Valdības otrdien akceptētie grozījumi Valsts pensiju likumā paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 62 gadiem un – sākot ar nākamā gada janvāri – pensiju neizmaksāšanu strādājošajiem pensionāriem.
Valdības otrdien akceptētie grozījumi Valsts pensiju likumā paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 62 gadiem un – sākot ar nākamā gada janvāri – pensiju neizmaksāšanu strādājošajiem pensionāriem. Valdība paredz arī ar šā gada 1. septembri pārtraukt pensiju izmaksu tiem strādājošajiem pensionāriem, kuru pensijas apmērs pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru (vecuma pensionāriem – 60 latu; invalīdiem no dzimšanas – 70 latu).
Izmaiņas pensiju likumā šogad ļaušot ieekonomēt 3,8, bet nākamgad 38 miljonus latu. Labklājības ministrs Roberts Jurdžs uzskata, ka «vislielākos zaudējumus» budžetā rada pensiju pārrēķināšana no jauna cilvēkiem, kas pēc 1996. gada nostrādājuši vismaz trīs gadus. Šiem cilvēkiem bija iespēja savas pensijas palielināt no 56 līdz aptuveni 130 latiem. Šāda iespēja –pārrēķināt pensijas no jauna – tagad ir izslēgta. Paredzēts arī atteikties no iespējas sievietēm pensijā iet priekšlaikus – 55 gadu vecumā.
Pret valdības apstiprinātajiem grozījumiem ir Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Pret iecerētajām izmaiņām pensiju likumā izteikušies arī sociāldemokrāti. Savukārt Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers aizliegumā strādājošajiem pensionāriem saņemt pensijas saskata cilvēktiesību ierobežojumu.
Arodbiedrības un pensionāri ir gatavi uzsākt plašas protesta akcijas, ja Saeima pieņems valdībā jau apstiprinātos grozījumus pensiju likumā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis uzskata, ka valdība, izskatot tik būtiskus jautājumus sociālās drošības jomā, ir pārkāpusi paša Ministru kabineta akceptēto koncepciju par trīspusējo sadarbību starp darba devējiem, valsti un arodbiedrībām, tāpat arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu, kuru parakstījuši gan Darba devēju konfederācijas prezidents, gan Ministru prezidents, gan arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.
«Mēs kategoriski iebilstam pret pensionēšanās vecuma palielināšanu! Nevienai no pusēm – ne darba devējiem, ne arodbiedrībām nav iesniegti makroekonomiskie pamatojumi šādu grozījumu nepieciešamībai. Arī paši grozījumi pirms akceptēšanas valdībā netika iesniegti. Šāda situācija mūs absolūti neapmierina. Argumentācijas vecuma pensijas paaugstināšanai nav. Kur papildus tiks rastas 13 000 darba vietu gadā? Arī cilvēku dzīves ilgums nav tik liels, lai mēs varētu risināt šos jautājumus. Pirms diviem gadiem vīriešiem vidējais mūža ilgums Latvijā bija 60 gadu. Tagad – 64,1. Ja šis likums tiks īstenots, tad lielākā daļa vīriešu dzīvos tikai 2 līdz 4 gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Jājautā, vai ir jēga vispār maksāt sociālo nodokli? Vēl viens pretarguments pensionēšanās vecuma izmaiņai: kopš 1991. gada cilvēku skaits, kas ir pirms darba spēju vecumā un pēc darba spēju vecumā uz 1000 strādājošajiem visu laiku samazinājies. 1997. gadā šis skaitlis bija 780 cilvēku, bet pagājušajā gadā – 726.
Treškārt, pensijas vecums citās valstīs. Jā, lielāko daļu Eiropas valstu pensijas vecums ir no 60 līdz 65 gadiem. Es pat teiktu 65 gadi ir vairākumā valstu. Tikai trijās – Islandē, Dānijā un Norvēģijā – tas ir 67 gadi. Šajās valstīs ir pavisam citi labklājības standarti un attiecīgi arī iedzīvotāju dzīves ilgums. Piemēram, Francijā gan sievietēm, gan vīriešiem pensionēšanās vecums ir 60 gadu. Lielbritānijā – 65 vīriešiem un 60 sievietēm. Itālijā tāpat. Katra valsts pensionēšanās vecumu nosaka atbilstoši vidējam mūža ilgumam un tam, cik ilgi cilvēki dzīvo pēc 65 gadiem. Neredzu motivāciju valdības grozījumiem arī šajā aspektā.
