Dobeles pusē nerimst diskusijas par to, kas tad īsti ir Pokaiņu mežs. Svētvieta? Senu karaļu kapenes?
Dobeles pusē nerimst diskusijas par to, kas tad īsti ir Pokaiņu mežs. Svētvieta? Senu karaļu kapenes? Pasaulsvarīgs kulta objekts? Varbūt tikai vienkārši akmens krāvumi, kas radušies, laukus attīrot lauksaimnieciskiem darbiem?
To, ka Pokaiņu mežā aptuveni 100 hektāru platībā atrodami akmeņi, vēl pirms trim gadiem nezinājām. Nu esam saklausījušies dziednieku teorijas un meklējam tajā ko pārdabisku. Bet ieklausīsimies, ko par to visu saka Pokaiņu mežsargs Aivars Klūga.
«Visas meža takas 26 gados esmu izstaigājis krustu šķērsu, taču nekādu starojumu vai dīvainu auru neesmu jutis. Kaut kas īpašs varētu būt otrā līdz sestā gadsimta zemgaļu kapi, kas atrodas blakus mežam, taču tie ekstrasensus neinteresē. Uz mežu nāk un piecus latus par apmeklējumu maksā brīnumus meklējošu cilvēku grupas. Tāpēc šo apvidu pametuši zvēri un putni. Kokus pārņem kukaiņi, un mežs top slims.»
Profesors vēsturnieks Jānis Graudonis ir pārliecināts, ka Pokaiņu svētvieta ir mākslīgi radīta sensācija, kas parāda mūsu zemes vēstures nezināšanu. Savukārt Pokaiņu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs Māris Atgāzis uzskata, ka šajā vietā ir atradušies seno zemgaļu tīrumi un akmeņu krāvumi radušies, attīrot no tiem laukus. Ekspedīcijas vadītājs pieļauj arī, ka akmeņi vākti kādas pils celtniecībai.
«Mežā rīko lielas talkas un pārcilā akmeņus, neklausoties manos aizliegumos,» stāsta mežsargs Aivars Klūga. «Ko es varu padarīt pusotram simtam aktīvu cilvēku? Viņu darbība netiek saskaņota ar meža dienestu. Tiklīdz sāku stiprāk pretoties, saņēmu vēstuli no Saeimas deputātes Guntas Gannuses, ka šī teritorija tiks noformēta kā valsts īpašums un man jānodrošina cilvēku brīva piekļūšana akmeņu krāvumiem.»
Ko domā apkaimes iedzīvotāji? Nedaudzie vecie cilvēki nekādas mistiskas lietas un leģendas nav piedzīvojuši. Viņi uzskata, ka ekstrasensi grib sev sapelnīt lielu naudu, izgudrojot visādus brīnumus. Līdz tam nav dzirdēts, ka kāds pie Pokaiņu akmeņiem būtu dziedināts.
Un vēl viens – Latvijas Vēstures institūta zinātnieku viedoklis. Blakus Pokaiņu mežam ir bijusi otrā līdz sestā gadsimta zemgaļu kapu vieta, bet pirmajā gadu simtenī tur atradies seno zemgaļu lauks, kuru iekopjot, novāktie akmeņi sakrauti laukmalēs un ir redzami vēl šodien.
Kam ticēt, izvēlieties paši!
