Eiropas Brīvprātīgā darba gada 2011 ietvaros pagājušo piektdien norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas un biedrības «Latvijas Bērnu un jauniešu forums» organizētā interaktīvā noslēguma konference, kurā prezentēti pētījuma «Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā» rezultāti.2010. gadā Latvijā brīvprātīgā darba monetārā vērtība bija 82,558 miljoni latu, kas veidoja 0,65 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot brīvprātīgā darba rādītājus citās valstīs, mums tie nav paši augstākie. Nīderlandē tā pienesums tautsaimniecībai veido 4,13 procentus, ASV – 1 – 1,3 procentus, Francijā – 2,66 procentus no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā tie ir tikai 0,38, Polijā – 0,10, Ungārijā – 0,11 procenti no IKP.Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba devumu Latvijas ekonomikai devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljonus stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljons latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljoniem stundu un 11,184 miljoniem latu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītība ar gandrīz 10 miljoniem latu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu.Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu veikuši 25 procenti Latvijas iedzīvotāju, liela daļa, piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās), – 238 tūkstoši cilvēku. Būtisku daļu – 21 procentu – no viņiem veido tie, kuri vienreiz gadā piedalās talkās. Vides aizsardzība un sakopšana ir vispopulārākā joma – savu vēlmi iesaistīties pauduši 22 procenti iedzīvotāji. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās. Ceturtā daļa norāda, ka to veikuši privātuzņēmumā.Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši iespēju sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, iespēju kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīvesvietā, jaunu zināšanu, pieredzes iegūšanu, iespēju justies noderīgam, vajadzīgam, kā arī iespēju sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem. Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā veikuši brīvprātīgo darbu, gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās jaunieši 15 – 24 gadu vecumā un pensijas vecuma iedzīvotāji. Visaktīvākie ir Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35 – 54 gadus vecie, privātajā sektorā, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
