Viktora Valaiņa nams politiķa un uzņēmēja Daiņa Liepiņa izveidotajā jaunbūvju ciematā Mika ielā Ozolniekos nav vienīgais, kurā tikai pēc mājas iegādes un pirmās ziemas aizvadīšanas atklājusies virkne defektu. Citi namsaimnieki ar brāķi samierinājušies, daļa pirms aukstuma steidz no jauna siltināt māju sienas, bet ar ciemata attīstītāju cer atrast kompromisu par kļūdu novēršanu vai izdevumu segšanu.
Kā vēstīts, pēc divarpus gadu tiesvedības V.Valainis pirmās instances tiesā uzvarējis uzņēmumu «G.R.B. Investīcijas» – Jelgavas tiesa atzina, ka firma V.Valaiņa māju uzcēlusi nekvalitatīvi. Uz virkni defektu norādīja vairāki neatkarīgi eksperti, tostarp grīdas atzīstot par plānām, sienas par nepareizi izbūvētām un ačgārni siltinātām. Speciālisti novērtējuši, ka kļūdu novēršana izmaksātu gandrīz 26 tūkstošus latu, taču tiesa no D.Liepiņa uzņēmuma nolēma piedzīt tikai daļu – 8625 latus, kā arī tiesāšanās izdevumus. D.Liepiņš «Ziņām» iepriekš solīja, ka lēmumu pārsūdzēs, to jau izdarījis arī V.Valainis, kurš vēlas piedzīt lielāku summu. Siltina par jaunu«Māja laba, vieta laba un arī kaimiņi labi, tikai ēka slikti uzcelta,» saka Alvis Lecis, viens no tuvākajiem V.Valaiņa kaimiņiem pārdesmit namu ciematā. Savu mājokli viņš iegādājies viens no pēdējiem pagājušajā gadā. «Pirms tam jau zināju, ka mājā ir problēmas,» atzīst A.Lecis, taču tikai pēc ēkā aizvadītas ziemas viņu pārsteidzis fakts, ka defekti ir daudz ievērojamāki, nekā rēķinājies. Ziemā istabās bijis pārāk vēsi, jo māja pavirši un tehnoloģiski nepareizi nosiltināta. «Katls nepārtraukti griezās, bet vēsi bija tāpat,» atceras A.Lecis. Nu viņš atklājis, ka problēmas ir arī jumtā, kur neesot konvekcijas plēves. Tādējādi neturas siltums, rodas kondensāts un pil griesti. Tagad pie A.Leča pirms gada pirktās mājas valda liela rosība – sienas, kas bija no koka, noplēstas, celtnieki liek jaunu siltinājuma kārtu. Piedzīt defektu novēršanas izdevumus A.Lecis nedomā, jo «negribas pa tiesām staigāt». Uz tiesu negrib iet arī Kārlis Būmanis, kurš Mika ielas 9. namu iegādājās 2007. gada sākumā. Arī viņš atzīst, ka nopircis kaķi maisā, taču toreiz «iegrābušies» daudzi: «Tas bija tāds laiks, nekustamo īpašumu bums. Gribi ņem, negribi – cits paņems tavā vietā!» Vēl pirms mājas pirkšanas viņam izdevies panākt vienošanos, ka firma izolē nama pamatus un kvalitatīvi veic siltināšanu zem koka sienām. Sienas, kas klātas ar apmetumu, gan nav pārtaisītas, tāpēc ziemā apkurei nākas tērēt vairāk nekā dažam labam vecajās mājās. K.Būmanis cer ko panākt kompromisa ceļā, prasot atlīdzināt daļu no mājas uzlabojumos ieguldītā.Uzraugs un būvvalde avu vainu neredzTiesas spriedumā par V.Valaiņa māju teikts, ka tā projektēta ar atkāpēm no Latvijas būvnormatīviem un neatbilstoši tiem. Tehniskā projekta saskaņotājs toreizējais Ozolnieku Būvvaldes šefs Arvīds Račinskis no atbildības atgaiņājas, sakot, ka projekta atbilstību normām ar parakstu zvēr projektētājs. «Būvvaldei jāvērš uzmanība uz kopējiem apbūves noteikumiem, piemēram, vai māja nav par tuvu robežām,» saka A.Račinskis. V.Valainis pārliecināts, ka liela daļa vainas par brāķi būtu jāuzņemas arī celtniecības darbu uzraugam. Šā speciālista pienākumus Mika ielā teorētiski pildīja Juris Lipskis, lai gan atšķirībā no D.Liepiņa, kas ciematā norādes devis vai katru nedēļas nogali, būvuzraugs nav redzēts. Kopš 1999. gada viņš ir tehniskais direktors uzņēmumā «Linstow», kas Rīgā attīstījis vairākus tirdzniecības centrus un saistīts ar D.Liepiņa partijas biedru Aināru Šleseru. Kompānijā «Linstow» J.Lipska galvenie pienākumi saistīti ar jaunajiem nekustamo īpašumu projektiem, teikts uzņēmuma mājas lapā, minot, ka viņam ir liela pieredze projektu tehniskajā nodrošināšanā. Par to, cik kvalitatīvi uzraudzījis celtniecības darbus Mika ielā, ar «Ziņām» viņš īpaši runāt negrib: «Klāt katru dienu nestāvēju.»Palikuši rēgu ciematiJ.Lipskis nav biedrs Būvinženieru savienībā, kas uzraugus sertificē. Savienības izpilddirektors Romāns Auniņš atzīst – bargākais, ko organizācija var darīt pierādīta brāķa projektos, ir izteikt brīdinājumu vai atņemt sertifikātu, taču J.Lipskim tas nav nemaz izsniegts. «Laiks no 2005. līdz 2008. bija trakie būvniecības gadi, kad daudzi pirka mājas, kurām vēl pat projekta nebija,» vērtē savienības pārstāvis. Sākumā būvnieki strādājuši godprātīgi, taču tad pieprasījums kļuvis milzīgs, «uz urrā aizgāja lēts un nekvalificēts darbaspēks bez pieredzes». Tirgū ieplūdis daudz negodīgu uzņēmēju, par kuru darbu tagad liecinot tā sauktie rēgu ciemati. Vairāki tādi esot Jūrmalas šosejas malā – ciemati ir neapdzīvoti, jo mājas uzceltas ne tikai kā tehniski brāķi, bet arī kā arhitektoniski neglīti projekti. Arī D.Liepiņa ciematā vēl redzami neapdzīvoti savrupnami Mika ielā, bet lielākā daļa turpat blakus uzcelto rindu māju nav pārdotas.
