsta uz sevi. Tajā novērojams augsts cinisma līmenis un zema vēlēšanu aktivitāte. Jāveicina, jāpalielina sabiedrības ietekme lēmumu pieņemšanā, un pirmajiem soļiem jānāk no valsts puses. Pilsonība nav tikai institucionālo normu apguve pirmām kārtām tas ir kultūras jautājums. Tieši partijas ir pilsoniskās sabied-rības elements. Tās vieno sabiedrību un varu. Atbilstoši valsts varas pārstāvjiem sabiedrība tiek skaldīta pa ver-tikāli. Horizontālās saites trūkst. To var saskaldīt karo-jošās frakcijās. Politiskās institūcijas ir vājas, tās nespēj atbildēt uz kritiku. Pozitīva pilsoniska sabiedrība tas, manuprāt, prasīs vismaz paaudzi.
