Skolotāju tālākizglītības pirmās programmas ietvaros Jelgavas skolu vadītāji jau ir iepazinušies ar Vācijas Bavārijas zemes izglītības sistēmu, strādājot Minhenes Pedagoģiskajā augstskolā.
Skolotāju tālākizglītības pirmās programmas ietvaros Jelgavas skolu vadītāji jau ir iepazinušies ar Vācijas Bavārijas zemes izglītības sistēmu, strādājot Minhenes Pedagoģiskajā augstskolā. Viņi ir guvuši ieskatu arī Austrijas izglītības sistēmā, apmeklējot
Vīnes 1. akadēmisko ģimnāziju un dienu pavadot kopā ar bijušo LU pasniedzēju Viju Daukšti, kas tagad dzīvo Vīnē.
Kāpēc tagad izvēlējāmies Šveici? Republikas tālākizglītības kursos redzēju, ka Pedagogu izglītības atbalsta centram ir interesanta sadarbība ar Bernes kantona izglītības darbiniekiem. Nāca arī Jelgavas skolu direktoru ierosme. Mums gan neviens nesolīja, ka varētu būt līdzdalība tāda pieredzes apmaiņas brauciena organizēšanā, tāpēc ne viens vien ir patiesi pārsteigts, ka mūsu pilsētas izglītības darbinieki ir iepazinuši Bernes skolotāju tālākizglītības centra darbu.
Latvijas skolotāju 3050. gada sapnis
Šī iestāde ir pakļauta Šveices izglītības ministrijai. Centru veido mediotēka (informācijas centrs), laboratorijas un darbnīcas, konsultāciju centrs, kā arī mācību materiālu un līdzekļu krātuve. Tur tiek uzglabātas 27 tūkstoši vienību, lielākoties jauni materiāli. Piedāvātais ir cieši saistīts ar Bernes kantona mācību programmām (atšķirības kantonos ir ievērojamas). Mācības centrā pedagogiem ir obligātas, un tām ir valsts finansējums.
Valsts līmenī tiek koordinēta tālākizglītība gan tiem cilvēkiem, kas strādā ar skolu vadītājiem, gan tieši skolu vadītāju sagatavošana. Viņiem jāapgūst trīsgadīga programma, pirms viņi stājas skolu vadītāju amatā. Tiek prasīta katra kandidāta motivācija šīm studijām. Kursu nobeigumā tiek rīkoti izglītības forumi, kad dalībnieki uzstājas ar referātiem.
Tālākizglītības centrā piedāvāto pakalpojumu klāsts ir ļoti liels. Tajā ir plaša bibliotēka, skolotājs kopīgi ar konsultantu var izstrādāt atsevišķu mācību tēmu. Ievērību pelna iespēja nomāt visu veidu mācību līdzekļus – līdz trim nedēļām darbam klasē. Centrā pieejama arī skaņu ierakstu studija, kur skolotājs pats var sagatavot stundas audiomateriālu. Šos un citus pakalpojumus pedagogi izmanto uz vietas, bet tie pieejami arī pa pastu, pa tālruni un internetā.
Šādi saziņas līdzekļu centri, gan mazāki, darbojas arī kantonos.
Neapskaužamā situācija – tikko pamanīta
Gūtās idejas gribas pieņemt un realizēt, lai nebūtu jādzird ministrijas darbinieku «atklājumi» – jūs, kas strādājat ar skolu vadītājiem, gan esat neapskaužamā situācijā: ar jūsu izglītošanu neviens mērķtiecīgi nenodarbojas. Taču pieņemu arī citu viedokli, ka ar skolotāju tālākizglītību viss ir kārtībā: atliek turpināt klausīties vienu un to pašu problēmu izklāstu labāka vai sliktāka oratora priekšnesumā pēc redzētā ārzemju braucienā. Tā kā ar tālākizglītību nodarbojas daudzas institūcijas, tā ir grūti koordinējama un tālāk virzāma.
Otra doma – tā gan nav jauna – tiem nelielajiem valsts līdzekļiem, kas atvēlēti skolotāju tālākizglītībai, ir jābūt Skolu valdes pārziņā, lai varētu prognozēt un sakārtot tālākizglītības piedāvājumu, vienojoties par prioritātēm. Kursi dod daudz, bet ne visu, tādēļ būtiska ir pašizglītība. Kur šodien skolotājs var atrast visu vienkopus par viņu interesējošo problēmu? Metodiski informatīvā centra izveide pilsētā ir pirmais solis šīs idejas īstenošanā.
Sakārtota un ekonomiski pamatota sistēma
Izmantojām iespēju iepazīties ar Bernes kantona Matemātikas ģimnāziju un Heidelbergā (Vācijā) apmeklēt Kristīgo ģimnāziju. Skolās pārliecinājāmies par sakārtotas un ekonomiski pamatotas sistēmas priekšrocībām. Valsts noteiktie obligātie «rāmji» sadzīvo ar skolas autonomiju. Piemēram, Bernes ģimnāzija pati izstrādā trīs beigu eksāmenu darbu variantus. Izglītības ministrija tos izskata, vienu apstiprina un slēgtā aploksnē nodod atpakaļ skolai. Atbildot uz jautājumu, vai skolēni nevar uzzināt darba saturu, direktors vienkārši vēlreiz pastāstīja, cik rūpīgi tiek aizlīmēta aploksne. Autonomija skolai tiek dota arī citās jomās.
Ieceres turpmākajam darbam
Esmu priecīga, ka skolu vadītāji gūst ierosmi darbam un atbalsta virzību uz kvalitatīvu skolotāju tālākizglītību. Nevar nenovērtēt Skolu valdes līdzdalību un atbalstu. Rezultātā tiek atrasti sadarbības partneri, ar kuru palīdzību var veicināt tālākizglītības attīstību. Iepriecina, ka ieceres darbā ar savu kolektīvu radušās gan Jelgavas 2. ģimnāzijas, gan 4. vidusskolas vadībai.
Nobeigumā – Šveices un Latvijas skolotāju atšķirība, ko pamanījusi Bernes kantona kādas nelielas skolas direktore. Ja Bernes kantona skolotājs strādā ar pilnu slodzi (kontaktstundu skaits, kas jānostrādā klasē ar bērniem ir 28) un kopējā darba nedēļa ir 42 stundas, kas ietver visu ārpusstundu darbu un gatavošanos stundām, tad darba samaksa ir tik liela, ka skolotāja ģimenes locekļi ir nodrošināti un var nestrādāt.
Antonija Maškova, Skolu valdes metodiski informatīvā centra galvenā speciāliste
