Klāt kārtējais pavasaris, būs plūdi. Atceros zēnības gadus, kad degām nepacietībā tikt ūdeņos. Lielais ledus bija izgājis, bet ūdens vēl augsts. Varēja izīrēt laivas, ap to vietu, kur tagad elektrības pārvalde, bija tāds līcis. Bariņš puiku, sasēdušies kanoe laiviņās, kas veidotas no finiera, pasmagas, bet mūsu spēkiem jau vadāmas, devāmies Lielupes plašumos. Ūdens bija tik augsts, ka kāpa ārā no upes un koki gar upmalu ar tuvējo celiņu atradās ūdenī.Ūdens bija daudzās ielās, pa Mātera ielu (tolaik sauca citādi) bija saceltas laipas, un zirdziniekiem ūdens sniedzās līdz priekšējo riteņu rumbām. Kas par vienreizēju plašumu bija pirms Driksas tilta! Zem ūdens atradās Pasta sala, un mēs braucām pāri tur augošo krūmu galotnēm. Aiz Driksas tilta bija izveidojies vairāk par sprīdi augsts ūdenskritums, kuru ne visiem pietika spēka pārvarēt, lai atgrieztos. Arī aiz pils viss zāliens ar krūmiem bija pazudis zem ūdens. Tas bija vācu laiks.Vēl lieli plūdi bija padomijas gados, kad, pa Akadēmijas ielu (tolaik Puškina prospekts) braucot ar vieglo auto, ventilatoram vajadzēja noņemt siksnu, lai nepiemet sveces. Pārplūdis bija arī Tērvetes un Raiņa ielas krustojums, tirgus apkārtne un citas mazākas ieliņas.Kā būs šogad? Vai slīksim? Varbūt jau laikus parūpēties par zirgiem uz salas aiz pils? P.S. Varbūt vēl kādam jelgavniekam ir atmiņas par plūdiem agrākajos gados.
