Vai šī vasara savādāka nekā citas vasaras? Varētu teikt, ka jā. Savādāka gan. Jau cik reižu Latvijā pārspēti karstuma rekordi! Kādreiz tas esot bijis plus 37,4 grādi, bet nu jau meteoroloģiskajā stacijā fiksēti plus 37,8. Šinīs dienās karstums gan sāk it kā negribīgi atkāpties, solot vairs tikai šur tur 33 grādus.
Nebiju agrāk tik ļoti vērojis debesis, bet tagad skatos, vai pamalē, parasti rietumu pusē, neveidojas tumši mākoņi un neducina pērkons. Ja nāk tādi negaisa mākoņi, spēcīgas dārdoņas pavadīti, tiem seko lietus gāziena šaltis aiz loga. Tik stiprs un balts lietus darbs, ka īsā brīdī pagalmos izveidojas lielas lāmas, kurās nez no kurienes sarodas puikas kā bites pie ziediem. Smiekli, kņada, ūdens šlaksti – puikas pa tik pēkšņi radušos lāmu ir stāvā sajūsmā. Nav sekls – dažam labam līdz ceļiem. Tuvojos šai vietai un nodomāju – prieks bērniem liels, bet kāds ir ūdens lāmā? Kāds kaut ko iemeta – plīkšķis pamatīgs. Suni? Kaķi? Ko vēl? Esmu pie lāmas un jau eju tai garām. No ūdens kāda jauna māte velk ārā puišeli, tādu ap diviem gadiņiem. Velk kā slapju murskuli un kliedz: «Tu ko sadomājies? Marš uz mājām!» Pārējos mātes vārdus neatceros un lāgā arī nesapratu. Man nu jau aiz muguras vēl uzbļauj mazajam, pirms ieiet kādas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.
Un tad es nodomāju – ko tajā brīdī zēna māte darīja, kad mazais pats metās ūdenī vai arī kāds pagrūda. Nē, grūdiens tas nebija. Puišelis slapjš pie rokas, skaļi brēkdams. Nobijies? Protests, ka nav atļauts draiskoties kā pārējiem?
Pēc dienām divām domāju – iešu apskatīties, kā māju priekšā var izveidoties tik dziļa «peldvieta». Vispirms ievēroju, ka no lielās lāmas palikusi tikai maza peļķe – viss dziļais ūdens pazudis. Man par lielu pārsteigumu, redzēju šajā peļķē pusķieģeli, akmeni divu dūru lielumā, nemaz nerunājot par nelīdzeno grunti zem ūdens. Vienu brīdi iztēlojos, ja nu puišelis būtu atsities pret akmeni vai pusķieģeli? Tādam mazam cilvēkbērnam grūti pašam izvērtēt – labi vai nav labi, dara, un viss. Vēl tikai trūktu, ja kāda mašīna iebrauktu peļķes vietā – komplekts pilns. Jā, viena mašīna no daudzajām, kuru kā vaboļu pilni pagalmi un ielu malas. Kāda auto priekšējie riteņi gan «vēsinājās» peļķē. ◆
