Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskojusi informatīvo ziņojumu “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”. Tajā pausta nepieciešamība pēc sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reformas, tādējādi tiktu pārskatītas sadzīves atkritumu reģionu robežas un poligonu funkcijas. Tostarp iezīmēta pāreja no desmit sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem. Saskaņā ar šo vīziju Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģions, kurā ietilpst Jelgava, Dobeles, Jelgavas un Bauskas novads, tiktu pievienots Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionam. Turklāt atkritumu noglabāšanas poligons Brakšķos 2024. gadā tiktu slēgts.
Negrib Jelgavas atkritumus vest uz Rīgu
Pašvaldības kapitālsabiedrības “Zemgales EKO” ražošanas direktors un arī domes deputāts Ivars Jakovels atklātā vēstulē lūdzis valdību un Eiroparlamenta deputātus saglabāt Zemgalē vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”. “VARAM ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienot ar Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionu un izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionu ar vienu poligonu “Getliņi”,” norūpējies raksta I.Jakovels. Viņš uzsver, ka pašvaldības kapitālsabiedrība “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kas ir “Brakšķu” poligona operators, šādu ieceri neatbalsta. ““Brakšķos” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms ir otrs lielākais valstī pēc “Getliņiem”. Turklāt “Brakšķu” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks ir 14,1 gads, turpretī “Getliņu” – tikai trīs gadi,” informē I.Jakovels. Viņš atzīmē, ka SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu, tajā 2025. gadā sasniegs 87,4 tūkstošus tonnu. Pēc šīm aplēsēm sanāk, ka Zemgalē būs otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī. “Poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā trīs tūkstoši specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, bet poligona slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz “Getliņiem”, šķērsojot un piesārņojot Rīgu,” spriež I.Jakovels. Viņš atzīmē, ka, vedot atkritumus no Jelgavas uz “Getliņiem”, augs arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un līdz poligona slēgšanai 2024. gadā “Brakšķos” faktiski nebūs iespējams investēt jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanā – šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā.
Mērķi cēli, un risinājumi nav lēti
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis uzskata, ka I.Jakovels trauksmi ceļ pilnīgi lieki, jo saskaņā ar tagadējām nostādnēm tālākā nākotnē noglabājamiem atkritumiem jākļūst ievērojami mazāk, tāpēc “Brakšķos” vairs nebūs ko glabāt. “2019. gadā Latvijā 63,8 procenti sadzīves atkritumu tika apglabāti atkritumu apglabāšanas poligonos. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un 2035. gadā poligonos noglabātu tikai līdz 10 procentiem sadzīves atkritumu, nepieciešami tādi to apsaimniekošanas reģioni, kas spējīgi piesaistīt investīcijas un īstenot izvirzītos mērķus. Pašreizējā situācijā ar daudziem salīdzinoši nelieliem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, no kuriem daļa nevar nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu, attīstību un atbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu, izvirzītos mērķus nebūs iespējams sasniegt,” teikts VARAM izplatītajā paziņojumā. “Tikai pēc trīsdesmit gadiem – 2050. gadā – apglabājamo atkritumu daudzumam ir jābūt nullei!” tālos mērķus uzsver M.Lasmanis. Atgriežoties tagadnē, viņš sūrojas, ka atkritumu apglabāšanas poligoni Latvijā ir nonākuši tādā attīstības stadijā, ka pašvaldības tos pienācīgi neuztur. Proti, tie dzīvo no vienas valsts un ES fondu dotācijas līdz otrai. Pēc VARAM nostādnes šādi poligoni saglabāsies un tiks attīstīti Rīgā, Valmierā, Liepājā, Talsos un Daugavpilī.
Arī “Fortum” aizstāv “Brakšķus”
Atbalstu Zemgales atkritumu apstrādes reģiona un “Brakšķu” poligona saglabāšanai izteicis arī uzņēmums SIA “Fortum Latvia”, kas ir vērsies ar atklātu sūdzību VARAM. “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags uzsver: “Šķirošanas stacijā un poligonā “Brakšķi” ir izbūvēta infrastruktūra, piesaistot publiskos finanšu līdzekļus, un, mūsuprāt, saimnieciski būtu šo infrastruktūru izmantot pilnvērtīgi atbilstoši paredzētajai darbībai.” A.Vanags atzīmē, ka “Brakšķos”, palielinot atkritumu šķirošanas apjomu un no atkritumiem iegūta kurināmā materiāla ražošanu, tiktu samazināts poligonā noglabājamo atkritumu apjoms un tas sekmētu Latvijas atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu.
