Turpinot ikmēneša tikšanās ar pagastu iedzīvotājiem, trešdienas vakarā Lielvircavas kultūras namā sanāca ap trīsdesmit platonieku, kuri jautāja pašvaldības pārstāvjiem par izbraukātiem un putekļainiem ceļiem, grāvjiem, iedzērušu kaimiņu trokšņošanu, mēslu smakām, iniciatīvas trūkumu ES līdzfinansējuma piesaistīšanā un citām aktualitātēm. Dažkārt, pārkāpjot uzvedības normas, «visu pa plauktiem» centās salikt firmas «Lielvircava Agro» īpašnieks Uldis Antipins, kuram bieži vien zālē juta atbalstu.
Aktīvākais sapulces dalībnieks platonieks Aleksejs Molčanovs jau pirms tikšanās bija iesūtījis priekšlikumus medpunkta un pasta kastes izvietošanai Platonē, jo ceļš līdz tiem Lielvircavā viņa vecmāmiņai esot pārāk tāls. «No publiskā pārskata redzam, ka 2011. gadā Platones pagasts ES atbalstītajos projektos piesaistījis 45 tūkstošus latu. Nauda tērēta Eliasa memoriālās mājas «Zīlēni» iekārtojumam un citām labām lietām. Taču kāpēc pērn, piemēram, Lielplatones pagasts piesaistījis 311 tūkstošus latu, bet Vircavas – 900 tūkstošus latu, kas ir divdesmit reižu vairāk?» jautāja A.Molčanovs. Puisis izteica pieņēmumu, ka Eiropas līdzekļu piesaistē veiksmes atslēga varētu būt ietekmīgi un par savu pagastu pastāvoši pašvaldības darbinieki. Novada Domes priekšsēdētājs un agrākais Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune neslēpa, ka savlaicīgi gatavojis projektus, bet Platonē, ko vairākus termiņus vadīja Edgars Krūmiņš (viņš uz sapulci bija atnācis, taču nerunāja – red.), šādi projekti netika gatavoti.Pēc pagasta pārvaldes vadītāja Vladislava Pogožeļska domām, agrākās vietvaras neefektīvā darbība saistīta ar divu vienā pašvaldībā apvienoto centru – Platones un Lievircavas – domstarpībām. Deputāte un reizē pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte piebilda: «Es arī nāku no šīs puses un gribētu, lai Platones pagastā būtu vēlme piesaistīt līdzekļus.» Viņa pieļauj, ka tas izdosies nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam. Tagad pieejamā nauda esot jau iztērēta. Ar džipu priekšā greideramVairākus jautājumus uzdeva arī «Lielvircava Agro» īpašnieks U.Antipins, kurš jau pirms sapulces policistiem aizrādīja par to, ka tie vietējos iedzīvotājus nesaucot pie atbildības par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās. «Viņš pareizi runā,» «Ziņām» teica kāda lielvircavniece, kurai iedzērušie, trokšņojot pie autobusa pieturas, traucējuši naktsmieru. Savukārt kāds Pašvaldības policijas pārstāvis atzina, ka šogad par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā nav sodīts neviens Platones iedzīvotājs. Saucot, ka tādi darbinieki jāatlaiž, U.Antipins vērsās arī pret ceļu uzturētājiem. Viņš stāstīja, ka reiz viņa dēls Kaspars nobraucis greideram priekšā ar džipu, jo tas stūmis nolīdzināto zemi iztīrītā grāvī. Pagasta pārvaldniekam V.Pogožeļskim gan neesot pretenziju pret uzņēmumu «Igate», kas pagasta ceļus greiderējot atbilstoši noteikumiem. U.Antipins vien taisot lielu troksni par kādu netipisku gadījumu. Neturas rāmjosNe vienreiz vien novada šefs Z.Caune, kurš sapulcē U.Antipinu uzrunāja uz «tu», centās izlīdzināt domstarpības starp uzņēmēju un pašvaldības pārstāvjiem. Kādā diskusijas brīdī U.Antipins sacīja, ka izraidīšot no zāles «Zemgales Ziņu» korespondentu, ja tas viņu fotografēšot. Sapulces beigās, kad Z.Caune runāja par pašvaldības atbalstu mājražotājiem, U.Antipins skaļi un demonstratīvi žāvājās. Platones iedzīvotājs Kārlis Freibergs vienīgais pateicās pašvaldībai par rūpēm. Viņa ģimene ciešot no smakas, kad vācu uzņēmums «DelAgri» mēslojot laukus. U.Antipins oponējot piebilda, ka, laukos dzīvojot, ar kūtsmēslu smaku brīžiem jāsamierinās. Zemnieks Ilmārs Feldmanis sacīja, ka «DelAgri» mēslojis laukus ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nogulsnēm. Savukārt Z.Caune atzina, ka viņam šajā problēmā esot «sasietas rokas». Valstī trūkstot noteikumu, kas reglamentē lauku mēslošanu. «Zaļzemnieku» politiķis solīja, ka novads vērsīšoties pie valdības, lai tādi tiktu izstrādāti.
