Vai latviešu valoda varētu skanēt Eiropas galvaspilsētā Briselē? Un kā reāli tur varētu nodrošināt valodas skanējumu?
Vai latviešu valoda varētu skanēt Eiropas galvaspilsētā Briselē? Un kā reāli tur varētu nodrošināt valodas skanējumu?
Atbild Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore Inga Zvaigzne.
Ko dara Tulkošanas un terminoloģijas centrs?
TTC galvenie uzdevumi ir tulkot ES tiesību aktus latviešu valodā, Latvijas Republikas likumus angļu valodā un standartizēt Latvijas juridisko terminoloģiju. Pārtulkot ES tiesību aktu kopumu, aptuveni 120 000 lappušu, ir «mājas darbs» valstīm, kas vēlas pievienoties ES. Mēs no tā esam veikuši apmēram piekto daļu.
Tiklīdz Latvija iestāsies ES, mūsu tulkotie ES likumdošanas akti, kas pašlaik ir neoficiāli tulkojumi, kļūs par oficiāliem tulkojumiem jeb pilntiesīgiem likumiem. Mums, latviešu tautai, ir jāgarantē viens no demokrātijas pamatprincipiem: likumdošanai jābūt pieejamai valsts valodā, nevis jālasa franciski, angliski vai vāciski.
Kur Briselē un Strasbūrā varētu publiski skanēt latviešu valoda?
Domāju, ka gan Eiropas Parlamentā Strasbūrā, gan Eiropas Komisijā un tās ģenerāldirektorātos Latvijas politiķiem un ierēdņiem būs nodrošinātas iespējas izteikties latviski. Briselē izkristalizējies viens princips: labāk, lai politiķi savu nostāju skaidri un precīzi izskaidro dzimtajā valodā un lai profesionālis, kas pārzina šo valodu, viņa nostāju «pārceļ» attiecīgajā valodā. Ir ne mazums piemēru, kad nepietiekama svešvalodas vārdu krājuma dēļ notikuši dažādi pārpratumi. Valodas, kultūras un nacionālās identitātes saglabāšana ir ES pamatprincips, un tas tiek ievērots visos līmeņos. Arī sanāksmēs jābūt nodrošinātiem tulkojumiem visās ES valstu valodās.
Kā to varētu realizēt? Vai vienam Latvijas politiķim būs jāņem līdzi divdesmit tulku, kas pārtulkotu viņa sacīto visās pārējās dalībvalstu valodās?
Tagad ikvienā Eiropas Komisijas apspriežu zālē ir vienpadsmit tulku kabīņu. Kad iestāsies Latvija, to vajadzēs divreiz vairāk. Ja uzliek austiņas un pagroza regulēšanas pogu, skan tik daudz valodu kā pie Bābeles. Ja būs vairāk par divdesmit valodām, tad iznāks ap simt septiņdesmit valodu kombināciju, kurās jātulko. Tagad katrs tulks tulko no četrām piecām svešvalodām (kā likums) savā dzimtajā valodā, jo vienā kabīnē ir trīs četras vietas. Lai turpinātu šo principu, tulkam būtu jāapgūst astoņas valodas. Tā kā tas diez vai būs iespējams, tad, visticamāk, latviešu valodā un no tās tiks tulkots ar franču vai angļu valodas starpniecību. Tas nozīmē, ka par vienu pateiktu joku zālē smiesies trīs reizes…
Cik vajadzēs latviešu tulku?
Aplēses liecina, ka pastāvīgam darbam ES institūcijās būs vajadzīgs ap simts sinhrono latviešu valodas tulku un ap 215 tulkotāju (rakstveida tulku). Mūsu centrā pašlaik strādā 40 darbinieku. Starp citu, pirms divām dienām Eiropas Komisija rīkoja tulku pārbaudes eksāmenu, uz ko bija pieteikušies arī vairāki cilvēki no mūsu biroja. Tiek jau meklēts, kas varētu tulkot latviešu valodā. Bet no latviešu valodas tulkotu franču un angļu tulki. Briselē un Luksemburgā esmu satikusi cilvēkus, kas jau mācās latviešu valodu.
Vai mūsu un Briseles birokrātija nesabojās valodu?
Tā noteikti būs administratīvā valoda ar attiecīgu terminoloģiju. Lai mūs nebaida birokratizēšanās – ja kārtīgi izstrādāsim terminoloģiju, tā būs laba latviešu valoda. Dāņu kolēģi stāstīja, ka agrāk biznesā, datoru jomā, komercdarbībā tika lietoti daudzi angļu vārdi. Iestājoties ES, dāņi bija spiesti pārtulkot visus tiesību aktus, kas skar šīs nozares, un piemērot vai izdomāt attiecīgus dāņu terminus. Galarezultātā valodas situācija Dānijā uzlabojās.
