Gājēju kāju piemīcīts, nenoslaucītu betona putekļu klājums uz ietves Katoļu ielā vēl šodien liecina par to, ka pirms trim nedēļām tur SIA “Kulk” darbinieki izbūvēja taktilo vadlīniju, kas domāta cilvēkiem ar vāju redzi.
Ietve remontu gaidīja ilgi
Gadu desmitiem ietve šajā Katoļu ielas posmā no Lielās līdz Raiņa ielai izskatījās nepieņemami – saplaisājis, koku sakņu izcilāts un bedrains asfalts. Ietve nebija piemērota ne bērnu, ne invalīdu ratiņiem, ne velobraucējiem. Tādēļ marta sākumā šajā vietā līdzeni uzklātais bruģis priecēja Katoļu ielas gājējus. Diemžēl nepagāja ilgs laiks, kad atkal šajā posmā sāka rosīties vīri darba apģērbā, kas ar betona zāģi grieza jaunuzklāto bruģi, lai varētu tajā iebūvēt jau minēto vadlīniju.
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāve Kristīne Lazdiņa paskaidro, ka Katoļu ielā izbūvētā vadlīnija savienosies ar jau esošajām vadlīnijām Lielajā un Raiņa ielā. Ne vārda par to, ka darbu organizācijā vai projektēšanā kaut kas būtu bijis nepareizi.Gan arhitekts Vents Grietēns, gan vairāki “Ziņu” aptaujātie lietpratēji secina, ka Katoļu ielas ietvē taktilā vadlīnija iekļauta nejēdzīgi.
Vadlīniju vajadzēja ieklāt vispirms
V.Grietēns paskaidro, ka gadījumos, kad vadlīnija jāizveido jau iepriekš izbūvētā gājēju ietvē, no bruģa seguma tiek akurāti izņemti bruģakmens elementi zonā, kurā tā jāizveido, un tad vajadzīgā konfigurācijā iestrādāti taktilā bruģakmens elementi. Šādos gadījumos tikai no izņemtā bruģakmens tiek piegriezti sadurvietu elementi, ko tad ievieto vajadzīgajās vietās. “Piezāgēšanu un piefrēzēšanu veic darba noslēgumā pēc vadlīnijas elementu izbūves, nevis tā sākumā,” uzsver arhitekts. Viņaprāt, pavisam citādi rīkojas, ja gājēju ietvi pārbūvē no jauna. V.Grietēns norāda, ka šajā gadījumā vispirms pareizajā vietā un konfigurācijā tiek ielikti taktilā bruģa elementi un pārējo segumu ieklāj jeb piebruģē pēc tam.
“Katoļu ielā nesen atjaunots viss trotuāra segums (asfalts nomainīts ar bruģakmeni), tātad būvniekam darbu vajadzēja sākt ar taktilās vadlīnijas izbūvi,” teic V.Grietēns. Viņam rodas jautājums, kāpēc jelgavniekiem ar saviem nodokļiem jāmaksā par dubultā darītu darbu un materiāliem, ja kādam, kurš par ietves bruģēšanu atbild, nav bijis laika iedziļināties un pareizi saplānot darbu secību. Vai varbūt tomēr jāmaksā būtu amatpersonai, kura bezatbildīgi rīkojas ar budžeta naudu? V.Grietēns piebilst, ka privātuzņēmējam neviens nekad dubultā nemaksās par paša neizdarībām un neorganizētību. Kāds cits lietpratējs min, ka, iespējams, šajā gadījumā nav vainojami darbu tehniskie izpildītāji, bet gan projektētāji.
Savukārt pašvaldības uzņēmums “Pilsētsaimniecība” atkārtotā atbildē apstiprina, ka Katoļu ielas ietves remonts veikts, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. To uzraudzīja pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciālisti.
2020. gadā atbilstoši pieejamam finansējumam tiek plānota Strazdu ielas ietves izbūve posmā no Rīgas ielas līdz Kronvalda ielai, Jelgavas 4. vidusskolai (pēc tam, kad tur tiks izbūvēti kanalizācijas tīkli), ietvju bruģēšana Traktoristu ielā (posmā no Kazarmes ielas līdz Pionieru ielai). Pēc sakaru kanalizācijas izbūves bruģēšana plānota Sarmas ielā no ceturtā nama līdz Mazajam ceļam, kā arī Aspazijas ielā posmā no Dobeles šosejas līdz Jelgavas 5. vidusskolai un Institūta ielā (no Rīgas ielas līdz pamatskolai “Valdeka”).
