Kopš pagājušā gada septembra Jelgavas sauso atkritumu apglabāšanas poligonā «Brakšķi» Līvbērzes pagastā SIA «KULK» strādā ar Somijā ražotu atkritumu blietētāju «TANA-27F» – pirmo un vienīgo šāda tipa agregātu Latvijā.
Kopš pagājušā gada septembra Jelgavas sauso atkritumu apglabāšanas poligonā «Brakšķi» Līvbērzes pagastā SIA «KULK» strādā ar Somijā ražotu atkritumu blietētāju «TANA-27F» – pirmo un vienīgo šāda tipa agregātu Latvijā. Izstādes apmeklētājiem uzņēmums organizēs ekskursijas uz atkritumu poligonu un jaunā agregāta demonstrējumus.
Ceļā uz vienotu atkritumu saimniecību
Visā Latvijā ir 500 sauso atkritumu poligonu. Turpmāk projekta «500 mīnus» ietvaros izgāztuvju skaits tiks samazināts. Ar Jelgavas rajona Padomes lēmumu noteikts, ka visas rajona pašvaldības piedalās vienotas atkritumu glabāšanas vietas projektēšanā un izveidošanā. Lēmumu pieņēmusi arī Jelgavas Dome, nosakot, ka šajā jomā sadarbosies ar rajona pašvaldībām un Kalnciema pilsētu.
Ar laiku atkritumu apsaimniekošanas kopējā sistēmā varētu iesaistīt arī Olaini, Dobeli un Dobeles rajonu, bet tālākā perspektīvā – daļu no Bauskas un Tukuma rajona. Vienotas Jelgavas reģiona atkritumu saimniecības izveidošanā piedalās arī Zviedrijas Sēdermanlandes lēne.
Sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons «Brakšķi» ierīkots saskaņā ar 1976. gadā izstrādāto projektu 5,4 hektāru platībā un tiek izmantots kopš 1980. gada. Katru gadu uz izgāztuvi no Jelgavas pilsētas un rajona tiek nogādāts ap 104 tūkstoši kubikmetru atkritumu, vidēji no 230 līdz 240 kubikmetriem atkritumu dienā. Izgāztuves ekspluatācijas laiks faktiski jau ir beidzies. Taču, tā kā tajā ir ierīkots gruntsūdeņu novērojumu tīkls un labvēlīgu ģeoloģisko apstākļu dēļ ierobežota piesārņojuma izplatība, iespējama izgāztuves turpmākā attīstība. Ar Līvbērzes pagastu ir noslēgts beztermiņa nomas līgums par deviņu hektāru zemes izmantošanu poligona paplašināšanai. Atkritumu glabātuvei ir labi attīstīta infrastruktūra – piebraucamie ceļi, sadzīves un administratīvais korpuss, artēziskā aka un elektroapgāde. Poligona izvēlētā vieta un jau veiktie ieguldījumi tajā ir būtisks ieguvums atkritumu saimniecības tālākai attīstībai Zemgales reģionā un atbilst Eiropas Savienības direktīvām par atkritumu uzskaiti, savākšanu un apglabāšanu.
Ar blietētāju var drupināt pat betonu
Lai turpinātu izgāztuvi sakārtot atbilstoši Eiropas prasībām, pagājušā gada augustā ar Somijas Vides aizsardzības ministrijas atbalstu tika iegādāts atkritumu blietētājs «TANA-27F». Agregāta vērtība ir 435 tūkstoši vācu marku, pusi no tās –
217000 DM – sedza Somijas valdība. Somijas rūpnīca «TANA» vienīgā pasaulē ražo tehniku tieši izgāztuvēm. Citu rūpnīcu ražojumi vairāk vai mazāk tiek šim nolūkam pielāgoti. Firmas «TANACORP» pārstāvji ar savu stendu piedalīsies Jelgavā rīkotajā izstādē un blietētāja prezentācijā, mudinot arī citas pašvaldības iegādāties līdzīgu tehniku.
Agregāta darba mūžs plānots no 10 līdz 15 gadiem. Blietētāja ātrums ir 6 kilometri stundā, jauda – 280 ZS, masa – 28 tonnas, tas var strādāt 60 grādu slīpā leņķī. Atkritumu blīvēšana notiek ar divu ruļļu palīdzību (katrs sver 14 tonnu), kuru virsmu sedz 20 centimetru gari un 10 centimetru plati pīķi. Sausie atkritumi tiek blietēti, mīcīti, sasmalcināti. Blīvums, kuru var sasniegt, četras reizes pārbraucot pāri atkritumu masai, ir no 1000 līdz 1200 kilogramiem uz kubikmetru. Blīvēšanu šajā gadījumā var pielīdzināt presēšanai. Agregāts ir tik spēcīgs, ka var blietēt un drupināt pat betona blokus.
