Svinīgajā vakarā, kad futbola kluba (FK) «Jelgava» spēlētāji un oficiālās amatpersonas saņēma godam nopelnītās Latvijas futbola virslīgas bronzas medaļas, viens no aizņemtākajiem cilvēkiem šķita komandas kapteinis Gints Freimanis. Tādēļ, ka kapteinis ir kapteinis ne tikai spēles laukumā, bet šoreiz vienlaicīgi ar FK «Jelgava» pārstāvēšanu tik atbildīgā brīdī kā saņemot kausu par trešo vietu Latvijas virslīgas čempionātā nācās rūpēties arī par savas ģimenes jaunāko atvasi – divgadīgo Alīsi.
Arī brīvais brīdis līdz nākamās sezonas sākumam tiek izmantots, lai maksimāli daudz laika pavadītu kopā ar ģimeni – tikšanās ar Gintu Freimani bija norunāta kafejnīcā «Silva», lai viņš paspētu uz pirmo Tukuma reisu, kur autoostā gaidīs dzīvesbiedre Elīna, lai bronzas medaļnieku nogādātu lauku mājās pie Valguma ezera, kur Gints uzturas daudz labprātāk nekā Jelgavas dzīvoklī – protams, kad atļauj spēļu un treniņu grafiks.
«Man jau laukos patīk, vienīgi pēc tam grūti pārslēgties no klusuma un miera, kas valda apkārt, uz pilsētu un futbolu,» atzīstas Gints. «Bez tam man ir deviņgadīgs audžudēls Romāns Koroļčuks, kuram savukārt galvenais šajā dzīves posmā laikam ir futbols.»
– Šo sezonu par īpaši mierīgu vis nenosauksi, faktiski to pat var sadalīt divās atšķirīgās daļās, lai gan panākumi bija abās.
Latvijas kauss un bronzas medaļas virslīgas čempionātā tomēr ir divas atšķirīgas lietas. Kausa izcīņā vajadzēja koncentrēties uz četrām spēlēm (priekšsacīkstes bija izspēlētas jau pagājušajā gadā), kamēr Latvijas čempionātā otrajā aplī gandrīz vai katra spēle bija izšķirīga.
– Vai FK «Jelgava» sniegumu neiespaidoja, atklāti sakot, haosiņš čempionāta tabulā, kad grūti bija pateikt, kurai no komandām cik punktu atņems par dažādiem nolikuma pārkāpumiem – gan totalizatora dēļ sarunāto spēļu, gan jaunatnes komandu piramīdas trūkuma, gan laikā neveiktu samaksu dēļ.
Lai nu par ko, bet par sarunātām spēlēm kā «Jelgavas» kapteinis ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs šajās afērās neiesaistījāmies un tāpēc par to arī īpaši neuztraucāmies. Piramīda mums darbojas, izveidota un sekmīgi strādā jaunatnes futbola akadēmija «Jelgava».
Arī virslīgas līmenī tas pats kodols, kas saglabājās no pagājušās sezonas astotās vietas, bija pamats šīs sezonas sasniegumiem. Un varbūt labi vien ir, ka saņēmām bronzu, nevis sudrabu, ja tas tiktu panākts nevis laukumā, bet «uz papīra», atņemot vēl kādu punktu «Skonto». Spēles ziņā bronza bija maksimums, ko šosezon varējām izspiest.
– Sezonas vidū mainījās treneris, kas ne vienmēr ir vienkāršs process un paiet bez jūtamām sekām. Turklāt daudzos līdzjutējos neizpratni izraisīja trenera Sergeja Golubeva (sezonas sākumā par galveno treneri ieceltais Vladimirs Beškarevs veselības stāvokļa dēļ nevarēja pilnvērtīgi vadīt komandu un maijā atstāja šo posteni) nomaiņa tieši brīdī, kad izcīnīts Latvijas čempionu kauss.
Pieļauju, ka bija mazliet citādi, nekā līdzjutējiem varēja izskatīties no malas. Nelāga situācija komandas iekšienē, kas izpaudās kā nesaskaņas starp treneri un vairākiem (pat lielāko daļu) spēlētājiem, brieda jau sen, un man kā kapteinim tas varbūt pat bija sevišķi labi redzams. Faktiski treneru nomaiņa bija tikai laika jautājums.
Trenerim nav nekāds vieglais darbs, un panākumus var gūt tikai tad, ja starp spēlētāju un treneri valda savstarpēja uzticība. Taču negribas tagad pārlieku kritizēt – Latvijas kausa izcīnīšanā Sergeja Golubeva nopelni nav noliedzami. Galu galā viss, kas notika, notika uz labu.
– Vai Vitālija Astafjeva treniņu sistēma atšķiras no tavas un komandas iepriekšējās pieredzes?
Vitālijs Astafjevs ir profesionālis, un tas uzreiz ir manāms – visam jābūt savā vietā ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Bet spēles liktenis izšķiras stadionā, un nekādas aizmugures intrigas netiek vērptas.
– Esi mēģinājis spēlēt ne tikai Latvijā. Vai ir kādi nākotnes plāni šādā virzienā?
Esmu nedaudz uzspēlējis Vācijā un Īrijā. Ja būs labi piedāvājumi, domāšu. Bet par šo jomu labāk īpaši neizteikšos – tā sagadījies, ka pēc intervijas seko kāds piedāvājums. Viens gan ir skaidrs – ja spēlēšu Latvijā, tad tikai futbola klubā «Jelgava». ◆
