Paradoksāli, bet 21. gadsimta beigās cilvēks, šķiet, kā vēl nekad agrāk ir sācis ticēt brīnumiem, pievērsties misticismam vai aizrauties ar okultismu, radot izjūtu, ka nekāda zinātnes progresa patiesībā nav bijis.
Paradoksāli, bet 21. gadsimta beigās cilvēks, šķiet, kā vēl nekad agrāk ir sācis ticēt brīnumiem, pievērsties misticismam vai aizrauties ar okultismu, radot izjūtu, ka nekāda zinātnes progresa patiesībā nav bijis. Brīnumus varēja dzirdēt arīdzan ceturtdienas Jelgavas Domes sēdē, kur tika lemts par Jelgavas pilsētas 2001. gada budžeta pārskata apstiprināšanu. Nenoliedzami, interesantākā sadaļa budžeta pārskatā meklējama tā beigās, kur ir runa par pašvaldības parādu. Pārskatā redzamais un Domes sēdē dzirdētais rada pamatu izdarīt vienu otru interesantu secinājumu.
Tātad saskaņā ar sēdē apstiprināto budžeta pārskatu pašvaldības parāda apjoms šā gada 1. janvārī bija vairāk nekā 7,8 miljoni latu, neskaitot procentu maksājumus. Pēc bēdīgi slavenā STU rehabilitācijas projekta, kura realizēšanai Dome aizņēmās naudu Pasaules Bankā, par šādu situāciju it kā nebūtu jābrīnās. Izbrīna kas cits: ja Jelgavas pilsētas pašvaldības un tās iestāžu kreditoru kopējais parāds ir vairāk nekā 9,4 miljoni latu, no kuriem gandrīz 8,2 miljonus latu veido aizņēmumi, tad jājautā, kā Dome var izskaidrot vairāk nekā 970 tūkstošu latu lielos norēķinu parādus darbuzņēmējiem, turklāt lielāko to daļu veido nu jau bijušās pašvaldību iestādes «Komunālā pārvalde» parādi par labiekārtošanas darbiem un tilta remontu.
Te nu jautājumu ir krietni vairāk nekā skaidru atbilžu. Pirmkārt, jādomā, ka minētie parādi nav veidojušies viena gada laikā un kāpēc pašreizējā Domes vadība neko nesāka darīt šajā lietā, pārņemot pilsētsaimniecību no iepriekšējā deputātu sasaukuma. Ja atmiņa neviļ, tad par šiem parādiem Domes vadība sāka runāt tikai aizvadītā gada decembrī – vairāk nekā pusgadu pēc pilsētsaimniecības pārņemšanas.
Otrkārt, ceturtdienas Domes sēdē no pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča nācās dzirdēt bijušajam Komunālās pārvaldes vadītājam Valentīnam Grigorjevam adresētus visai nopietnus, bet nepārliecinošus apvainojumus, ka pēdējais it kā esot slēpis informāciju no pašreizējās Domes administrācijas. Ja tas tā, tad jelgavnieki labprāt dzirdētu faktus par šo lietu, protams, ja tādi ir.
Treškārt, ja parādi ir uzkrājušies vairāku gadu garumā, jājautā, ko savulaik lietas labā darīja bijušais Domes Pilsētsaimniecības departamenta vadītājs Aigars Ozols un bijušais pašvaldības izpilddirektors Jurijs Strods, kuru pārraudzībā strādāja V.Grigorjevs. Vai arī iznāk, ka taisnība deputātam Jānim Bērziņam, ka pašlaik V.Grigorjevs tiek mālēts melns tikai tāpēc, ka atrodas opozīcijā, savukārt J.Strods ir «bez vainas» tikai tāpēc, ka atrodas pozīcijā un ir Andra Rāviņa pirmais vietnieks? Domājams, Jelgavas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji būs ļoti ieinteresēti šīs lietas turpinājumā. Katrā ziņā vainīgos, ja tādi ir, nevajadzētu dalīt pēc piederības kādai partijai, pozīcijai vai pozīcijai. Šādā gadījumā par objektivitāti grūti runāt. Starp citu, ja saskaņā ar G.Kurloviča teikto Komunālās pārvaldes parādi no šiem 970 tūkstošiem veido tikai apmēram pusmiljonu latu, tad kas veido pārējos parādus vairāk nekā 400 tūkstošu latu apmērā. Jelgavniekus noteikti interesētu arī šīs pozīcijas atšifrējums.
Vēl viena lieta, par ko vedina domāt aizvadītā gada budžeta pārskats, ir minētais lielais pilsētas parāds un ar siltumapgādi saistīto aizdevumu saistību atmaksa, kas aizvadītajā gadā pārsniedz 1,1 miljonu latu jeb 10,1% pilsētas pamatbudžeta. Jāatzīmē, ka parādu īpatsvars no pašu līdzekļiem veido 15,2% – summa, ko pašvaldība varētu investēt pilsētas attīstībā. Šie skaitļi parāda, cik svarīga Jelgavas attīstībai līdz pat 2012. gadam, kad beidzas aizdevuma atmaksas termiņš Pasaules Bankai, ir maksātnespējīgā STU sanācija. Protams, vajadzības gadījumā maksātnespējīgais STU būtu spējīgs piegādāt siltumenerģiju Jelgavas patērētājiem arī vēl vienu apkures sezonu, taču šāda mīņāšanās uz vietas tikai palielinātu Jelgavas ekonomisko atpalicību no pārējām Latvijas pilsētām. Jācer, ka neviens Jelgavā nav ieinteresēts tās atpalicībā turpmāko 10 gadu garumā. Lai arī strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, kurās startēt grasās arīdzan vairāki Domes deputāti, nevajadzētu aizmirst galveno uzdevumu, kādēļ viņi ir nākuši šeit strādāt. Citādi brīnumu būs vēl vairāk, un galvenais – tie var kļūt «dārgāki» pilsētas nodokļu maksātājiem.
