«Novadiņā» jau esam stāstījuši par kultūras pieminekļiem, kas iekļauti 100 Latvijā apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Jelgavā.
“Novadiņā” jau esam stāstījuši par kultūras pieminekļiem, kas iekļauti 100 Latvijā apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Jelgavā. Tagad pievērsīsimies tiem, kas meklējami rajonā. Šoreiz par Bramberģes muižu.
Bramberģe atrodas Glūdas pagastā 14 kilometru no Jelgavas, četrus no Viesturu stacijas. Ja liek pie kartes lineālu, tad, kā atzīst muižas tagadējais īpašnieks Jānis Kurpnieks, muiža ir komerciāli īpaši izdevīgajā 50 kilometru attālumā no Rīgas.
Muižas centra ēkas būvētas no 16. līdz 17. gadsimta vidum. Tās pirmie īpašnieki bijuši Haufenu dzimta. 1671. gadā muižu nopirka Luīze Šarlote – hercoga Jēkaba sieva, ar kuru laulībā viņš nodzīvoja 31 gadu.
Interesanti, ka jaunībā Luīze Šarlote tikusi bildināta astoņas reizes, līdz beidzot 1645. gadā brālis un valsts padome viņu pierunāja saderināties ar Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu. Ģimenē izauga pieci dēli un četras meitas. Diemžēl līdz mūsdienām neviens no šīs slavenās dzimtas zariem nav saglabājies. Bramberģes muižu Luīze Šarlote iegādājās hercogistes posta laikos. Pēc Poļu – zviedru kara hercogiste, kas bija bagāta ar savu 123 burinieku floti, dzelzs un vara cepļiem, pulvera sudmalām, stikla, salpetra un papīra fabrikām, dzintara un zeltkaļu darbnīcām, bija nesaudzīgi izlaupīta.
Tur dzīvoja slavenības
Pirmo reizi dokumentos Bramberģes muiža minēta 1676. gada 28. martā, kad Luīze Šarlote sastādīja savu testamentu. Tā paša gada 18. augustā viņa nomira un tika apglabāta Jelgavas pils kapenēs. Interesanti, ka Luīze Šarlote Bramberģi sauca par Brandenburgu. Tāda muižas pārdēvēšana liecina par hercogienes nostaļģiju pēc savas dzimtenes Brandenburgas pavalsts Vācijā.
Pēc Kurzemes hercogistes sabrukuma 1795. gadā Bramberģi iekļāva Krievijas impērijas kroņa muižu skaitā. Turpmākajos gados tai mainījās nomnieki, ar katru – arī muižas ēku izskats. Taču diemžēl ne uz labo pusi. 18. gadsimta 40. gados arhitekts Barnikels rakstīja baronam Ernstam Johanam Bīronam, ka Brandenburgas muižai, lai tā neaizietu bojā, jāremontē jumts, jāliek jauni logi un durvis. Mūri tika atzīti par labiem, bet pagrabs, kurā vēlāk padomju laikā kolhoznieki turēja lopus, – par lielisku. Nepieciešamie remontdarbi tolaik tika paveikti.
20. gadsimta sākumā muižu nomāja prasmīgais izdevējs (Raiņa, Aspazijas, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Poruka, Teodora Zeiferta publicētājs) filosofijas profesors Pēteris Zālīte. Otrs nomnieks bija ne mazāk izcila persona – tautsaimnieks Kārlis Balodis. Starp citu, Bramberģes muižā viņš esot īstenojis arī ekonomiskus eksperimentus. Šo augšupejošo attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Pēc kariem muižas ēkās tika izvietotas pagasta iestādes – valde, skola, klubs, kolhoza kantoris, aptieka un dzīvokļi. Kā pēdējā tur palika Bramberģes aptiekas vadītāja Margo Ābele. Līdz ar šīs kundzes aiziešanu aizsaulē, var teikt, tūkstošgadu mijā muiža kļuva neapdzīvota.
Pietrūcis piecu gadu
Patlaban no muižas pāri palikusi trīsstāvu dzīvojamā ēka (kopējā platība 836 kvadrātmetri) ar minētajiem lieliskajiem pagrabiem un krūmos ieaugušas muižas pārvaldnieka ēkas drupas, kas jau tika sāktas atjaunot, un daļēji atjaunotais Dobeles vārtu namiņš ar sargtorni. Tējas namiņš, Zosu namiņš, Princešu un citas mazās pirtiņas, Jelgavas vārti, aizsargmūris, dīķis ar ozolkoka grīdu – tas pieder pie pagājušās godības, kuras pēdas virszemē nav manāmas.
