Pavisam lēnām – jo īpaši pa Salu tiltu Rīgā. Jo zem tā, visticamāk, mitinās Briesmīgais Tiltu rēgs.
Pavisam lēnām – jo īpaši pa Salu tiltu Rīgā. Jo zem tā, visticamāk, mitinās Briesmīgais Tiltu rēgs. Tāds pats kā, piemēram, zem asfalta seguma šosejas Jelgava – Rīga posmā pie Olaines. Par Olaines rēgu veci ļaudis zina stāstīt, ka šo joprojām urdot atriebības kāre par to, ka būvdarbiem smiltis ņemtas no kapiem. Savukārt Salu tilta parādība par sevi likusi manīt ne vienu vien reizi kopš tiem gadiem, kad to «triecientempā» būvēja, lai paspētu atklāt kārtējo pistoļsvētku priekšvakarā. Taču jau drīz pēc tam zem kāda «žigulīša» riteņiem zeme, piedodiet, asfalts pašķīrās un visa ģimene uzbrauca debesīs. Tilta vīri, cik zināms, ne toreiz, ne vēlāk ellē nenokļuva.
Ikviena traģēdija ir šausmīga. Par to vēl briesmīgāka varētu likties tikai amatpersonu ciniskā attieksme pirms un pēc (kārtējām) nelaimēm, kas, runājot Imanta Ziedoņa vārdiem, faktiski ir tāds «garainis, kas veicina vārīšanos». Tas ir, pirms vairuma nelaimju ierēdņu «rīcība» izpaužas bezdarbībā, toties pēc tam – drudžainās «raganu medībās», vainīgos meklējot.
Nelaime nenāk brēkdama. Brēkšana skan vēlāk, turklāt par svarīgāko trumpi piesaucot… naudu.
Arī pēc aizvadītajā nedēļā notikušās avārijas Rīgas Domes amatpersonas pieļauj iespēju, ka Salu tilta uzbrauktuves remontam varētu mēģināt piedzīt līdzekļus no firmas, kurai piederošā automašīna izraisīja avāriju. Nešaubos, ka tiks iedarbinātas visas iespējamās juridiskās sviras, lai maksimāli precīzi noteiktu, kurš tieši būtu vainojams notikušajā – benzīnvedēja šoferis? Džipa vadītājs? Degvielas transporta firmas vadība par to, ka «palaidusi» mašīnu reisā ar hipotētiski bojātām bremzēm? «Mercedes» koncerns, kura ražotajam džipam nomuka ritenis? Iespējams, ka izmeklēšanas un tiesu darbu izdevumi varētu prasīt vairāk naudas nekā bojātā tilta posma remonts…
Un, lūk, seko pieminētā drudžainā rīcība. Beidzot tiek aktualizēts tas, par ko runā jau gadiem: Salu tiltam nepieciešams nevis parasts, bet kapitālais remonts. Bet tāds remonts ir tas pats, kas rekonstrukcija, kas vienmēr izmaksā daudz dārgāk nekā būvēšana no jauna (klasika – Eifeļa torņa rekonstrukcija izmaksāja 20 reižu dārgāk). Ievērojot sacīto, tā vien gribas iestarpināt, ka (visticamāk) lētāk būtu bijis jau pirms laba laika sākt būvēt kādu no paredzētajiem Rīgas jaunajiem tiltiem. Katrā ziņā kopumā tas noteikti maksātu lētāk nekā būt pašreizējā situācijā: papildus nekas pat vēl nav sākts būvēt, bet tiltu skaits var sarukt līdz trīs mīnus viens. Šī iespēja ir ļoti reāla, jo jau pašlaik satiksme pār Salu tiltu ir ierobežota, bet kravas transporta plūsma vispār aizliegta. Pārkļūt pāri Daugavai tiek ieteikts pa Rīgas HES dambi. Cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, ja, saliekot santīmus un latus, kas jāpatērē par degvielu šādam «līkumiņam», varētu sakrāt summu, līdzvērtīgu jauna tilta būvei? Varbūt summa «sakrātos» ātrāk, ja kravas transportu «aizsūtītu» vēl tālāk – uz Ķegumu, Aizkraukli vai Jēkabpili?
Lai gan kravas transporta kustība pār Salu tiltu jau aizliegta, uz visiem pievadceļiem joprojām nav attiecīgo norāžu. Tādēļ – brauciet lēnām pār Daugavu, draugi! Jo (tfu, tfu, tfu!), neviens nevaram būt drošs par to, vai kādas sava auto tehniskas ķibeles dēļ neizraisīsim liela mēroga katastrofu, par ko izveicīgie ierēdņi mēģinās (no mums, nevis apdrošināšanas kompānijām!) iekasēt ne tikai tiešo zaudējumu, bet arī tiltu kapitālā remonta izdevumus. Jo valstī valda totāls taupības (skopuma?) režīms. Tiltu rēgs nesnauž, un amatpersonas ir viņa sabiedrotie.
