Cenu pagasta Branku ciematā šajā apkures sezonā visas daudzstāvu mājas, pašvaldības ēka un bērnudārzs «Bitīte» ir pieslēgti lokālajai gāzes apkures sistēmai. Tas ļauj uz pusi samazināt apsildīšanas izmaksas.
Cenu pagasta Branku ciematā šajā apkures sezonā visas daudzstāvu mājas, pašvaldības ēka un bērnudārzs «Bitīte» ir pieslēgti lokālajai gāzes apkures sistēmai. Tas ļauj uz pusi samazināt apsildīšanas izmaksas.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns stāsta, ka apkures sistēmas reorganizācijas ideja radās 1998. gadā. Pašvaldības komunālās saimniecības uzņēmums «T.O.P.» 1997. gada pavasarī nonāca strupceļā: iedzīvotāji nebija norēķinājušies par pakalpojumiem, darbiniekiem nevarēja izmaksāt algas. Gada laikā pašvaldībai izdevās kaut nedaudz situāciju uzlabot. Tika izveidoti divi uzņēmuma iecirkņi, kas abos ciematos kārtoja komunālās lietas, taču iedzīvotāji turpināja krāt parādus.
– 1998. gada maijā pašvaldība secināja, ka divu Branku ciemata māju iedzīvotāji samaksājuši tikai par 31 procentu komunālo pakalpojumu. Pārējo māju iedzīvotāji samaksājuši 48 procentus aprēķinātās summas. Mēs sapratām, ka tā tas nevar turpināties. Kaut kas kardināli bija jāmaina, – stāsta priekšsēdētājs.
Tolaik vēl Cenās darbojās viena katlu māja 114 dzīvokļiem, arī pašvaldības ēkai un bērnudārzam, ko kurināja ar malku.
Priekšsēdētājs pat spriež, ka daļa iedzīvotāju veiksmīgi no maksāšanas izvairījās tāpēc, ka apkures sistēma bija kopīga. Vai tad nu pagastmāju atstās bez apkures?
Pēc pieredzes – uz Līvbērzi
1998. gadā Cenu pagasts mēģināja uzzināt kaimiņu pieredzi apkures sistēmas reorganizēšanā. Pašvaldība nevarēja pieļaut domu, ka mājas varētu atstāt bez apkures. Pagasts jau bija ieguvis rūgtu pieredzi ar Ānes un Pārupes ciemata mājām, kur nekurināšanas dēļ aizsala visa sistēma un pašvaldībai bija jāiegulda lieli līdzekļi tās sakārtošanā.
– Pavisam nejauši uzzinājām par Līvbērzes pagasta pieredzi. Tur centra mājās bija izveidota lokālā gāzes apkures sistēma. Iedzīvotāji maksāja 20 līdz 28 santīmus par kvadrātmetru! Cenu pagastā ļaudis tolaik par kvadrātmetra apsildīšanu izdeva 50 līdz 55 santīmus, – stāsta Imants Stepēns.
Līvbērzes pašvaldība apkures sistēmas pārveidošanai un sakārtošanai bija ņēmusi kredītu, taču Cenu pagasta Padome nebija gatava riskēt.
– Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele pieredzes apmaiņas gaitā mums ieteica vēl daudz labāku variantu, kurš viņai, pirmajai sākot šāda projekta realizāciju, tolaik nebija ienācis prātā. Viņa sprieda, ka daudz reālāk tik vērienīgus projektus ir īstenot, ja tiek piesaistīta iedzīvotāju nauda, – teic priekšsēdētājs.
Rekonstrukcija tika uzsākta divās mājās
– Mēs nevarējām atļauties tik vērienīgu projektu attīstīt visā pagastā vienlaicīgi, tāpēc rekonstrukciju sākām divās mājās, – skaidro Imants Stepēns.
Tās bija mājas, kuras atradās pašā siltumtrases galā un kurās siltums dzīvokļos nepārsniedza 15 grādu. trase uz tām bija tik sliktā stāvoklī, ka, lai nodrošinātu augstāku temperatūru, bija nepieciešams kapitālais remonts. Vairākkārt tika saaicinātas gan māju, gan visa ciemata iedzīvotāju sapulces un skaidrots, līdz cilvēki saprata, ka jāizmēģina kaut kas jauns. Viņi bija gatavi ar saviem līdzekļiem iesaistīties lokālās gāzes apkures sistēmas izveidē.
