Beidzot tas ir noticis – esam savākuši nepieciešamo summu un kļuvuši par savas automašīnas īpašnieku. Ar šo svarīgo soli galvenais jautājums ir atrisināts, diemžēl laimīgā īpašnieka izdevumi ar to nebeidzas.
Beidzot tas ir noticis – esam savākuši nepieciešamo summu un kļuvuši par savas automašīnas īpašnieku. Ar šo svarīgo soli galvenais jautājums ir atrisināts, diemžēl laimīgā īpašnieka izdevumi ar to nebeidzas. Skaidrs, ka dienišķais benzīns būs vajadzīgs, bet par pārējiem tēriņiem un problēmām, kas vēl tikai būs, reti kurš aizdomājas. Daudzi, pat ilgus gadus izmantojot automašīnu, nav mēģinājuši sarēķināt, cik naudiņas no sava īpašnieka gadā tā prasa – kad mašīna jāaizdzen uz servisu, kad pienācis laiks doties uz ikgadējo tehnisko apskati, kad jāliek ziemas riepas vai jāveic citas ne mazāk vajadzīgas vai nepieciešamas operācijas. Katru reizi jāatrod naudas summa, lai nepaliktu kājāmgājējos. Sekojot līdzi saviem ar auto saistītajiem tēriņiem, var nonākt pie vienas otras interesantas atklāsmes par to, kur tad palicis kārtējais algas pielikums vai otrajā darbavietā vaiga sviedros pelnītais. Par saviem automašīnas četru gadu ekspluatācijas izdevumiem «Ziņām» pastāstīja jelgavnieks Artūrs Lācars.
Pats auto. Modelis «Mazda 626» ar 2,2 litru dzinēju un iešprici. Virsbūves tips – sedans, četras durvis. Aprīkojums – stereo audioaparatūra, centrālā atslēga, elektriskā lūka, «kruīza» kontrole, elektriskie spoguļi un logi, stūres pastiprinātājs. Pērkot spidometrs rādīja nobrauktus 115 000 kilometru, bet neviens tā rādījumiem pirkšanas brīdī īsti netic. 1988. gada ražojums iegādāts pirms četriem gadiem slavenajā Maskavas ielas autoplacī. Tā kā nedaudz bija iebuktēta auto priekša, ar pārdevēju vienojušies par 2000 latu, jo braucamais tiešām bija labā tehniskajā kārtībā. Remonts uzreiz izmaksājis 120 latu. Vidējais degvielas tēriņš – ap 7 litri uz 100 kilometriem ārpus pilsētas, bet pa pilsētu – ap 10 litru.
Izlietotā degviela. Benzīna tēriņi vienmēr ir lielākie aiz mašīnas iegādes izmaksām. Četros gados degvielai iztērēts 1790 latu jeb vidēji 37,30 latu mēnesī. Par šo naudu nobraukti 72 tūkstoši kilometru, lielākā daļa no tiem – pa Jelgavu. Tātad degviela izmaksājusi 2,50 latus uz 100 kilometriem. Jāņem vērā, ka pēdējos gados tās cenas galvenokārt kāpa uz augšu. Autovadītājs arī atzina, ka nekāds lielais benzīna taupītājs neesot.
Stāvvieta. Ja īpašumā nav garāžas vai nedzīvojat privātmājā, prātīgākais ir mašīnu novietot apsargātā autostāvvietā. Drošs par aizdzīšanu gan nevar būt neviens, bet, ja auto apzināti nav izvēlēts kā pēdējā lūžņu kaudze, kuru var atstāt katrā ielas malā, tad labāk izvēlēties šādu variantu. Tātad jāpierēķina klāt 12 latu mēnesī par stāvvietu jeb kopā 576 lati. Tēriņu klāstā Arturs vēl ieskaitīja tās reizes, kad galvaspilsētā mašīnu vajadzējis atstāt maksas stāvvietās vai apmeklētajās izklaides vietās. Pa šiem gadiem tas prasījis 106 latus jeb vidēji 14,20 latu mēnesī. Pavisam stāvvietas izmaksājušas 682 latus.
