Mātera ielas Sporta hallē sanēja kā pārpildītā bišu spietā. Un kā citādi, ja uz sacensībām ar tik nepretenciozu nosaukumu – Jelgavas pilsētas atklātais čempionāts brīvajā cīņā – bija pulcējušies divarpus simti jauno cīkstoņu no septiņām valstīm: Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas.
«Jelgavas atklātais čempionāts brīvajā cīņā bijis starptautisks jau no pašiem pirmsākumiem,» atzina to ilggadējais organizators cīņas sporta treneris Boļeslavs Matusevičs, kura audzēkņi aizstāvējuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes godu (arī pēc augstskolas pabeigšanas) ne tikai mūsu valsts robežās vien. «Tā kā jau drīz pēc pirmajām sacensībām, kas 1964. gadā notika starp skolu komandām, līdz ar jelgavniekiem iesaistījās arī cīkstoņi no Radvilišķiem Lietuvā un Vīlandes Igaunijā, starptautisks skanējums šim turnīram piemitis visu aizritējušo pusgadsimtu,» treneris B.Matusevičs aplēsis, ka nule aizvadīts jubilejas – piecdesmitais – Jelgavas atklātais čempionāts. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dalībniekiem pievienojās arī Somijas, Polijas un citu valstu jaunie cīkstoņi.
Sestdien Jelgavā bija ieradušies 256 cīkstoņi un cīkstones no septiņu valstu 31 komandas, lai trijās vecuma grupās un 15 svara kategorijās sacenstos par sacensību balvām.
Iespaidīgajā konkurencē par Jelgavas čempioniem savās kategorijās kļuva arī kluba «Milons» cīkstoņi Oļegs Bērziņš, Andris Apsītis, Volodars Smirnovs un Diana Dzaseževa, otrās vietas izcīnīja Maksims Stasjuks, Osmans Dzaseževs, Juris Egle un Artūrs Brencis, bet trešās – Timofejs Kaļiņenoks, Vlads Skodorovs un Marks Vasiļjevs.
Sacensību veiksmīga norise nebūtu iespējama bez Jelgavas Cīņas sporta kluba «Milons» un tā trenera Vladimira Smirnova rūpēm, kā arī Jelgavas Sporta servisa centra un cīņas sporta entuziasta Druvja Kalniņa individuālā atbalsta. ◆