Blietētāja izmaksas ir divas līdz trīs reizes lielākas nekā buldozera izmaksas, taču salīdzinājumā ar buldozeru atkritumi tiek sapresēti četras reizes blīvāk un tajos labāk iesūcas ūdens. Procesā tiek arī iznīcināti grauzēji un insekti, kuri atkritumu masā rada nelabvēlīgu vidi. Plēves un papīri, kurus vējš parasti aizpūš metriem tālu, tagad tiek sasmalcināti un dziļi iestrādāti atkritumu masā. Līdz ar to rodas degšanai nelabvēlīga vide un novērsta ugunsgrēku iespējamība. Nav nepieciešams būvēt jaunus ceļus, jo atkritumu vešanas mašīnas var braukt pa noblietētu virsmu. Samazinājušies izdevumi, kas nepieciešami poligona nosegšanai ar grunts kārtu. Ir domāts arī par blietētāja vadītāja ērtībām – kabīnē ir gaisa kondicionētājs un bakterioloģiskais filtrs.
Bet galvenais, kā uzskata SIA «KULK» speciālisti, ir tas, ka blietētājs var divreiz palielināt līdzšinējā atkritumu poligona izmantošanas laiku.
– Jauna poligona izbūvei nepieciešams viens miljons dolāru, bet līdz ar blietētāja iegādi šī summa varētu tikt iztērēta 36 gadu laikā, līdz ar to izgāztuves mūžs palielinātos divas reizes, – iekārtas prezentācijā pērnā gada septembrī teica «KULK» direktors Gunārs Bubulis.
Bet toreizējais vides valsts ministrs Indulis Emsis uzsvēra, ka, iegādājoties blietētāju, ir sperts liels solis uz priekšu Latvijas atkritumu saimniecības sakārtošanā.
Moderna tehnika sevi attaisno
Kā vērtē Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas direktore Rūta Bendere, efekts ir pārsteidzošs. Ūdens iesūcas smalki sasmalcinātajā masā, arī uz tās uzbraukt atkritumu vešanas mašīnām kļuvis nesalīdzināmi vieglāk. SIA «KULK» atkritumu saimniecības nozares vadītāja vietnieks Valdis Grinbergs piebilst, ka pazudis izgāztuves specifiskais aromāts, arī žurkas un prusaki šogad vairs nav manīti, likvidēti divi degšanas gadījumi. Par ūdens iesūkšanos atkritumu masā viņam ir savs viedoklis: ūdenim vajadzētu nevis iesūkties, bet notecēt un uzkrāties grāvī, lai to pēc tam attīrītu. Atkritumu glabāšanas vietā jābūt drenāžai, bedrei vajadzētu būt izklātai ar plēvi, atkritumiem – pārsegtiem ar māla kārtu. Blīvēšanai jāizmanto blietētājs, un katra noblietētā kārta ik pēc pusmetra jāapber ar smilti. To paredz arī jaunais izgāztuves projekts un šopavasar pieņemtie «Noteikumi par sadzīves atkritumu poligonu iekārtošanu, apsaimniekošanu un slēgšanu». Tie nosaka, ka turpmāk katram atkritumu poligonam būs sava pase. Atbilstoši prasībām izgāztuvē ierīkoti pieci urbumi, no kuriem analīzēm tiek ņemti ūdens paraugi, lai noteiktu smago metālu klātbūtni, ķīmisko skābekļa patēriņu u.c.
Par lielu blietētāja izmantošanas ieguvumu V.Grinbergs atzīst atkritumu apbēršanai izmantojamā smilšu daudzuma samazināšanos. Ar buldozeru stumto atkritumu apbēršanai gadā tika patērēts ap 40 tūkstoši kubikmetru smilts, bet, izmantojot blietētāju, patēriņš ir gandrīz trīs reizes mazāks – ap 13 tūkstoši kubikmetru.
Aizdod arī kaimiņiem
Pirms blietētājs uzsāka darbu, izgāztuves atkritumu kalns aizsedza koku galotnes, tagad tās var labi saskatīt. Izstādē V.Grinbergs sola iepazīstināt ar precīziem aprēķiniem, par cik metriem, izmantojot blietētāju, kritusies atkritumu masa. Tā kā viņš ir par pašreizējā poligona paplašināšanu, tad plānots tā augstumu palielināt vēl par astoņiem metriem. Līvbērzes pagasta iedzīvotāju iebildumiem V.Grinbergs pretī liek argumentus, ka visi ūdeņi plūst virzienā uz Lielupes pusi un vainīgs ir vietējais piesārņojums. Par to, ka ar poligonu viss kārtībā, liecinot tā apkārtnē saglabājusies flora un fauna: mežos aug sēnes un mīt dzīvnieki.
Jelgavnieki blietētāju sūta darbā arī uz citiem rajoniem. Šovasar tas strādājis Ventspilī, Dobelē un Bauskā. To vēlas izmantot arī Rojas un Ogres atkritumu apsaimniekotāji. Tā var arī nopelnīt, jo par blietētāja darbu jāmaksā 20 latu stundā.