“Fortum” patlaban īsteno vairāku miljonu eiro vērtu siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektu Jelgavā. 2022. gada rudenī plānots uzsākt no atkritumiem iegūta kurināmā līdzsadedzināšanu koģenerācijas stacijā Jelgavā. Šis investīciju projekts tiek realizēts, ņemot vērā Jelgavā un Zemgales reģionā radīto atkritumu daudzumu un ciešā sadarbībā ar vietējiem atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumiem. “Tādējādi pavisam reāls ir mērķis izbūvēto poligona infrastruktūru pilnvērtīgi izmantot vismaz turpmākos divdesmit gadus,” uzskata A.Vanags.
Vēstulē VARAM “Fortum Latvia” pauž pārliecību, ka atkritumu transportēšana uz “Getliņu” poligonu Rīgā būtu gan videi, gan sabiedrībai nedraudzīgāks risinājums.
Tāpat “Fortum Latvia” aicina “Brakšķos” saglabāt visus četrus atkritumu apsaimniekošanas darbības veidus – gan sadzīves atkritumu sagatavošanu reģenerācijai un pārstrādei, gan bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, kā arī noglabāšanu.
“Zemgales reģionā jau ir atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kas plastikāta iepakojumu pārstrādā otrreizējās izejvielās. Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra “Brakšķos” un tās attīstība ir būtiska, lai sekmētu tālāku aprites ekonomikas attīstību Zemgalē, piesaistot investīcijas un nodrošinot darba vietas,” atzīmēts “Fortum Latvia” izplatītajā paziņojumā.
Austrijā katrā ciemā pūdē kompostu
Jautājums par atkritumu saimniecības attīstību tika aktualizēts arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) otrdien rīkotajā preses konferencē. LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe atzina, ka saistībā ar VARAM publicēto dokumentu nav notikusi pietiekama lietpratēju diskusija. Nav rēķināti atkritumu pārvadāšanas attālumi, jaunievedumu ietekme uz atkritumu saimniecības tarifiem, kā arī izdevumi piecu “lieko” poligonu iekapsulēšanai. Atkritumu apsaimniekošanā ir liela rēķināšana. Protams, atkritumu pārstrādei ir vajadzīgi lieli apjomi, bet smagās atkritumu masas pārvadāšana lielos attālumos ir novēršama. LPS pārstāve minēja piemēru, ka Latgalē nešķirotus atkritumus ved divsimt kilometru attālumā. “Visas frakcijas, ko var sašķirot, ir jāšķiro pēc iespējas tuvāk tai vietai, kur atkritumi rodas,” uzsvēra padomniece. No Zemgales S.Sproģe minēja piemērus, kad racionāli saķīpo nepārstrādājamu atkritumu materiālu, ko pēc tam sadedzina Brocēnu cementa rūpnīcā, kur ir nodrošināti attiecīgi apstākļi šim procesam. Atkritumus paredzēts dedzināt arī “Fortum” katlos. S.Sproģe uzteica Vidzemes pašvaldības, kas ievieš viedos atkritumu konteinerus, kas šķiro atkritumus, un kur iedzīvotāji par to apsaimniekošanu pat ir gatavi maksāt vairāk, lai dzīvotu tīrākā vidē. “Pirmais, ko ES vadlīnijas prasa ieviest jau līdz 2023. gadam, ir bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana. Esmu daudz braukusi pa ārzemēm un skatījusies, kāda tur ir atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Malači ir austrieši, kas katrā ciemā sadarbībā ar zemniekiem veido atkritumu kompostu. Viņi taisa analīzes un pēta, vai šo kompostēto masu varēs izmantot pārtikas ražošanā vai tomēr tā būs jālieto ceļu būvē vai citiem mērķiem. S.Sproģe minēja gadījumus, ka pie mums bioloģiskajiem atkritumiem dažkārt neapzinīgi piejauc sadzīves ķīmiju un tad tie vairs nav izmantojami lauksaimniecībā.
