Viņi nav sirdsdraugi. Arī ne ienaidnieki. Viņus vieno kopīgas intereses un darbs. Viņi ir brāļi ar pavisam latviskiem vārdiem Jānis un Andrs un mazliet neparastu uzvārdu – Ādami.
Viņi nav sirdsdraugi. Arī ne ienaidnieki. Viņus vieno kopīgas intereses un darbs. Viņi ir brāļi ar pavisam latviskiem vārdiem Jānis un Andrs un mazliet neparastu uzvārdu – Ādami.
Pirms desmit gadiem, kad sākās privātā biznesa ēra, brāļi nolēma rīkoties. Kāpēc gan pašiem nenodibināt kopīgu uzņēmumu? Tas, kuram pirmajam ienāca prātā doma radīt savu grāmatnīcu, jau šķiet mazsvarīgi. Galvenais, ka toreiz bija «trāpīts desmitniekā». Šogad kancelejas preču veikals «Arga» jau svin savu desmito dzimšanas dienu. Paši saimnieki atzīst, ka citi brīnās: kā brāļi spēj tik labi saprasties un pat divus kolektīvus vadīt! Viņu panākumu atslēga slēpjoties tajā, ka brāļi viens otram varot droši uzticēties, – ja kas arī atgadītos, tad cīnīsies un aizstāvēs viens otru līdz galam. Prieks atzīt, ka bizness varēja veiksmīgi attīstīties puišu dzimtajā Jelgavā, nevis citviet.
Raksturu nesaderība vieno
Tie, kuriem šķiet, ka brāļiem Ādamiem raksturi ir līdzīgi, maldās. Viņi ir kā monētas divas puses. Jānis, būdams astoņus gadus vecāks, ir nosvērtāks un mierīgāks; gluži pretējo var teikt par Andru – viņš pēc dabas ir avantūrists un ekstrēmists. «Man patīk asas izjūtas, piemēram, braukt ar vējdēli, lēkt ar izpletni. Dzīvojam taču vienreiz, un jāizbauda viss,» pavisam mierīgi nosaka Andrs.
Kamēr viens brālis ar vējdēli vizinās pa trakajiem ūdeņiem vai lidinās ar izpletni, otrs – Jānis – kādā klusā upes līcītī ar makšķeri rokā ķer zivis: «Ne jau lomi tie galvenie, bet pats process. Man patīk būt klusumā, kopā ar dabu, putnu dziesmām, ieelpot rītausmas gaisu un aizmirsties.»
Šķiet, ar vienu aizraušanos gan, tajā savulaik jaunākais brālis ievilka vecāko, ir «saslimuši» abi – tā ir kalnu slēpošana. Viņu slēpošanas pasaule ir Alpu kalni.
Biznesā arī dažreiz ideāls variants ir tad, ja viens kompanjons ir ātrākas, otrs – lēnākas dabas, domā Jānis un pamato: «Ātrākais pavelk lēnāko, bet, kad vajadzīgs, lēnākais piebremzē.»
Vienā jautājumā gan brāļi Ādami ir vienisprātis: ja cilvēks reiz ko apsolījis, viņam vārds jātur.
Grāmatas dienā un naktī
Vai pašiem palasīt arī iznāk laika vai domas vien griežas ap to, kā sadabūt jelgavniekiem labu un pieejamu literatūru? Andrs nogroza galvu un teic, ka grāmatu lasīšana sen aizmirsusies. Savukārt Jānis gan saviem iecienītajiem detektīvstāstiem, romāniem un populārzinātniskajai literatūrai palicis uzticīgs: «Dienā domas ir ap darbu, bet naktīs pāris stundu ziedoju labas grāmatas palasīšanai.»
Jānim un Andram grāmatas bijušas mīļas jau kopš bērnības. Mīlestību vecāki iemācījuši, kad puikas vēl bijuši mazi. Jānim vismīļākā grāmata no bērnības ir «Pifa piedzīvojumi», bet Andrs atminas Margaritas Stārastes skaistos, krāsainos zīmējumus.
