Ar katru gadu palielinās skaidrās naudas īpatsvars. Savukārt norēķinu analīze liecina, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto elektroniskos norēķinus.
Ar katru gadu palielinās skaidrās naudas īpatsvars. Savukārt norēķinu analīze liecina, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto elektroniskos norēķinus.
Marta beigās Latvijā iedzīvotāju maciņos, bankās, veikalu kasēs skaidrā naudā atradās 717,8 miljoni latu. Tas ir par desmit procentiem vairāk nekā pirms gada un par 207 procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad skaidrā naudā Latvijā apgrozījās 233,8 miljoni latu. Kā secina Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, līdz ar iekšzemes produkta pieaugumu attīstītās ekonomika un apgrozībā palielinās naudas daudzums.
Norēķinu analīze ļauj secināt, ka iedzīvotāji arvien labprātāk uzticas elektroniskajiem norēķiniem. Kaut arī skaitliski naudas daudzums apgrozībā aug, maksājumiem banknotes un monētas iedzīvotāji izmanto mazāk. Arī tas ir viens no ekonomiskās attīstības un banku sektora izaugsmes valdošo proporciju starp skaidro naudu un bezskaidras naudas norēķiniem. Proti, tur jau vairākus gadus no visas tautsaimniecības apritē esošo līdzekļu kopējās summas tikai septiņi procenti ir skaidrā nauda. Latvijā šis rādītājs ir 22 procentu līmenī.
Attiecībā uz biežāk izmantotajām banknotēm un monētām LB dati uzrāda divas tendences – plaši tiek izmantoti mazie nomināli un salīdzinoši strauji palielinās lielo – 100 un 500 latu – banknošu skaits. Piemēram, šā gada martā tika pieprasīti 10,2 miljoni piecu latu nomināla banknošu (pirms desmit gadiem – 12,6 miljoni vienību), desmit latu naudas zīmes ir vairāk nekā 6,8 miljoni (1995. gadā bija 6,5 miljoni banknošu). Vislielāko īpatsvaru skaidrās naudas kopējā klāstā veido 20 latu banknotes – apgrozībā to ir 12,5 miljoni (1995. gadā bija tikai 3,1 miljons šo naudas zīmju). Tātad līdz ar izmaiņām tautsaimniecībā maksājumiem, pirkumiem divdesmit latu nomināla banknotes izmanto ievērojami vairāk. Latvijas cenu veidošanas mehānisms joprojām pieprasa ievērojamu daudzumu viena un divu santīmu, kā arī viena un divu latu monētas. Savukārt pieprasījums pēc 100 un 500 latu banknotēm palielinās ar katru gadu. Pēdējā gada laikā 500 latu naudas zīmes pieprasītas par 33 procentiem vairāk, un martā apgrozībā atradās 260 tūkstoši banknošu.
Uz jautājumu, kur paliek vecā, bojātā nauda, M.Grāvītis skaidro, ka apgrozībā esošā nauda tiek pārskatīta un šķirota. Banknotes, tāpat kā ikviena daudzkārt izmantota lieta, “novalkājas”. Katru naudas zīmi apgroza simtiem roku – pārdevēji, pircēji, banku darbinieki. Ne velti piecu latu naudas zīme kalpo vidēji tikai gadu, desmit latu – divus gadus, divdesmit un piecdesmit – trīs gadus, savukārt simts lati – piecus, bet piecsimt latu banknote – 14 gadu.
Dažkārt naudas zīmju mūžs ir īsāks, ja banknotes nosmērē, ieplēš vai kā citādi mehāniski sabojā. Tāpēc LB, kad nauda tiek nodota bankas filiālēs Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā vai Rīgā, tās rūpīgi pārskaita un sašķiro. Naudas apstrādes mašīnas derīgās monētas iepako rullīšos vai maisiņos, banknotes – paciņās, lai šo naudu ar kredītiestāžu starpniecību atkal laistu apgrozībā. Savukārt bojātā un nolietotā nauda no visas Latvijas tiek vesta uz Rīgu, kur to iznīcina.
