Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas mediju skolā aizvadīta vēl viena aizrautīga tiešsaistes saruna ar Latvijā zināmu žurnālistu. Šoreiz uz sarunu tika aicināta Ilze Nagla, kura strādājusi gan žurnālistikā, gan sabiedrisko attiecību jomā, taču nu jau vairāk nekā sešus gadus ir Latvijas Televīzijas (LTV) korespondente Briselē. Skolēnu sagatavotos jautājumus drosmīgi uzdeva ģimnāzijas 9. klases skolēns Eduards Jānis Sokolovskis.
Saruna izvērtās gana interesanta un atraktīva, jo I.Nagla labprāt ne tikai dalījās ar pieredzes stāstiem, bet arī izrādīja, kā top LTV tiešraides un sižeti no Briseles. Atklājās, tur nebūt neatrodas vesela filmēšanas komanda, bet žurnāliste viena pati veic gan intervēšanas, gan filmēšanas un pat montēšanas darbus. Skolēniem tika demonstrēts gan dzīvokļa balkons, no kura, pakāpjoties uz krēsla, tiek translētas tiešraides, gan smagā mugursoma ar videotehniku, kas tiek ņemta līdzi uz filmēšanu. Protams, arī pagarināmais mikrofona statīvs, kas ļauj uztvert runāto, ievērojot pieprasīto divu metru distanci un ko žurnāliste ir iemanījusies turēt padusē, jo tā tas vieglāk noturams.
I.Nagla labprāt atbildēja uz jauniešu jautājumiem, kā sākusi žurnālistes karjeru, sākumā jūtoties neērti aicināt kādu uz interviju, un kādas robežas ir gatava pārkāpt, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. “Pārkāpt sētu, lai dabūtu labāku kadru, gaidīt pie durvīm, lai tiktu pie intervijas, jā, to esmu darījusi. Bet vai esmu gatava līst cilvēka privātajā dzīvē? To gan ne, jo man ir grūti sev pamatot, kam tas būtu nepieciešams,” skaidro I.Nagla, uzsverot, ka grūtu un nepatīkamu jautājumu uzdošana ir daļa no žurnālista darba, ar ko ir jārēķinās. Jo īpaši pētnieciskajā žurnālistikā intervija nekad nebūs patīkama saruna, ir jābūt gatavam uzdot cilvēkam neērtus jautājumus.
Bet kā žurnāliste tiek galā ar stresu? I.Nagla atklāja elpošanas paņēmienus un palēcienus, ko izmanto, lai nomierinātos pirms tiešā ētera. Viņa nekautrējās atzīt, ka joprojām nereti ir grūti kādam piezvanīt un ka pirms intervijām jautājumus vienmēr sagatavo un drošības labad pieraksta uz lapiņas, ko tur kabatā.
Mediju skolas jauniešus interesēja, vai jūtama atšķirība, strādājot Latvijā un Briselē. I.Nagla teic, ka žurnālisti kā profesionāļi ir ļoti līdzīgi, taču galvenā atšķirība ir, kādu vietu Briselē ieņem medijs no Latvijas. “Latvijā nevienam nav jautājumu, kas ir “Panorāma” vai Latvijas Televīzija. Briselē mediju vide ir daudz plašāka, un šeit es esmu no mikroskopiska medija. Žurnālistu ir daudz, konkurence ir krietni lielāka, un es nekad nebūšu pirmā rindā, lai saņemtu ekskluzīvu informāciju. Līdzīgi droši vien varētu teikt, piemēram, reģionālā prese Latvijā. Taču es apzinos, ka tas, ko daru, ir specifiskas, Latvijai svarīgas informācijas apkopošana.”
Žurnālista profesija arī mainās. I.Nagla sacīja, ka jau šobrīd notiek vērā ņemamas izmaiņas darba specifikā, īpaši tehniskajās prasmēs. “Ir vairāk tehnisko prasību, jo sižets jāsagatavo dažādas formātos – televīzijai, internetam un arī sociālajiem tīkliem. Tas ir liels izaicinājums, jo žurnālistam ir jāspēj ne tikai intervēt, bet arī filmēt un fotografēt. Savā ziņā zaudē saturs, jo tā vietā, lai koncentrētos tikai uz interviju, ir jādomā arī par tehniskām lietām,” pieredzē dalās žurnāliste.
Arī pandēmija ir mainījusi žurnālista darba ikdienu, jo daudzviet vairs nav iespējams iekļūt telpās un tikties ar cilvēkiem, kā arī attālinātās prese konferencēs ir vieglāk izvairīties no intervijām vai nepatīkamiem jautājumiem. Savukārt kā pozitīvo žurnāliste minēja to, ka tagad aizvien vairāk spējam novērtēt cilvēcisko attiecību nozīmi. “Mēs saprotam, ka ilgojamies pēc citiem cilvēkiem, un aizvien vairāk spējam novērtēt un izbaudīt attiecības,” tā I.Nagla.
Interesenti sarunas ierakstu var noskatīties Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas “YouTube” kanālā.
