Jānis Ozoliņš: «Tas nav ne viegls, ne ienesīgs darbs. Govis turēt noteikti ir vienkāršāk»
Tie, kas redzējuši humora piesātināto kaimiņzemes filmu «Nacionālo medību īpatnības», noteikti atcerēsies, kā komēdijas varoņi centās noorganizēt veiksmīgas lāču komercmedības. Vai ko līdzīgu iespējams redzēt Latvijā, centāmies noskaidrot sarunā ar Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu.Protams, ka mūsu valstī nebrīvē lāčus tur nebūt ne tāpēc, lai medniekiem būtu iespēja nodoties savam vaļaspriekam, bet briežu dārzi, kuros mīt staltbrieži, stirnas un mežacūkas, gan kalpo arī šīm izklaidēm. Pie mums nebrīvē mīt arī tādi Latvijas faunai neraksturīgi pārstāvji kā dambrieži un mufloni, kas gan domāti tūristu piesaistīšanai, jo nav medījamie dzīvnieki. Dzīvnieku skaits ir mainīgs lielumsCik saimniecību Latvijā izvēlējušās audzēt savvaļas pārnadžus un vai šī uzņēmējdarbība ir aktuāla, vaicājām speciālistam, kura pārstāvētā institūcija izdod atļaujas savvaļas medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē. Jāpiebilst, ka nemedījamo dzīvnieku turēšanas atļauju izsniegšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes atbildībā. Precīzu saimniecību skaitu uzzināt mums neizdevās. Līdz šim izdotas aptuveni 60 atļaujas, tomēr ne visi dārzus ir izveidojuši, bet daļa tos jau likvidējuši. Šobrīd aktīvi darbojas aptuveni 40 briežu dārzu. Arī precīzs dzīvnieku skaits ir mainīgs lielums, jo tie vairojas, tiek nomedīti, kā arī ir saimniecības, kas rīko akcijas – dārzu iemītniekus palaiž brīvībā. «Pieļauju, ka pat īpašnieki nezina precīzu dzīvnieku skaitu, kas mīt viņu aplokos,» spriež J.Ozoliņš. Process kļuvis formālāksVMD interesentiem izsniedz atļaujas, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) šā gada 4. janvārī apstiprinātajiem noteikumiem. Iepriekš pretendentiem bija jāmotivē sava izvēle, kā arī bija stingrāka šīs uzņēmējdarbības sākšanas kontrole. Šobrīd atļauju izsniegšanas process kļuvis formālāks un ietekmēt pretendenta vēlmi savā saimniecībā audzēt savvaļas dzīvniekus praktiski nav iespējams. Kā tas turpmāk ietekmēs šīs uzņēmējdarbības attīstību, rādīs laiks. Katrā gadījumā, salīdzinot ar deviņdesmito gadu beigām un 2000. gada sākumu, kad Latvijā bija briežu dārzu veidošanas bums, pēdējā laikā izsniedz vien pāris atļauju gadā.Izvēlas audzēt savvaļas dzīvniekusVaicāts, kāda ir uzņēmēju motivācija, kad viņi izvēlas audzēt savvaļas dzīvniekus, J.Ozoliņš secina, ka viņš var balstīties uz pieredzi, kas iegūta iepriekš, izpildot MK noteikumu prasības. Daļa pretendentu norādījusi, ka dzīvnieki tiks audzēti medību vajadzībām, lai apmierinātu to klientu vēlmes, kuri izvēlas medības tikai nogalināšanai vai trofeju iegūšanai un kuriem nav interesanta savvaļas dzīvnieku populācijas apsaimniekošana. Nākamais mērķis – gaļas ražošana, jo starptautiskajā tirgū meža dzīvnieku gaļai ir trīs līdz piecas reizes augstāka cena nekā, piemēram, liellopu. Ir saimniecības, kas