Šā gada aprīlī aprit desmit gadu kopš darbību uzsāka Brāļu kapu komiteja.
Šā gada aprīlī aprit desmit gadu kopš darbību uzsāka Brāļu kapu komiteja. Šajā laikā apzināta, reģistrēta, savākta informācija par 428 latviešu, vācu un nacionālo partizānu apbedīšanas vietām. Iegūtas ziņas par 54 gadījumiem, kur izpaudušies padomju armijas vai partizānu noziegumi pret cilvēcību. Aktīvi palīdzēts daudzu karā zudušo likteņu un viņu atdusas vietu noskaidrošanā. Esam sarīkojuši ekspedīcijas ar Dobeles un Tukuma Nacionālo Daugavas Vanagu un BKK pārstāvju piedalīšanos Otrajā pasaules karā kritušo leģionāru un vācu karavīru atdusas vietu apzināšanā.
Jau pirms atmodas apzinātas, sakopotas Pirmā pasaules kara latviešu leģionāru un vācu karavīru atdusas vietas Kalnciema apkārtnē. Sarīkotas skolēnu un zemessargu talkas. Ar Vācijas kritušo karavīru kapu aprūpes dienesta pārstāvjiem organizētas ekspedīcijas Pirmā pasaules kara Jelgavas novada vācu karavīru atdusas vietās. Latviešu nacionālo karavīru un vācu karavīru atdusas vietās iesvētīti 20 baltie krusti. Pārapbedīti Meža kapos 1944. gadā padomju armijas noslepkavotie Jelgavas Goda pilsoņi – Jānis Reinhards un Pēteris Duškens.
Apzinātas 35 no Jelgavas novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (LKOK) atdusas vietām, par kurām sniegta informācija presē. Tāpat saņemta sīkāka informācija arī par vēl nezināmo vācu gūstekņu kapiem pie Ozolpils, par kuriem sniegta informācija Jelgavas Domei, jo tur notikuši apbūves darbi. Sabiedrība informēta par 18 000 lielo krievu kara gūstekņu apbedījumu. 1995. gada 8. maijā organizēts lielākais latviešu leģionāru saiets Latvijā ar dievkalpojumu Sv. Annas baznīcā, gājienu ar karogiem un orķestri pie pieminekļa, kas atrodas pie Cukurfabrikas stacijas, no kurienes pēc 1945. gada 9. maija sākās latviešu leģionāru moku ceļi uz Gulaga nometnēm.
Liels ir Latvijas un ārzemju laikrakstos publicēto rakstu skaits par karavīru kapu apzināšanas un aprūpes darbu, kā arī saņemtas un izsūtītas vēstules par šiem tematiem.
1998. gadā atjaunoti pulkveža O.Kalpaka un pulkveža Fr.Brieža ielu nosaukumi. 1999. gada pavasarī tiks uzsākta liela Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru memoriāla veidošana Jelgavas Miera, agrākos Sv. Trīsvienības baznīcas kapos.
Nav liels BKK nodaļas biedru skaits, jo darbs provincē netiek finansēts. Arī Jelgavas Domei trūkst līdzekļu. Visi pasākumi un darbība tiek veikta, balstoties uz atsevišķu cilvēku entuziasmu. Kā aktīvākie minami Voldemārs Birznieks, Vladislavs Stafeckis, Andris Tomašūns, Alberts Būriņš, Alberts Millers, Karina Možeiko, Ārija Sīle, Alberts Dūnis un citi.
Ir cerības, ka līdz ar darbiem Brāļu kapu izveidošanā Miera kapos, kurus vadīs speciālisti no Vācijas, būs iespējams sākt Jelgavas novadā kritušo latviešu nacionālo karavīru pārapbedīšanas darbus.
Nav pārvērtējams Voldemāra Birznieka darbs, ilgu gadu laikā izveidojot latviešu strēlnieku varonības un cīņu slavas muzeju Ložmetējkalna rajonā, kas izpelnījies arī augsto valdības apbalvojumu – Trīszvaigžņu ordeni. Ar Vladislava Safecka gādību uzlikta akmens piemiņas zīme Ozolnieku «Zommeru» kapos. Viņa vadībā Ozolnieku vidusskolas jaunsargi piedalās visos nacionālo karavīru un partizānu saietos, kā arī viņu atdusas vietu apzināšanā un uzkopšanā. LKOK atdusas vietas Teteles kapos nodotas Sprīdīšu pamatskolas pārziņā, bet Svētes kapi – Svētes skolas pārziņā.
