Vilces pagastā vienīgais lielākais uzņēmums, kas nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem, ir asfaltbetona rūpnīca «Igate».
Vilces pagastā vienīgais lielākais uzņēmums, kas nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem, ir asfaltbetona rūpnīca «Igate». Taču šogad pieprasījuma trūkuma dēļ ražošana tajā būs jāsamazina.
Vilces pagastā ir izvietotas divas firmas «Igate» ražotnes – asfalta ražošanas rūpnīca un pagājušā gada rudenī atvērtais bruģakmens cehs.
Jāizmanto vietējie resursi
Savulaik jau Jelgavas Asfalta rūpnīca izejvielas ražošanai ņēmusi no tā sauktā Igates karjera, kas atrodas Vilcē līdzās Igates upītei un, pēc tagadējā asfalta rūpnīcas vadītāja Gunāra Indriksona teiktā, izmantots arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Taču tas bijis neizdevīgi, jo ražošanas materiālu vajadzējis transportēt. Tāpēc radusies ideja ražotni izvietot līdzās karjeram.
– Tas patiesi ir izdevīgi, ka asfaltu var ražot tieši materiāla ieguves vietā. Tagad mums vienīgi no Brocēniem jāpieved pildvielas, un asfalts gatavs, – saka G.Indriksons.
Pieprasījums krītas – ražošana jāsamazina
«Igates» spēkos būtu strādāt daudz apjomīgāk un saražot vairāk produkcijas, taču visu nosaka pieprasījums, kas diemžēl pēdējos gados krietni vien samazinās.
– Mēs ne tikai ražojam, bet paši arī uzklājam asfaltu. Tikai maza daļiņa tiek pārdota. Firma piedalās dažādos konkursos, lai iegūtu tiesības, izmantojot pašražoto asfaltu, remontēt ceļus. Pārsvarā apkalpojam teritoriju 70 kilometru rādiusā, jo tālāk strādāt ir neekonomiski – asfalts jātur pastāvīgā karstumā. Diemžēl šogad mums vēl nav īstas skaidrības, kāds būs mūsu darbs, – tā G.Indriksons.
Tas saistīts ar Autoceļu fonda līdzekļu samazināšanos. Pagājušajā gadā Jelgavas rajons no Autoceļu fonda saņēma 198 tūkstošus latu solīto 350 tūkstošu vietā. Savukārt šogad bija plānots saņemt 280 tūkstošu latu, taču janvārī no paredzētā iegūti tikai 65 procenti. Valdība, protams, solās atlikumu samaksāt, taču solīts makā nekrīt. Ar to jārēķinās arī firmai «Igate», kas par padarīto saņem naudu galvenokārt no Autoceļu fonda līdzekļiem.
– Pašlaik esam secinājuši, ka nav nozīmes uzturēt trīs asfalta maisītājus – tas ir neekonomiski. Arī līdz šim izmantojām tikai vienu, kas ir jaunākais un modernākais, taču pārējie divi bija darba gatavībā. Diemžēl tehnikas uzturēšanas izmaksas ir augstas, tāpēc šogad nolēmām divus maisītājus likvidēt, – skaidro G.Indriksons.
Jāsamazina strādājošo skaits
Līdz šim asfalta rūpnīcā strādāja 18 cilvēku – septiņi pagasta iedzīvotāji, divi no kaimiņu pagastiem, bet pārējie – no Jelgavas.
– No pilsētas strādnieki šurp braukuši jau gadiem ilgi. Ir gan arī tā, ka Vilcē nemaz nav elektriķu un metinātāju. Jā, kolhoza laikos bija pa kādam, bet tagad viņi paklīduši kur kurais, un mums strādnieki jāmeklē Jelgavā, – skaidro firmas «Igate» direktors Raimonds Holts.
Diemžēl, samazinot ražošanu, jāsamazina arī strādājošo skaits.
– Ceļu būvniecība un remonts ir sezonas darbi, un jau tagad mums daļa strādnieku ir atpūtā, taču šogad vairs nevarēsim nodrošināt algas visiem darbiniekiem. Tātad daļa cilvēku paliks bez darba, jo mēs nevaram atļauties viņiem algu izmaksāt neregulāri, – tā R.Holts.
Direktors stāsta, ka jau pēdējos desmit gadus viņi gaida pārmaiņas šajā sfērā, diemžēl nekas nenotiek.
– Mūsējai līdzīgas firmas ir ņēmušas kredītus ražošanas attīstībai un paplašināšanai, bet mēs nevaram pakļaut sevi tādam riskam. Atceros laikus, kad satiksmes ministrs bija Vilis Krištopans. Viņa plāni bija grandiozi – lai uz katru pagastu vestu asfaltēts ceļš. Patiesībā tas nemaz nebija tik nereāli, jo degvielas akcīzes nodoklis nemitīgi aug. Bet Autoceļu fonda līdzekļi nezin kāpēc samazinās. Pirmā ceļu tīklu uzlabošanā tika svītrota lauku koncepcija, un kārtējo reizi viss palika nemainīgs. Pašlaik varu teikt, ka teorētiski var pienākt brīdis, kad mūsu firma vairs nebūs spējīga darboties, – spriež R.Holts.
Meklē jaunus attīstības veidus
Pagājušā gada rudenī firma sāka iegādāties bijušās kolhoza darbnīcas, kur cerēja uzsākt bruģakmens ražošanu.
– Lai ražotu bruģakmeni, vajadzīga slēgta telpa, jo, strauji mainoties temperatūrai, produkts var sasprēgāt. Atradām piemērotu vietu – bijušās darbnīcas. Protams, vajadzēs ieguldīt milzīgu darbu, lai visu sakārtotu, bet pagaidām varam strādāt arī tāpat. Mums ir iegādāta ļoti laba prese, un ražotais bruģakmens ir augstas kvalitātes, – apgalvo R.Holts.
Protams, pirms jaunas produkcijas ražošanas izpētītas arī tirgus iespējas, un direktors vērtē, ka bruģakmenim ir nākotne. Arī Jelgavā jau rodoties pieprasījums pēc ielu bruģēšanas. Un, ja mūsu pilsētā sāktos tādi sakopšanas darbi kā Ventspilī, kur visas ielas tiek bruģētas, tad problēmu ar produkcijas noietu nebūtu.
Bruģakmens ražošanā roku darbs ir minimāls.
– Mūsu cehu var apkalpot četri strādnieki, jo viss, izņemot kraušanu, ir mehanizēts. Sakraut bruģakmeni gan ir smags un atbildīgs darbs. Tagad arī ārzemnieki atzinuši, ka kvalitatīvāk to veic cilvēks, jo tehniski nav iespējams brāķus atlasīt atsevišķi – tāpēc rodas vēl papildu darbs, – skaidro direktors.
Tagad firma gaida tikai nedaudz siltāku laiku, un iespējams, jau aprīlī Vilcē ar pilnu sparu atsāksies gadskārtējie sezonas darbi.
