Firma «Ģeokonsultants», veicot Vides un reģionālās attīstības ministrijas finansēto izpēti par potenciālā atkritumu poligona atrašanās vietu un novērtējot ietekmi uz vidi, par piemērotāko atzinusi tā izveidi Līvbērzes pagastā.
Firma «Ģeokonsultants», veicot Vides un reģionālās attīstības ministrijas finansēto izpēti par potenciālā atkritumu poligona atrašanās vietu un novērtējot ietekmi uz vidi, par piemērotāko atzinusi tā izveidi līdzās pašreizējai Brakšķu izgāztuvei Līvbērzes pagastā.
Līdzīga izpēte veikta arī Cenu pagastā, kur darba gaitā pašvaldība no atkritumu poligona risinājuma atteikusies, kā arī Olaines apkaimē, šķidro ķīmisko atkritumu dīķu tuvumā. Izpētes firmas direktors Jānis Prols un inženieris Gastons Gūtmanis tikšanās reizē ar Jelgavas Domes, rajona Padomes, Līvbērzes pašvaldības un Reģionālās vides pārvaldes pārstāvjiem norādīja, ka atkritumu poligona veidošanai piemēroti apstākļi ir gan Līvbērzē, gan Olainē.
Izmaksu ziņā pirmajam variantam ir būtiska priekšrocība, jo ir jau izveidota poligonam nepieciešamā infrastruktūra – piebraucamais ceļš un saimnieciskā platība. Turklāt Jelgavai kā potenciālajam reģiona centram nebūtu mazsvarīgs attālums līdz atkritumu izgāztuvei. No ģeoloģiskā viedokļa speciālisti par Brakšķu priekšrocību min to, ka turienes smilšu slānis zināmā mērā atvieglo izgāztuves infiltrāta savākšanu un nogādāšanu pilsētas attīrīšanas iekārtās.
Lai nodrošinātos pret iespējamo poligona platības applūšanu, nepieciešams veidot uzbēruma slāni. Par neviennozīmīgu pētnieki atzīst Brakšķu apkaimes iedzīvotāju attieksmi, taču tas ir izskaidrošanas ceļā risināms jautājums. Praktiski «Ģeokonsultants» izpēti apvienojis ar nākamās izgāztuves izveidi, izvirzīdams par mērķi Brakšķu izgāztuves sanāciju un tālāko attīstību.
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele saņēma solījumu, ka plašāku informāciju par vietas izvēles pamatojumu un pašreizējo gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni pašvaldība saņems pēc izpētes datu apkopošanas. Tas varētu notikt novembrī. Savukārt uzņēmums «KULK», kas apsaimnieko pašreizējo izgāztuvi, negaidot līdzšinējās izgāztuves sanāciju, apņēmās pašvaldības norādītajiem Brakšķu apkaimes iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni.
Tā kā bez tehniski ekonomiska pamatojuma līdzekļi netiek piešķirti, «KULK» ar izpētes firmu noslēdzis līgumu par projekta ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu. «Ģeokonsultants» pieļauj, ka Jelgavu varētu iekļaut Eiropas Savienības ISPA programmas finansējumā 2003. vai 2004. gadā. Radniecīgu projektu Ventspilij firma aizstāvējusi veiksmīgi.
«Ģeokonsultanta» sākotnējās aplēsēs līdztekus pašreizējās izgāztuves infrastruktūras objektu izmantošanai un pilnveidošanai sevišķa uzmanība pievērsta notekūdeņiem. Speciālisti piedāvā tos apstrādāt bioloģiski, novadīt uz pilsētas attīrīšanas iekārtām vai ar cisternām izvest uz šķidro atkritumu staciju. Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Margarita Ūlande bioloģiskās attīrīšanas variantus kā tīri teorētiskus noraidīja un eksperimentēšanu atzina par nelietderīgu. Savukārt pirms pārējo variantu izskatīšanas un darba turpināšanas nepieciešams attīstības plānus pārspriest un saskaņot tos ar Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmumu, kas arī iesaistījies savas saimniecības rehabilitācijas projektā.
Lai gan notekūdeņu novadīšanas varianti uz pilsētas attīrīšanas ietaisēm iekārtu izmaksu un ekspluatācijas ziņā ir dārgāki nekā izvešana ar cisternām, perspektīvā novadīšanas sistēmas izveide varētu būt izdevīga. Tai būtu iespējams pieslēgt arī tuvējos Līvbērzes pagasta objektus. Taču pirms tam izsverami kanalizācijas sistēmas rehabilitācijas projekta un atkritumu poligona attīstības saskarsmes punkti un stingri nodalāma finansiālā atbildība.