Dodoties kaut kur ārpus Latvijas, liela uzmanība tiek pievērsta citu zemju grāmatu veikaliem, un interesanti, ka visskaistākie tomēr šķiet tieši Latvijā: «Ārzemēs parasti ir tikai daži lieli grāmatu supermārketi, bet pārējās lielu tiesu ir neizteiksmīgas grāmatu bodītes. Grāmatu kvalitāte pie mums ne ar ko neatšķiras, tikai cenas gan… Ārzemēs skaista, laba grāmata atbilstoši arī maksā. Mēs diemžēl izdevuma patiesajai vērtībai atbilstošu cenu nevaram noteikt, jo tad tā veikalā arī paliks. Cilvēku pirktspēja liedz viņiem iegādāties skaistas grāmatas.
Dzīves krikumi
Desmit gadu biznesā ir pietiekams laiks, lai ko mainītu vai darītu citādi. Taču brāļi tā neuzskata, jo viņiem patīk tas, ko dara, un, ja būtu iespēja mēģināt darboties kādā citā jomā, viņi to nedarītu.
«Manuprāt, pašlaik nav sfēras, kurā varētu veiksmīgi sākt, kas atmaksātos. Piedāvājums pēdējo gadu laikā kļuvis tik plašs, ka nav vērts ko sākt no jauna,» domā Andrs.
Brāļi piekrīt, ka Jelgavai pietrūkst solīdas vietas, kur vakarā varētu aiziet atpūsties patīkamā gaisotnē. Tas laikam tāpēc, ka tā ir pārāk tuvu Rīgai un vēl –cilvēkiem trūkst naudas «smalkai» atpūtai. Arī paši viņi atpūšas Rīgā. Taču, ja nu Andram vai Jānim ir vajadzīga atslābināšanās un brīdis pārdomām, tad talkā tiek ņemta pīpe, kam mājās ierādīta goda vieta. Pīpes abiem brāļiem uzdāvinājuši kolēģi dzimšanas dienā. «Pīpēt pīpi ir kaut kas vienreizējs. Vesels process, ko nevar salīdzināt ne ar cigareti, ne ar cigāru. Pats dūms jau ir citāds, to vārdos izteikt nevar, turklāt – tā ir tīra manta,» stāsta Andrs.
Kādu lomu savā dzīvē brāļi piešķir naudai? «Tā jau teic, ka naudā laimes nav, bet patiesībā nauda nosaka visu. Ja tā ir, tad cilvēks var saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, būt vesels, darīt ko grib, dzīvot un priecāties par dzīvi,» uzskata Andrs un Jānis viņam piekrīt – pasaulē viss maksā naudu!
Par savām tālajām sapņu zemēm Jānis sauc Austrāliju, bet Andri fascinē Ēģiptes piramīdas.
Lūdzu abiem brāļiem pabeigt manis iesāktos jautājumus.
Lai dzīvē paspētu visu, kas iecerēts, ir vajadzīgs…
Jānis: Darbs un laiks.
Andrs: «Tam vienkārši nepietiek laika.»
Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču nekad mūžā sev nepiedošu, ja…
Jānis: Aizmirsīšu savas kļūdas izlabot.
Andrs: Manis dēļ bojā ietu cilvēks.
Dzīve bez faksa, mobilā telefona un televizora man liktos kā…
Jānis: Patīkams atvaļinājums.
Andrs: Viena vienīga atpūta.
Es katru jaunu dienu iesāku ar…
Jānis: Pamošanos.
Andrs: Rīta rosmi – joks!
Vārdi, kas vislabāk raksturo manu brāli, ir…
Jānis: Jautrs ekstrēmists, kas ir liels pedants.
Andrs: Miera mika.
Sievietē vispirms novērtēju…
Jānis: Stāju, eleganci, smaidu.
Andrs: Svarīgs ir viss – izskats, intelekts, ģērbšanās, izturēšanās.
Mans darbs ir mans…
Abi: Hobijs.
Ja loterijā laimētu lielu naudas summu, es to…
Jānis: Prastu lietderīgi iztērēt.
Andrs: Iztērētu pasaules apceļošanai.
Pēdējā grāmata, ko esmu izlasījis ir…
Jānis: «Šokējošā psihiatrija.»
Andrs: A.Blonska grāmata par viņa dzīves atmiņām.
Punkta vietā varētu likt daudzpunktu, jo stāstīt par abiem enerģiskajiem brāļiem Jāni un Andru Ādamiem varētu vēl gana, taču ne vienmēr visas kārtis jāatklāj.