Nākamais solis bija māju pārvalžu organizēšana. tajās no sava vidus īrniekiem vajadzēja izvirzīt priekšsēdētāju, grāmatvedi un vēl vienu cilvēku. Viņu uzdevums sākotnēji bija iekasēt naudu apkures sistēmas rekonstrukcijai.
Pirmajā mājā, kur tika sākti darbi, vajadzēja savākt 9500 latu. Sākumā tika iekasēti ap 3000 latu no 21 dzīvokļa īrniekiem, bet atlikušo summu, noslēdzot līgumu ar pašvaldību, bija paredzēts samaksāt divu gadu laikā. Pagasts apņēmās no kopējām izmaksām segt 20 procentu, pārējais bija iedzīvotāju ieguldījums.
Priekšsēdētājs atzīst, ka darbs veicies raiti un reorganizācija uzsākta. Līdzīgi viss risinājies arī otrā nama katlumājas izveidē.
Pēc gada, redzot rezultātu, pārējo māju īrnieki sašutumā vērsušies pie pašvaldības ar pārmetumiem, ka tā gādā tikai par divām ciemata mājām, bet pārējie pamesti novārtā. Apsverot visus «par» un «pret», līdzīgs darbs sākts arī pārējās četrās daudzdzīvokļu mājās, pašvaldības ēkā un bērnudārzā.
Kā strādā māju padomes
Tā kā apkures sistēma katrai mājai nu ir lokāla un nav kopīga apsaimniekotāja, visus maksājumus savāc un norēķinus veic mājas padome.
– Katru mēnesi katra māja saņem «Latvijas gāzes» rēķinu, tas ir jāsamaksā, atkāpes vairs nevar būt. Tāpēc pašlaik var teikt, ka par siltumu iedzīvotāji norēķinās simtprocentīgi. Nu gadās, ka dažreiz kaimiņam nav naudas, tad otrs par viņu samaksā. Bet tad ir jāapzinās, ka nākamajā mēnesī būs jāmaksā dubulti, – skaidro priekšsēdētājs.
Mājas padomes pienākumos ietilpst arī īres maksas (apsaimniekošanas nauda) iekasēšana. Pēc tam mājas iedzīvotāji kopīgi arī nolemj, ko ar šo naudu iesākt – krāsot durvis, iestiklot loga rūtis vai ko citu.
Bijušais pašvaldības uzņēmums «T.O.P.», kas nodarbojās ar komunālo pakalpojumu sniegšanu, nu ir atzīts par maksāt nespējīgu, tā vietā izveidojušās divas SIA –«Ūdenslāse» Branku ciematā un «Āne – EP» Ānē.
Branku ciematā, kur ar lielu daļu no komunālajiem pakalpojumiem galā tiek māju padomes, SIA «Ūdenslāse» nodarbojas tikai ar ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu, bet Ānē tā veic visus komunālos pakalpojumus.
Tāda saimniekošana atvieglo pašvaldības darbu
Priekšsēdētājs Imants Stepēns atzīst, ka šāds saimniekošanas veids ļoti atvieglo pašvaldības darbu.
– Mums vairs nav jāuztraucas par nesamaksātiem rēķiniem, iedzīvotāji Brankās kļuvuši kārtīgāki un maksājumus cenšas nokārtot laikus. Savukārt pašvaldība var veltīt savus spēkus citām nozīmīgām lietām, – stāsta priekšsēdētājs.
Pašlaik gan vēl nav domāts par to, ka arī citos pagasta ciematos varētu veidot līdzīgu sistēmu.
– Ānes ciematā būtu daudz grūtāk iedzīvotājiem ieskaidrot, cik izdevīgi ir ieguldīt savu naudu šādu projektu realizācijai. Tāpēc pašlaik vēl Ānē darbojas kopīgā katlu māja, taču par lielu prieku mums šogad esam iekļauti
APLAN projektā, un šī katlu māja tiks rekonstruēta, – skaidro Imants Stepēns.