Servisa darbi. Paldies Dievam, īsta avārija pa šiem gadiem netika piedzīvota, tāpēc galveno summu veidoja savlaicīga eļļas, filtru un bojātā izpūtēja nomaiņa. Vajadzēja nomainīt arī amortizatorus un divas reizes «iztaisnot» nedaudz iebuktētos spārnus. Tas servisos izmaksājis 268 latus jeb 5,60 latus mēnesī. Auto Arturs centies remontēt pie labiem meistariem, kas, kā zināms, lēti nemaksā.
Remontmateriāli. Sasista spārna vai motora pārsega gadījumā daudz ko var atrisināt «šroti», bet amortizatorus, bukses, bremžu lokus, izpūtēju, izdegušas lampiņas, logu tīrītājus un citas nolietotas detaļas aizvietošanai, kas tik vecam auto ir neizbēgami, labāk iegādāties jaunas un labas kvalitātes. Tas izmaksāja 368 latus jeb vidēji 7,70 latus mēnesī. Apkope. Par šo pozīciju maksā gan jauna, gan lietota auto īpašnieks. Eļļa, logu mazgājamais šķidrums, mašīnas mazgāšana un tamlīdzīgas lietas četru gadu laikā prasījušas 148 latus jeb vidēji nedaudz virs trīs latiem mēnesī.
Papildu aprīkojums. Lauvastiesu izmaksāja divreiz iegādāts atjaunotu ziemas riepu komplekts, ugunsdzēšamais aparāts, aptieciņa, trijstūris un virve. Papildus klāt nāca sīkumi – dezodorants, slēdzenes atkausējamais šķidrums un lukturītis. Praktiski viss, ko vadājam mašīnas bagāžniekā. Tas izmaksājis 174 latus jeb 3,60 latus mēnesī.
Nepieciešamās formalitātes. Šajā grupā ieskaitīti visi izdevumi, kas bija saistīti ar auto noformēšanu un uzskaiti. Klāt vēl nāca regulārās tehniskās apskates un ceļu nodokļa nomaksa – kopā 164 lati jeb 3,40 lati mēnesī.
Apdrošināšana. Šī izdevumu pozīcija no automašīnas lietotāja viedokļa it kā bija lieka, jo izdevās no skādes citam braucamajam izvairīties un arī savējo netraumēt, bet «Mazdas» īpašnieks par zemē nomestu naudu to neuzskata. Ja nu gadījumā kas notiktu… Tātad tas bija 155 lati jeb 3,20 lati mēnesī.
Soda naudas. Ceļu policijai četru gadu laikā vadītājs nebija maksājis īpaši daudz, bet ātrumu pārsniegt šad tad gadījies, par ko nomaksāti gan «piecīšos», gan oficiāli ar soda naudas kvītīm 83 lati jeb 1,70 lati mēnesī.
Aplūkojot visas izmaksas, katram redzams – ar auto iegādi īstie tēriņi tikai sākas. Četru gadu laikā papildus mašīnas iegādes summai iztērēti 3832 lati, kas veido gandrīz iegādātā auto vērtību, pareizinātu ar divi. Kad sarēķināts, cik daudz četru gadu laikā mēnesī vidēji izlietots, vajadzēja secināt, ka nemaz lēts tas prieks braukt pašam ar savu auto nav bijis – gandrīz 80 «lasēnu» no ģimenes budžeta aizgājis no katras algas. Protams, zināmas korekcijas var ienest pilnīgi jauna auto iegāde – nebūs tik ātri jāmaina atsevišķas nolietotās detaļas, toties iespaidīgu summu veidos mašīnas apdrošināšana, apkope pie oficiālā autoizplatītāja, līzinga maksājumi. Un klāt vēl naudā nesarēķināms nervu šūnu patēriņš, baidoties, vai jaunais auto neiepatiksies kādam garnadzim.