1983. gadā pēc savulaik varenā kolhoza “Nākotne” pasūtījuma Bramberģes muižā darbu sāka Kultūras pieminekļu restaurācijas un projektēšanas kantora arheoloģiskās izpētes grupa, ko vadīja arhitekte Ināra Heinrihsone. Tika veikti arheoloģiskie izrakumi, radiomeklēšana, izpētīts parks un strādāts arhīvos. Tika daļēji restaurēts Dobeles vārtu namiņš ar tornīti. Tam izgatavoja pat visas metāla detaļas, no kurām lielākā daļa diemžēl palika neievietotas. Sākās pārvaldnieka mājas rekonstrukcija, tapa dīķu atjaunošanas projekts, kā arī tika uzmērīta un daļēji izpētīta dzīvojamās mājas ēka.
Kā uzskata tagadējais muižas īpašnieks Jānis Kurpnieks, kolhozam pietrūka piecu gadu, lai Bramberģes muižu kaut cik atjaunotu. Sākoties juku laikiem, sagādātie būvniecības materiāli tika izvazāti, labi iesāktā lieta apstājās.
Kas maksās par leģendu?
Kad beidza pastāvēt agrofirma “Nākotne”, aktuāls kļuva jautājums, kas privatizēs Bramberģes muižu. Par šo objektu izrādīja interesi Jelgavā labi pazīstamais mūziķis un kultūras darbinieks Jānis Kurpnieks. Muižas cena neesot bijusi liela – pēc neoficiālām ziņām, rakstāma tikai ar četriem cipariem.
Protams, fakts, ka kultūras piemineklis nonācis 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā, tā īpašniekam nav patīkams. “Ziņām” viņš atzina, ka iepriekš iecerētais muižas izmantošanas veids nav izdevies. Tagad viņš domā īpašumu pārdot. Interesanti, ka par Bramberģes muižas pirkšanu esot interesējies Raimonds Pauls. Taču galu galā nospriedis, ka viņam dzīvē ir svarīgākas lietas.
Beidzamajos gados nekustamo īpašumu cenas krietni augušas. Iespējamie pircēji par muižu interesējas, tomēr pagaidām nav kas nopērk. Ja salīdzina Bramberģi ar citām patlaban komerciāli izmantotām muižām, tā krietni vien zaudē. Apkārtējā parka teritorija ir tikai seši ar pusi hektāri. No muižas pagalma var dzirdēt, kā simts metru attālajās kaimiņu mājās mauro gotiņa – tā jau mūsdienās neskaitās nekāda “ekstra”, drīzāk otrādi. Par mazo Bramberģes upīti lielāku ūdeņu tuvākā apkārtnē nav. Protams, dīķus jau varētu izrakt, tomēr vietas tiem nav daudz. Muižas dzīvojamā ēka arī iekšpusē izskatās bēdīgi – koka sijas ieliekušās, vītņu kāpnes lietošanai kļuvušas bīstamas, sienas noplukušas. Jumts gan ūdeni cauri nelaiž, un, piemēram, Šķibes pamatskolas vēstures skolotāja un muzeja vadītāja Līga Meldere uzskata, ka muiža diez vai pieskaitāma sevišķi apdraudētajiem kultūras pieminekļiem. Protams, Latvijā ir muižas un pilis, ko laika zobs saēdis vairāk. Tomēr skaidrs, ka Bramberģes muižas attīstība nonākusi strupceļā. Tās atjaunošanai nepieciešama liela nauda, kuras tagadējam īpašniekam diemžēl nav. Hercoga Jēkaba un viņa kundzes Luīzes Šarlotes vārds pagaidām ir lielākā Bramberģes muižas vērtība. Kā atrast pircēju, kas būtu gatavs maksāt par leģendu? Šis jautājums aktuāls ir arī Glūdas pagastā. Pašvaldībai pagaidām no muižas labuma nav, jo kultūras pieminekļi no zemes nodokļa ir atbrīvoti. Ja muiža tiktu izveidota par tūrisma objektu vai, piemēram, tur tiktu ierīkots kāds īpašs ārstniecības vai izglītības centrs, pagasta dzīve varētu tapt rosīgāka. Taču pagaidām muiža gaida labākus laikus.
Izmantoti Šķibes pamatskolas muzeja materiāli, Guntas Tranas intervija ar arhitekti Ināru Heinrihsoni.
