Valsts un pašvaldību iestādēm jāmaina attieksme pret biznesu, it īpaši reģionālajiem nelielajiem uzņēmējiem, jo tikai savstarpējā izpratne un sadarbība varot dot reālus augļus
Tāds ir 3. Latvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresa dalībnieku secinājums. Skan aicinājums kontrolējošām instancēm vispirms brīdināt, pamācīt un tikai pēc tam sodīt. Kontrolējošo iestāžu vadītāji gan norāda, ka kurss kļūt draudzīgākiem tur, kur tas iespējams, ir uzņemts, bet uzreiz visās vietās to varētu arī neizjust.
Runas un darbi
Lai arī valsts un pašvaldību iestādes publiski uzsver uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, birokrātijas mazināšanu un pretimnākšanu biznesam, Salaspils Uzņēmēju biedrības priekšsēdētājs Miks Balodis atzīst, ka realitātē joprojām bieži nākas saskarties ar attieksmi: esi uzņēmējs, tātad kaut kas nav kārtībā. «Ja uzņēmējs, tad a priori blēdis, kurš par katru cenu ir jāpieķer un jāsoda,» uzsver M.Balodis. Viņaprāt, tā ir nepareiza pieeja, tā ir jāvirza uz sadarbību un savstarpējo izpratni. «Nevar katru neprecizitāti uzskatīt par ļaunprātību, kaitniecību vai blēdību, savukārt uzņēmējiem jāgūst pārliecība, ka valsts iestādes un pašvaldības ir padomdevējs sarežģītā brīdī, nevis tikai un vienīgi soģis,» saka M.Balodis.
Dažādi faktori
Talsu Uzņēmēju biedrības pārstāve Lienīte Skaraine atzīst, ka viena no sāpīgākajām tēmām ir audita termiņu ievērošana, kas uzņēmējiem ļoti traucē, jo jātērē nauda juristiem, ir stress, bet rezultāts faktiski nekāds. «Nodokļu administrācijai būtu jārāda piemērs un jāievēro visi termiņi,» uzsver L.Skaraine. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine atzīst, ka audita termiņus ietekmē vairāki faktori – uzņēmēja sadarbība ar auditoru, darījumu raksturs (pārrobežu darījumos jāpieprasa informācija no ārzemju nodokļu administrācijām, kuru atbilžu termiņus Latvijas nodokļu administrācija ietekmēt nevar). «Pašlaik domājam par nākotni un līdz ar to – ko un kad auditēt,» skaidro S.Kārkliņa-Ādmine, piebilstot, ka nākotnē auditēšanai varētu tikt pakļauti tikai tie gadījumi, kuros ir augsts krāpniecības risks, turklāt audits būtu salīdzinoši īss – mēnesi, divus vai trīs. Cēsu Uzņēmēju biedrības pārstāve Tatjana Bernharde pozitīvi vērtē VID vadības pozīciju būt draudzīgākiem, tomēr realitātē uzņēmēji, kad ierodas nodokļu kontrolieris, šo draudzīgumu vairs nejūtot. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule atzīst, ka vienas dienas laikā šo attieksmi pilnībā nomainīt neesot iespējams, to varot īstenot tikai pakāpeniski.
Uzņēmēja profils
SIA «SFM Latvia» valdes loceklis Nauris Jansons stāsta, ka VID iekasē soda naudas no uzņēmumiem, bet otrāda situācija netiekot piemērota. Proti, VID Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) var atrast pieeju datubāzei Darījumi ar uzņēmumiem, kuri uzskatāmi par augsta riska nodokļu maksātājiem, bet ne reizi N.Jansonam neesot izdevies informāciju no turienes iegūt. Tāpat esot datubāze par darbinieku vidējām stundas likmēm, bet neesot izdevies atrast loģisku sakarību starp reālo situāciju un publiskoto informāciju. I.Cīrule sola, ka tiks pārskatītas informācijas sistēmas, bet, lai atbildētu uz konkrēto jautājumu, būtu nepieciešama detalizētāka informācija. VID publiskojamā datubāzē dati atjaunojas divas reizes mēnesī – 7. un 26. datumā, eksportētājiem 26. datumā ir nereāli iegūt izziņu, ka nav nodokļu parādu, jo nodokļu administrācija nav pieņēmusi lēmumu par pārmaksātā PVN novirzīšanu ikmēneša nodokļu nomaksai.
