Ziņas par «PND» piedalīšanos brīvdabas festivālos Latvijā ir krietni pārspīlētas, līdz ar kolektīva pausto apņemšanos šovasar paspēt uzspēlēt vismaz vienā – Jelgavas – estrādē nevilcinoties atzīst grupas balss Pavasaris (Mārcis Pumpurs).
Ziņas par «PND» piedalīšanos brīvdabas festivālos Latvijā ir krietni pārspīlētas, līdz ar kolektīva pausto apņemšanos šovasar paspēt uzspēlēt vismaz vienā – Jelgavas – estrādē nevilcinoties atzīst grupas balss Pavasaris (Mārcis Pumpurs). Uz «Tabūnu» ļoti gribējām, bet iznāca tā, ka todien bija jābrauc uz ārzemēm. Žēl. Līdz ar to lieki runāt par uzstāšanos «Sinepēs un medū» dienu vēlāk. Gadu vecām atmiņām par Madonu klāt jaucas arī rūgtums par to, ka pārliecinošākā skatuves tēla nosaukuma ieguvējiem solīto balvu – ieraksta laiku Latvijas radio studijā – tā arī nav bijusi iespēja izmantot.
Tagad Mārcis kopā ar otru grupas oriģināldalībnieku brāli Didzi paši izveidojuši «Oi! ierakstus» – izdevniecību, kas izplata vienīgo pieejamo grupas albumu – pieticīgā kvalitātē ierakstīto divpadsmit dziesmu koncertvariantu «Es miršu savādāk» – un kura nākamais uzdevums (ja veiksies) vēl šogad studijas apstākļos sagatavot «PND» un, viņu vārdiem, Latvijas krievu «punk» auditorijas visaugstāk vērtētās grupas «Lozhny Weezov» kopīgu disku.
Kad pusaudža vecums ir garām un logu dauzīšanas vietā izvēlies darbu, tu izvēlies neatkarību sološu pašdisciplīnu – klausīt sevi, lai nav jāklausa citi. Pēc divdesmit pirmo dzimšanas dienu nule nosvinējušā Pavasara atzinuma, šādu egocentrisma izpratni ik dienu stiprina visspilgtākais viņam zināmais paraugs – paša brālis.
Brāļi ir arī «PND» ģitārists un bundzinieks. Pēc vairāku gadu haosa (pirmā ģitārista pazušanas, «kara» ar heroīnistiem un citām visnotaļ juceklīgām svārstībām, kuru dēļ jauniešu izrīcības ar stīgām, mikrofoniem un sitaminstrumentiem par mūziku dēvēt nez vai varēja pat jēdziena visaptuvenākajā izpratnē) divu plus divu brāļu grupa kļuva par to «PND» variantu, kurš, atkārtojot vēsturē labi zināmo «mūsu iespējas atbilst vajadzībām», varēja justies drošs, ka runā nevis par tālu nākotni, bet vēlamā atbilstību šodienai (jau gadu ikreiz, kad runa ir par pašreizējo sastāvu, «PND» neaizmirst atgādināt piektā dalībnieka Miķeļa radošo ieguldījumu un to, ka viņš, pēc grupas domām, ir Latvijā labākais trompetists).
Kopš tā laika «PND» apzināti vai neapzināti uz Latvijas «punk» skatuves ieņēmusi vietu, kas palikusi tukša kopš muzikāli atšķirīgās, taču klausītāju uzmanības vienlīdz lutinātās deviņdesmito gadu grupas «S–5» nāves, kad domubiedrus pēdējā gaitā, «The Exploited» skaņu pavadīts, atstāja ansambļa bundzinieks (skumjš, bet labi zināms fakts – kārtības sargu dzēruma un visparastākās vienaldzības dēļ «letāla tradīcija» apēno daža par «Torni» senāka un godājama sarīkojuma vēsturi).
Ja vairāk par grupas iemīļoto ASV Rietumkrasta saulespuses iemītnieku «Rancid» dzīvelīgo rokenrolu jums patīk paši «PND» un cits ielu panks (teiksim, krustakarotāju «The Bruisers» himnas no otras Štatu malas (Jaunanglijas) vai britu «Cockney Rejects», kas kokniješu izrunā par «Oi!» pārtapušo «Hey!» «street punk» vienkāršo ļaužu vienkāršo vēlmju saucienā izkliedza pirmie, agrīnā daiļrade), tas lieku reizi apstiprina, ka ietekmēšanās un kopēšanas atšķirība rīdzinieku brālībai nav jāatgādina.
Starp citu, «PND», protams, nozīmē cirvi, lauzni vai tamlīdzīgu parocīgi lietojamu smagu un asu priekšmetu. Nevar nepiekrist grupas dalībniekiem: «Punk`s Not Dead» – šāds abreviatūras atšifrējums patiesi būtu pārāk banāls.
***
NOSAUKUMS
PND
DZIMŠANAS GADS
1997.
STILS
pankroks
SASTĀVS
Mārtiņš – bungas;
Valters – ģitāra;
Didzis – bass;
Miķelis – trompete, balss; Pavasaris – balss.
