Šonedēļ 17. jūnijā vēsturnieki savos blociņos atzīmēja Latvijas okupācijas 61. gadadienu, kuras spilgtākais notikums diemžēl jāatceras ar treknu mīnus zīmi.
Šonedēļ 17. jūnijā vēsturnieki savos blociņos atzīmēja Latvijas okupācijas 61. gadadienu, kuras spilgtākais notikums diemžēl jāatceras ar treknu mīnus zīmi. Par to parūpējās brašā Rīgas Domes administrācija ar Zablovskas kundzi un Tralmaka kungu priekšgalā. Visa pamatā bija Rīgas Domes izdotā atļauja rīkot piketu iepretim Ministru kabineta ēkai organizācijai «Uzvara», kas patiesībā nav nekas cits kā legalizēta nacionālboļševiku atbalsta organizācija. Nacionālboļševiki, rupji lamājoties, (šoreiz, par brīnumu, angļu valodā) protestēja pret Latvijas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē un draudēja cīnīties pret to ar ieročiem rokās. Šis gadījums kārtējo reizi apstiprina, ka Rīgas Domes izpilddirektoram un Bojāra sociāldemokrātam M.Tralmakam ir gluži vienalga, kad izsniegt piketa atļaujas nacionālboļševikiem. Būtībā šāda rīcība ir atklāta ņirgāšanās par latviešu tautai tik drūmajiem vēsturiskajiem notikumiem, bet, lai izdabātu saviem koalīcijas partneriem (PCTVL) Domē, sociāldemokrāti ir gatavi pārdoties līdz kaula smadzenēm.
Ņemot vērā šo precedentu, būtu lietderīgi likumdevēja līmenī apspriest, vai atļaut rīkot piketus dažādās vēsturiski nozīmīgās gadadienās, kad šīs aktivitātes izraisa lielu rezonansi sabiedrībā.
Ceturtdien Saeima, noslēdzot pavasara sesiju, pieņēma Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, kas paredz, ka no 2003. gada 1. janvāra tiek atcelta policejiskā pierakstu sistēma, kas neatbilda demokrātiskai izpratnei par cilvēka dzīvesvietas reģistrāciju, jo līdz šim cilvēkiem bez oficiāla pieraksta pasē bija problemātiski strādāt algotu darbu, kā arī radās citas birokrātiskas problēmas. Ar šā gada 1. jūliju, stājoties spēkā jaunajam pasu likumam, pasēs vairs nevarēs izdarīt nekādas atzīmes par dzīvesvietu, bet esošie zīmogi ar 2003. gada 1. janvāri zaudēs savu spēku.
Jaunais likums paredz, ka persona varēs brīvi izraudzīties jebkuru ar nekustamo īpašumu saistītu vietu, kurai ir adrese un kurā tā labprātīgi uz tiesiska pamata apmetusies ar nodomu dzīvot. Turklāt šai vietai jābūt tādai, kuru persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti.
Cilvēkiem jaunais likums papildu problēmas nesagādās, jo visi, kam ir dzīvesvietas pieraksts pasēs, tiks deklarēti automātiski, bet pārējie savu dzīvesvietu sešu mēnešu laikā varēs deklarēt bez maksas.
Turpinās kaislības ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem, jo iepriekš izsludinātais konkurss beidzies bez rezultātiem. Iemesls – neviens no kandidātiem nepārvalda divas svešvalodas, kas bija viena no prasībām konkursa kandidātiem. Tas jau nekas, ka ar likumu KNAB darbs jāsāk ar 1. jūliju, kad tehniski viss biroja darba uzsākšanai jau būs sagatavots. Tagad atliks gaidīt, kad noslēgsies nākamais konkurss, kurā kandidāti var pieteikties līdz 10. jūlijam. Būtu vērts padomāt, vai lētāk neiznāktu aizsūtīt labāko kandidātu uz valodas kursiem nekā rīkot atkārtotu konkursu, kura kandidātu loks pašlaik ir pavisam neskaidrs. Turklāt izskatās, ka Valdība pēc KNAB priekšnieka nemaz tā nealkst un ir gatava turpināt konkursu līdz pat Saeimas vēlēšanām, jo patiesībā šis birojs nevienam, izņemot starptautiskās organizācijas un pilsonisko sabiedrību, nav vajadzīgs. Sak, kam lieki uzraugi pirms vēlēšanām.
Beidzot ES ārlietu ministri panākuši kompromisu par lauksaimniecības subsīdijām kandidātvalstīm, veiksmīgi atrisinot briestošo konfliktu, kas varētu aizkavēt ES paplašināšanās procesu. Jaunu velosipēdu gan neviens nav izgudrojis, jo kompromisa būtība ir visai vienkārša, proti, jautājuma izskatīšana atlikta uz gada beigām, un par to lems pēc septembrī paredzētajām vēlēšanām Vācijā. Šis lēmums pieņemts pēc Vācijas politiķu iniciatīvas, jo politiķi nevēlas tautā nepopulāro lēmumu par subsīdijām kandidātvalstīm skatīt pirms vēlēšanām. Tagad panāktā vienošanās ļauj ES turpināt sarunas visos vēl nenoslēgtajos sarunu tematos, izņemot lauksaimniecību. Šāds notikumu pavērsiens nozīmē, ka vēlēšanu kampaņās Latvijas politiskajām partijām būs visai ierobežotas iespējas manipulēt ar lauksaimniekiem sāpīgo jautājumu par ES subsīdijām.
Eiropā turpinās dažādi streiki, kas paralizējuši satiksmi Grieķijā un atsevišķu ekonomisko sektoru darbību Spānijā. Grieķijā jūras transporta darbinieki ceturtdien pagarinājuši streiku līdz valsts trīs dienu nacionālo brīvdienu beigām, un tas ieilgs no otrdienas līdz sestdienai. Daudzi tūristi palikuši iesprostoti Atēnās un citās lielākajās pilsētās.
Savukārt Spānijā streiko rūpnīcu, tirgu un dažādu pakalpojumu nozaru darbinieki. Arodbiedrības šādi protestē pret darba reformu, kas ierobežo strādnieku tiesības. Šis ir pirmais vispārējais streiks Spānijā kopš H.M.Asnara konservatīvie pārņēma varu no sociālistiem. Un, domājams, izvērtīsies par lielāko streiku vairāk nekā desmit gadu laikā.
Bet ievērojamākais notikums pasaulē vēl joprojām ir Pasaules kausa izcīņa futbolā, kurai uzmanību pievērsuši miljoniem cilvēku. Pārsteigumiem bagātais čempionāts sola bezkompromisa cīņu, un tagad iespējamākie kandidāti uz nozīmīgāko trofeju pasaules sportā ir Brazīlijas izlase, kas līdz šim spīdoši apliecinājusi savu taktisko un tehnisko pārsvaru pār pretinieku komandām. Ja Brazīlijai patiešām izdosies izcīnīt Pasaules kausu, tad tā jau būs piektā trofeja šai Dienvidamerikas futbola lielvalstij. Čempions tiks kronēts 30. jūlijā, kad finālcīņā izšķirsies, kuras valsts futbolisti ir cienīgi nēsāt pasaules sporta karaļa troni.
