Novembrī ir mūsu valsts vēsturē nozīmīgi datumi. 1918. gada 18. novembrī pasludināta Latvijas valsts. Latvijas Republikas pirmais gads aizritēja kaujās par valsts neatkarības nodrošināšanu. Latvijas armija izauga no pulkveža Oskara Kalpaka bataljona vācu landesvēra sastāvā līdz pastāvīgai, nacionālai armijai, kas 1919. gada novembrī cīnījās divās frontēs – pret Bermonta-Avalova komandēto Krievijas Rietumu armiju (lielākā daļa tajā bija vācieši) un lielinieku sarkano armiju Latgales frontē. Pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas 11. novembrī (tad arī tiek svinēta Lāčplēša diena) vēl desmit dienas notika sīvas cīņas par Jelgavas atbrīvošanu, jo te izvietojās bermontiešu štābs. Tā laika Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Pēteris Radziņš uzskatīja, ka mūsu armijas uzbrukums bija jāveic sistemātiski – centra uzbrukumu, kurā atradās Siguldas un Rīgas pulki, kas devās pa Rīgas–Jelgavas jauno un veco ceļu, vajadzēja atbalstīt ar uzbrukumu flangos (kreisajā – Valmieras un Cēsu, labajā – Daugavpils un Rēzeknes pulki). Turklāt pēc smagajām kaujām par Rīgas aizstāvēšanu visus pulkus vajadzēja papildināt ar kareivjiem un kaujas materiāliem.
Var uzskatīt, ka šīs bija izšķirošās kaujas par pilnīgu bermotiešu padzīšanu no Latvijas. Lūzuma punkts bija 17. un 18. novembra pretinieka neveiksmīgais pretuzbrukums, kas gan radīja vislielākos zaudējumus Rīgas un Cēsu pulkiem. Šajās cīņās krita un bez vēsts pazuda 18 Rīgas pulka cīnītāju. Viņiem par godu uzstādīts piemineklis pie bijušās Skuju skolas, bet kritušo pīšļi pārapbedīti Cenu kapos. Atkāpšanās nebija tik būtiska, lai vācu un krievu spēki atgūtu iniciatīvu un apdraudētu Latvijas armijas uzvaru, tas ir, Jelgavas un līdz ar to visas Kurzemes un Zemgales atbrīvošanu. Jelgavu atbrīvoja 21. novembrī, ko mēdz dēvēt par Jelgavas Lāčplēša dienu.
Pieminot 95. gadadienu kopš bermontiešu sakaušanas, Ozolnieku novada kultūras nodaļa sadarbībā ar biedrību «Latviešu karavīrs» rīkos Jelgavas atbrīvošanas kauju rekonstrukciju Ozolnieku novadā. 15. novembrī kara vēstures entuziastu apvienība izspēlēs 1919. gada novembra kauju aiz Ozolnieku vidusskolas stadiona. Sākot no pulksten 13, apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar tā laika kauju dalībnieku ieročiem un formas tērpiem, kā arī dalīties informācijā un stāstos par Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanu. Kauju rekonstrukcija paredzēta laikā starp pulksten 14 un 15. Pasākumā piedalīsies vīru kopa «Vilki» ar latviešu karavīru dziesmām. ◆
