Trešdien pašvaldības uzņēmums «Jelgavas autobusu parks» informēja pilsētas domi, ka jūlija beigās sācis saņemt ar valdības lēmumu noteikto dotāciju invalīdu bezmaksas pārvadājumiem un ieguvis arī ministrijas pārstāvja apstiprinājumu.
Trešdien pašvaldības uzņēmums «Jelgavas autobusu parks» informēja pilsētas domi, ka jūlija beigās sācis saņemt ar valdības lēmumu noteikto dotāciju invalīdu bezmaksas pārvadājumiem un ieguvis arī ministrijas pārstāvja apstiprinājumu, ka no alkohola akcīzes nodokļa paredzētie atskaitījumi dotāciju veidā turpmāk būs regulāri. «Ziņas» jau rakstīja, ka ekonomiski pamatotais braukšanas maksas tarifs pilsētas autobusos ir 15 santīmi, no kuriem 12 santīmus maksā pasažieris, bet trīs santīmus dotēja pilsētas budžets. No jūnija šo dotāciju autobusu parks vairs nesaņēma un līdz ar to lūdza domi apstiprināt pasažieriem pilnu braukšanas maksas tarifu – 15 santīmus. Vai pēdējās ziņas par valdības noteiktās dotācijas saņemšanu nozīmē cerību, ka braukšanas maksa pilsētas autobusos vismaz šogad paliks iepriekšējā, jautājām autobusu parka direktorei Viktorijai Ļubļinskai:
«No alkohola akcīzes nodokļa noteiktā dotācija – ap 6000 latu mēnesī – pilnībā nesedz visus ar invalīdu bezmaksas pārvadājumiem saistītos izdevumus, taču, vēlreiz pārskatot savas iekšējās rezerves – administrācijas un arī pašu pārvadājumu struktūru, esam izrēķinājuši, ka spēsim nokārtot visas saistības pret kredītiestādēm un arī valsts budžetu. Līdz ar to 14. augusta domes sēdē braukšanas tarifu paaugstināšanas jautājums var tikt izņemts no paredzētās darba kārtības. Tas gan nozīmēs, ka jaunas automašīnas tik drīz vairs neiegādāsimies un turpmāk braukšana būs vecajos autobusos.
Saprotam, ka mūsu pakalpojums ir domāts galvenokārt tiem, kam nav savu automašīnu. Saprotam, ka cilvēkiem nav naudas, lai šobrīd investētu jauniem autobusiem, kas gan viņiem pašiem būs vajadzīgi. Tomēr nevar piekrist avīzes lasītājam, kurš saka: «Labāk brauksim ar «paziem», bet par pieciem santīmiem». Veco automašīnu uzturēšana ir ļoti dārga. Ja mums būtu visi jauni autobusi, varētu braukt lētāk. To pierāda rajona pasažieru pārvadājumi, kur ir gandrīz tikai jaunas mašīnas, braukšanas tarifi pēdējoreiz tika pārskatīti 1994. gadā un par paaugstināšanu šobrīd nav pat domas. Var saprast pensionārus, kuri saka: «Brauksim retāk, bet lētāk.» Pensionāriem tiešām nav tik bieži vajadzīgs transports, bet no šāda viedokļa nevar plānot visu pārvadājumu darbu.
Dzirdēts, ka autobusu parks ir pret konkurenci, kas it kā varētu uzlabot pārvadājumu pakalpojumus un samazināt tarifus. Šādiem apgalvojumiem nav pamata. Mēs esam par konkurenci, taču ar vienādiem noteikumiem. Ja vēl kāda struktūra uzņemas veikt pasažieru pārvadājumus pilsētā, tad lai arī no viņiem tiek stingri prasīts izsniegt braukšanas biļetes, ievērot maršrutu un braukšanas grafikus, atsevišķām pasažieru grupām noteiktos braukšanas atvieglojumus, nomaksāt visus nodokļus. Tad tā būs līdzvērtīga konkurence. Pagaidām nav pamata apgalvot, ka privātie spēs sniegt pārvadājumu pakalpojumus lētāk un labākā kvalitātē, iegādāties jaunus autobusus, domājot par pasažieru ērtībām un pārvadājumu tīkla attīstību. Tas apstiprinājies arī Ventspilī – pilsētā ar 50 tūkstošiem iedzīvotāju, kur, pakļaujoties vispārējām privatizācijas tendencēm, tika izsniegtas 144 licences privātiem pārvadātājiem un pašvaldības uzņēmums novests līdz bankrotam. Taču jau šogad ventspilnieki izveidojuši jaunu pašvaldības uzņēmumu, ieguldīti līdzekļi jaunu automašīnu iegādei un, atbraukuši Jelgavā, ventspilnieki sacīja, ka gribot strādāt tā, kā mēs, un vēl labāk. Ņemot vērā, ka Ventspils pašvaldība ir krietni bagātāka, tas viņiem var arī izdoties.
Vai iekšējo rezervju meklējumi nesaistīsies ar pārvadājumu samazināšanos maršrutos, kas nav rentabli, tomēr daļai cilvēku ļoti nepieciešami? Jau pavasara pusē vairāki cilvēki ar «Ziņu» starpniecību lūdza, vai nav iespējams kaut dažus autobusa reisus novirzīt gar Bērzu kapiem, bet tā arī pozitīvu risinājumu nav sagaidījuši. Vai arī te noteicošais ir rentabilitāte? Jautājumus «Ziņas» uzdeva autobusu parka pārvadājumu daļas priekšniekam Jurim Zariņam.
«Jau krietni sen ir pieņemts lēmums par 5. autobusa maršruta pagarināšanu – No P. Lejiņa un Pumpura ielas pa Pērnavas ielu un arī gar Bērzu kapiem. Tas būtu izdevīgi daļai RAF masīva iedzīvotāju, kuri tagad iet uz pieturu Rīgas ielā. Transporta koordinācijas padome ir šādu maršrutu akceptējusi, bet braukšana nenotiek vienīgi tāpēc, ka nav ierīkotas piecas nepieciešamās pieturvietas, kas būtu jāizdara pilsētas komunālajam dienestam.
Divu maršrutu – 6. un 12. – apkalpošanā, kuros ir nerentabli izmantot lielos autobusus, pilsētas dome iesaistīs RAF, un tos apkalpos mikroautobusi. Atdodot šīs līnijas citiem pārvadātājiem, mums būs iespēja norakstīt kādu nolietojušos autobusu, samazināsies amortizācijas izdevumi. Bet, tā kā arī vecajiem autobusiem būs jāturpina braukt, iespēju robežās un uzņēmuma spēkiem (lai iznāktu lētāk) tiek gādāts par virsbūves remontu un salona labiekārtojumu.»