Nostāja pret strādājošajiem pensionāriem, nosakot šādus ierobežojumus, nav saprotama. Ja cilvēks ir izpildījis savas ekonomiskās saistības pret valsti, tad valstij nav nekādu tiesību kaut kā ierobežot šo cilvēku. Strādājošajam pensionāram ir jāsaņem šī te nauda. Tā tas ir jebkurā valstī. Kā zināms, pensionāri, kas strādā Latvijā un nāk no jebkuras valsts, saņem pensijas pilnā apmērā.
Strādājošais pensionārs, ja, teiksim, viņš nopelna 130 latu algu, tad viņš nodokļos samaksā vairāk nekā saņem pensiju. Tad kāds gan ir pamatojums vēlmei ierobežot pensionāru gribu strādāt?
Grūti spriest, kāpēc šie cilvēki valdībā šo jautājumu risinājuši bez konsultācijām ar darba devējiem, darbinieku arodbiedrībām. Ātrāk likvidēt budžetā deficītu? Vai neiznāks vēl sliktāk? Visu laiku valstī ticis deklarēts, ka sociālās drošības sistēma ir ekonomiski pamatota. Kur tad ir tas pamatojums? Tie, kas pelna lielas algas, jā, tiem ir pamatota, tiem sociālais nodoklis, ja alga pārsniedz 1000 latu, jāmaksā tikai no 1000 latiem. Motivējums – tāpēc ka ir ierobežots maksimālais pensijas apmērs 750 latu. Rodas jautājums, kas tad ir tie pārējie cilvēki, kuri nesaņem algā 1000 latu? Vai tie «nebalstās» uz ekonomiskiem principiem?
Brīvo arodbiedrību savienībai nav atstātas izvēles iespējas. Būtībā tas ir strupceļš. Mūsu dalīborganizācijas prasa aktīvu rīcību. Par šīs aktīvās rīcības izpausmēm un veidiem tiks spriests savienības valdē.»
Pašreiz nav zināms, kāda tipa akcijas ierosinās rīkot arodbiedrības un pensionāru organizācijas. A.Kravalis pieļāva iespēju, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt rīkots mītiņš Daugavas krastmalā vai ielu demonstrācija «aktīvā formā, kurā piedalītos pāri par 100 vai 200 tūkstošiem cilvēku».
Andris Putniņš, Valsts cilvēktiesību biroja informācijas un analīzes daļas jurists «Ziņām» sacīja, ka attiecīgais likuma grozījumu teksts VCB vēl nav saņemts, tādēļ biroja oficiālais viedoklis tiks pausts šīs nedēļas beigās. A.Putniņš tomēr uzskata, ka cilvēktiesību pārkāpumus šajā jautājumā saskatīt nevar.
«Tas ir politisks lēmums – gan palielināt pensijas vecumu, gan strādājošajiem pensionāriem pārtraukt pensiju izmaksu. Bet, ņemot vērā sociālās nodrošinātības stāvokli un vidējo mūža ilgumu Latvijā, VCB izteiks savu rekomendējoša rakstura viedokli Saeimai nepaaugstināt pensionēšanās vecumu.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās aizsardzības komisijas vadītājs Valdis Jākobsons uzskata, ka valdība nav rīkojusies atbilstoši parakstītam nolikumam par trīs pušu sarunām un par partnerību sociālos jautājumos.
«Par šo jautājumu vajadzēja diskutēt Sociālās apdrošināšanas padomē, Nacionālajā trīs pušu sadarbības padomē un tikai tad virzīt to akceptēšanai valdībā. Šā likuma grozījumu pieņemšana neatbilst demokrātijas normām un vispārpieņemtajam Eiropā, uz kuru mēs tā tiecamies.»
Arī Latvijas Pensionāru federācijas lietvede Lilija Šaļimova ļoti negatīvi atsaucās par valdības iecerētajiem grozījumiem pensiju likumā. «Vecākās paaudzes cilvēkiem – gan vīriešiem, gan sievietēm, kas pārcietuši vairākus režīmus, okupācijas, izsūtījumus, – vecuma pensiju vajadzētu maksāt no 55 gadu vecuma. Latvijā ir liels mirstības procents un ļoti zems dzimstības līmenis. Šāds valdības lēmums pašreizējā situācijā ir nepieņemams. Vai latviešu tautai jau nepietiek pazemojumu?»
Saeima par valdības akceptētajiem grozījumiem pensiju likumā, iespējams, lems jau šodien.