«Vai situācija, kad PVN pārmaksu ik mēnesi izvērtē cita reģionālā nodaļa un darbinieks, ir sasniegusi savu mērķi? Ik mēnesi cits VID darbinieks zvana un prasa vienus un tos pašus jautājumus un skaidrojumus. Cik tas ir efektīvi?» jautā N.Jansons. VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā atzīst, ka šāda PVN atmaksu izvērtēšanas rotācija tika ieviesta pēc tam, kad atklāti ar korupciju saistīti gadījumi, un iemesls bija tieši tas, ka viens un tas pats inspektors skatījās vienus un tos pašus uzņēmējus. Pašlaik tiek veidots katra nodokļu maksātāja profils, kurā būtu arī uzņēmēja iepriekš iesniegtie dokumenti, un inspektoram, pirms kaut ko jautāt, būs jāpaskatās, kādi dokumenti un skaidrojumi jau ir. Protams, situācija visiem uzņēmumiem nav vienāda, jo ir tādi, kuri PVN pārmaksu saņemot jau dažu dienu (līdz 10 dienām 75 procentos gadījumu) laikā, citi to gaida 30–75 dienas.
Atšķirīga pieeja
Uzņēmēji rosina kontrolē ieviest principu – vispirms brīdini, bet, ja nepilda, tikai tad sodi. Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova norāda, ka pēc šāda principa jau rīkojas, jo iestāde visus konstatētos pārkāpumus sadala grupās pēc to bīstamības. Ja pārkāpums nerada ietekmi uz sabiedrības veselību, vidi un krāpšanos ar nodokļiem, tad VVD iesniedz priekšlikumus pasākumu plānam, kas uzņēmējam ir jāizdara, lai sasniegtu atbilstību normatīvos izvirzītajām prasībām. Savukārt tajos gadījumos, kad pārkāpums varētu apdraudēt sabiedrību vai vidi vai arī ir nodokļu krāpšanas risks, jau bez nepieciešamā pasākumu plāna tiek piemērots administratīvais sods. Savukārt Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis atzīst, ka viena lieta ir preventīvi pasākumi darba drošībā, pavisam kas cits ir nelaimes gadījumi darbā, kā arī nelegāla nodarbinātība. «Par nelegālo nodarbinātību laikam konsultēt un brīdināt, sak, sodīsim nākamreiz, nav iespējams, un to neļauj arī normatīvie akti,» uzver R.Lūsis, piebilstot, ka VDI likumus nepārkāps. «Sodus esam piemērojuši vien 1,1 procentam no gadā pārbaudītajiem uzņēmumiem, un tas apliecina, ka apkārt dzirdamais secinājums, ka visus tikai sodām, ir mīts,» uzver R.Lūsis. Viņš norāda, ka lielākoties tiek izdots dokuments par to, kas īsti neatbilst, un noteikts saprātīgs izpildes termiņš. Uzņēmēji gribētu, lai kontrolētāji iepriekš pieteiktos vizītēs un neatnāktu visnepiemērotākajā brīdī, kad klientiem «deg pasūtījumi», atbildīgais darbinieks ir atvaļinājumā vai arī uzņēmējs ir «orķestris» vienā personā – vadītājs, grāmatvedis, darbinieks.
Kontrolējošo iestāžu vadītāji norāda, ka viņu iestāžu uzdevums nav par katru cenu sodīt uzņēmējus un arī nekāda plāna pēc soda naudās iekasētā apjoma neesot. «Pašlaik tiek pārstrādāti iestādes darbības rezultatīvie rādītāji, jo iepriekš darbu vērtēja pēc veikto pārbaužu skaita, bet tagad to vērtēs pēc tā, cik konkrētie uzņēmumi rīkojas un strādā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un izsniegto atļauju nosacījumiem,» jaunievedumu atklāj VVD direktores vietniece Aina Stašāne. Viņa norāda, ka tādējādi iestādes darbs tiks vērtēts pēc tā, kā strādā uzņēmēji.
Vietējās varas interese
Uzņēmēji arī atgādināja, ka vietējās pašvaldības neesot diez ko pretimnākošas biznesa attīstībā. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars neslēpj, ka daudz runāts par vietējās varas ieguvumiem no biznesa attīstības teritorijā, tomēr pagaidām konkrētu lēmumu nav. «Nav nekādas tiešas sasaistes starp jaunas rūpnīcas uzbūvēšanu un pašvaldības budžetu,» viņš saka, turpinot, ka pašreizējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale pēc dzīvesvietas veicina guļamrajonus. «Pašvaldībai nav tieša nodokļa, kas būtu saistīts ar uzņēmējdarbību, ir bijusi ideja par speciāliem fondiem, no kuriem, piesaistot investorus pašvaldībai, varētu iegūt līdzekļus infrastruktūrai, tomēr tā joprojām nav materializējusies,» atzīst Salaspils mērs.