izmanto dzīvniekus tūristu piesaistīšanai, kā arī ragu iegūšanai – gan trofejām, gan neizaugušus – medicīnas preparātu izgatavošanai. Šī procedūra, lai gan dzīvniekiem ir sāpīga un mokoša, nav tiem kaitīga. Visbeidzot ir cilvēki, kuri briežu dārzu izveidošanu motivē ar vēlmi pavairot savvaļas dzīvnieku populāciju, izlaižot tos brīvībā.Ierobežot nav iemeslaBriežu dārzu iemītnieku labturības kontroli veic veterinārais dienests, savukārt VMD uzdevums ir sekot, lai netiktu nodarīts kaitējums mežam. Šobrīd manāmi centieni mainīt tiesiskos aktus, kas paredzētu meža īpašniekiem, kuriem piederošajās teritorijās ir briežu dārzi, atšķirīgus nosacījumus. «Tas, ka iežogotās platībās tiek turēti un baroti dzīvnieki, nenozīmē, ka nav jāatjauno mežs vai jārūpējas, lai neaiziet bojā koki,» uzsver J.Ozoliņš. Viņš nenoliedz, ka dažviet meži tiek bojāti. Attiecībā uz mežainumu – platībās, kur notiek dzīvnieku audzēšana, mežs nedrīkst būt vairāk kā 30 procenti. Ja tas ir ievērots, tad kokus iespējams saglabāt, piemēram, aptinot stumbrus ar sietu. Daudzviet tā dara, taču ne visi saimnieki. Lūgts komentēt, vai tomēr briežu dārzi nenodara zināmu postu dabai, J.Ozoliņš pauž, ka ierobežot kaut ko, ja tas nav kaitīgs pārējai sabiedrībai, nav iemesla. Tā nebūtu laba prakse. «Tomēr, kāpēc cilvēki izvēlējušies šādu nodarbes veidu, jājautā viņiem pašiem, jo, loģiski analizējot, tas nav ne viegls, ne ienesīgs darbs. Govis turēt noteikti ir vienkāršāk. Par to jāveic gluži vai psiholoģisks pētījums,» secina ierēdnis.Vienu briedi pāris hektārosUz jautājumu, ko viņš ieteiktu lauku īpašuma saimniekam, kuram ir ap 10 hektāru zemes, ko neizmanto lauksaimniecībā, un kuram ir vēlme izmēģināt spēkus briežu dārza veidošanā, J.Ozoliņš atbild, ka tieši šādā veidā arī rodas lielākā daļa projektu. Tomēr parasti zemes īpašniekam ir citi ievērojami blakusienākumi, jo projektā jāiegulda lielas investīcijas. Vispirms jau jāizveido drošs žogs, brieži arī nav lēti, kā arī dzīvnieki lēni vairojas. «Turēt cūkas vai govis noteikti būs izdevīgāk,» atkārto J.Ozoliņš. Viņš nenoraida arī ideju, ka iespējams ir turēt vienu briedi pāris hektāros, ja dzīvniekam tiek nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi. Tas nozīmē, ka jābūt vietai, kur patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ja nav krūmāju, jāierīko nojume.Ja pēc iepriekšrakstītā izlasīšanas jums šķiet, ka Latvijas nacionālo medību īpatnību nodrošināšanai vēl kāds briežu dārzs noteikti jāierīko, tas ir iespējams – tikai jāatrod investīcijas un jādodas pēc atļaujas uz VMD. Medību kalendārs Bebri – 1. augusts – 30. aprīlisĀpši – 1. augusts – 31. decembris Fazāni – 1. augusts – 31. marts Lauku baloži – 1. augusts – 15. novembris Mājas baloži – 1. augusts – 31. decembris Slokas – 1. augusts – 15. novembris Pīles – 14. augusts – 30. novembris Staltbriežu teļi un govis – 15. augusts – 31. decembris Stirnu kazlēni un kazas – 15. augusts – 30. novembris
