Zemgales zemnieku grupa atklātā vēstulē aicina Zemkopības ministriju rast iespēju kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā, citādi saimniecības masveidā bankrotēs.
Zemgales zemnieku grupa atklātā vēstulē aicina Zemkopības ministriju (ZM) rast iespēju kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā, citādi saimniecības masveidā bankrotēs.
Lauku attīstības speciāliste un zemnieku saimniecības vadītāja Anita Vismane aģentūrai LETA atzinusi, ka ik gadu kādos Latvijas reģionos tiek pieredzēti dabas nodarīti zaudējumi lauksaimniecībai. Tomēr tik daudzas lauksaimniecības nozares un tik plašās teritorijās cietušas pēdējo gadu laikā nav.
Katastrofāla situācija pašlaik ir lopkopībā. Daudzās vietās lopus baro ar ziemai domāto barību, jo ganības ir izkaltušas. Tā kā pietiekami lielus krājumus ziemai arī nav izdevies sagādāt, lopkopjiem nākas samazināt savus ganāmpulkus vai arī tos piebarot ar spēkbarību. Veterinārārsti jau brīdina par kuņģa slimībām, ko šāda nepilnvērtīga barība var izraisīt.
Lai paplašinātu saimniecību, daudzi lauksaimnieki bankās paņēmuši kredītus. Zemnieki uzsver, ka nezina, vai ar šā gada zaudējumiem spēs izpildīt kredītsaistības, ja banka nenāks pretī un nepagarinās kredīta atmaksas termiņu.
Zemgales zemnieki atklātā vēstulē zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, ZM valsts sekretārei Laimdotai Straujumai un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei informē, ka ražas zudums Zemgalē ziemas kviešiem ir 30 procentu, vasaras kviešiem – 40 – 50, vasaras miežiem – 60 – 70 procentu, kartupeļiem – 50, lauka dārzeņiem – 50 – 60 procentu.
Norādīts, ka arī cukurbietes attīstījušās ļoti vāji.
Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ pirmdien ārkārtas situācija lopkopībā un zemkopībā izsludināta Valmieras rajonā.
