Beidzot mēs visi «lielie», 7. – 9. klašu skolēni, kopā ar savām audzinātājām braucām apsolītajā ekskursijā uz saldumu pasauli šokolādes fabriku «Laimu» Rīgā.
Beidzot mēs visi «lielie», 7. – 9. klašu skolēni, kopā ar savām audzinātājām braucām apsolītajā ekskursijā uz saldumu pasauli šokolādes fabriku «Laimu» Rīgā. Ērtajā «Ikarusā» priecājāmies par komfortu, un jau pēc nepilnas stundas mūs jau sveicināja Pēterbaznīcas gailis.
Vispirms pastaigājāmies pa Vecrīgu, aplūkojām Pulvertorni, Doma laukumu. Tomēr visiem prātā bija tikai viena doma ātrāk tikt šokolādes valstībā.
Beidzot skolotājas paziņoja, ka ir laiks kāpt autobusā.
Jau fabrikas apkārtnē bija jūtama garšīgā šokolādes smarža. Cehos drīkst ieiet tikai spectērpos, tāpēc mēs vilkām mugurā baltus virsvalkus un galvā likām caurspīdīgas micītes – lai mati nebirst šokolādē. Kurš gan priecātos par matainu konfekti?
Vispirms apskatījām šokolādes cehu: pa lentu slīd formiņas, automāts tajās iepilda karstu šokolādi, un tad tās «brauc» uz dzesētavu. Visu padara robots, bet bez cilvēka darba nevar iztikt.
Pēkšņi man galvā iešāvās doma, ka esmu jau visu to kaut kur redzējusi. Kā tad! «Multenē» par mazo dinozauriņu, rīmu, kurš bija ļoti kārs uz saldumiem, berzēja savu punci un sauca: «Man, man un tikai man!» Tad viņu aizveda uz šokolādes fabriku.
Iedomājos, ka ar mums bija tāpat. Katrā cehā drīkstējām ēst tik daudz saldumu, cik lien iekšā, paberzēt vēderiņu un mieloties atkal.
Telpās stāvēja milzums kastu ar konfektēm. Pirmoreiz mūžā redzēju tik daudz saldumu vienuviet. Nekad arī nebiju apēdusi tik daudz konfekšu vienā reizē.
Redzējām arī eksportam domāto produkciju. Fabrika savus ražojumus sūta uz Krieviju, arī Igaunijā esot atvērts «Laimas» veikals. Latvijā ražotās konfektes tiekot augstu vērtētas.
Cik naski nācām uz fabriku, tik gausi gājām ārā, nesdami sevī jaukus iespaidus un šokolādes pilnus vēderiņus. Un visus vienoja viena vēlēšanās – izdzert veselu cisternu auksta, tīra ūdens…
Liene Liepniece Salgales pamatskolas 7. klasē
