Andra Empeļa vārds ir labi pazīstams daudziem, kas sekojuši Latvijas autosportam.
Andra Empeļa vārds ir labi pazīstams daudziem, kas sekojuši Latvijas autosportam. Jau kopš 1994. gada viņš piedalījies amatieru autorallijos, 1998. gadā sezonu aizvadījis pie rallija mašīnas stūres, ar labiem panākumiem paspējot piedalīties arī autokrosa čempionātos, kuros startējis trīs sezonas. Tagad jau otro sezonu Andris savu braukšanas meistarību rāda Latvijas čempionāta posmos ziemas daudzcīņā. Pērn tajā izcīnījis čempiona nosaukumu un cer arī šogad būt labāko vidū.
Kas lika izvēlēties tieši autodaudzcīņu?
Tas ir vislētākais sporta veids, ko varu atļauties. Labprāt brauktu rallijā, tomēr finansiālās iespējas to neļauj. Visi jau nevar būt veiksmīgi naudas meklētāji. Esmu laikam piedzimis ar pilnīgu talanta trūkumu šajā nodarbē. Jāmeklē menedžeris, kas palīdzētu. Par autoralliju man ir vislabākās atmiņas. Braucot kopā ar Valdi Franci viņa «Golfā», startējām labi un stabili. «R 10» klasē kopvērtējumā ierindojāmies otrajā vietā, tikai pavisam nedaudz atpaliekot no 1998. gada čempiona Alda Pīlēna. Tomēr jāatzīst, ka arī autodaudzcīņa ir labs veids, kā demonstrēt savu meistarību. Tajā startē ne tikai amatieri, bet arī īsti amata meistari, un cīņa par čempiona nosaukumu nebūt nav vienkārša. Jākonkurē ar tādiem profesionāļiem kā Tālis Baranovskis un Andris Pļavnieks. Ziemas sacensības vispār ir mana stihija, un, jo slidenāka trase, jo patīkamāka braukšana. Tad pa īstam var novērtēt braucēja prasmi un saprast, kurš pār kuru valda, – mašīna pār braucēju vai braucējs pār mašīnu.
Šajās sacensībās iepriecina arī jaunie zēni, kas iemācās gan praktiskas lietas, gan pēc sacensībām nāk klāt un jautā: «Ko tu īsti dari, ka tā mašīna iet, kur tu vēlies, bet manējā tajā pašā vietā joņo kā pašai patīk?»
Tu daudz runā par ralliju, bet esi braucis arī krosā un nepavisam ne slikti.
Kādās tik sacensībās neesmu piedalījies! Braucis gan hipodromā, gan konkurējis ar Ivaru Cauni uz ledainas kartinga trases. Gadus, kad startēju autokrosā un rallijā vienlaikus, uzskatu par veiksmīgākajiem. Krosa trasēs bieži vien biju pirmajā trijniekā un atceros, ka brāļi Traubergi parasti finišēja aiz manis. Kopvērtējumos esmu izcīnījis otrās vietas, bet par čempionu tā arī nekļuvu. Ar Latvijas labākajiem sportistiem iznācis bieži konkurēt. Reiz Lietuvā Baltijas čempionātā autodaudzcīņā startēju ar vienu mašīnu kopā ar Andri Dambi. Rezultāti bija labi – kopvērtējumā tika trešā vieta, bet Andris palika aiz manis.
Vai braucot vienmēr kontrolē situāciju ar prātu?
Esmu no prātīgajiem braucējiem. Savā laikā tētis mācīja, ka jābrauc tik ātri, cik vari, nevis, cik gribi. Ir jau bijuši gadījumi, ka tik ļoti gribas uzvarēt, ka precīzi visu neizrēķini. Atceros, ka krosa trasē no pēdējās vietas cīnījos par līderpozīcijām, apmetu kūleni un mašīna atkal nostājās uz riteņiem. Šķiet, tajā brīdī pat roku no ātruma pārslēga neatrāvu un, kad biju atkal normālā stāvoklī (ar galvu augšā) turpināju braukt. Rallijā ir grūtāk būt apdomīgam, jo rezultātu nosaka ne tikai mašīna un braucējs, bet arī stūrmanis, kuram jāuzticas.
Vai arī ikdienā izmanto savas profesionāļa iemaņas un brauc ātri?
Apzināti cenšos braukt, ievērojot noteikumus. Tomēr ceļa posmu no Bērzes uz «Zelta druvu» uzskatu par savu ātrumposmiņu, tāpēc paziņas jau smej, ka darba dienas sākumā un beigās izvairās pa šo ceļu braukt, jo tur es «nesoties».
Kādi plāni šajā sezonā?
Turpināšu piedalīties daudzcīņas posmos. Startēšu rallijsprinta čempionāta posmā Cēsīs, kas notiks 28. februārī. Mašīnu – «N» klases «Ford Cosworth» – aizlienēšu no Artūra Rimšas. Grūti paredzēt, bet varbūt radīsies jaunas iespējas un braukšu vairāk.
Andris Empelis
1997. gads – 2. vieta Latvijas «Ziemas kausā» autokrosā
1997. gads – 4. vieta Latvijas čempionātā autokrosā
1998. gads – 1. vieta Latvijas «Ziemas kausā» autokrosā 1,3 l klasē un 4. vieta kopvērtējumā
1998. gads – Latvijas vicečempions rallijā «R 10» klasē
2000. gads – Latvijas čempions autodaudzcīņā standarta automašīnām
